Šodien (28.09) Tirdzniecības un rūpniecības kamerā notika seminārs "Minimālais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts" - t.i. izmaiņas no 2017.gada.
Man pašam nebija iespēja piedalīties, jo pašlaik darbojos citā projektā. Bet mana partnere bija un šeit neliels rezumējums:
Man pašam nebija iespēja piedalīties, jo pašlaik darbojos citā projektā. Bet mana partnere bija un šeit neliels rezumējums:
Mēs esam kapitālā administratīvajā purvā un šovs sāksies janvārī. Ja līdz šim kāds varēja varbūt apgalvot, ka valsts kaut ko dara administratīvā sloga mazināšanā, tad tagad ir skaidrs - lēciens administratīvā sloga bezdibenī ir sācies. Un trakākais: ministriju ierēdņi vispār neko nesaprot, kas šajā valstī notiek. Viņi dzīvo citā pasaulē un nav spējīgi atbildēt ne uz vienu jautājumu, kurš izriet no prakses un reālajām situācijām.
Semināru vadīja Airīna Dreimane - Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta nozares vecākā eksperte finansēšanas politikas un juridiskajos jautājumos. Piedalījās arī pārstāve no VSAA.
Uz semināru bija ieradušies praktiķi: uzņēmēji un grāmatveži. Daži momenti tieši par konfliktsituācijām starp praksi un ministriju teoriju:
Bet vajag tomēr kādu priekšlikumu! Un man tāds ir: ministriju ierēdņiem katru gadu ir jāiziet obligātā prakse kādā privātā uzņēmumā. Tas būtu tāds uzrāviens sistēmā! Valsts pārvalde sāktu saprast, kas patiesībā notiek šajā valstī! Un FM nevajadzētu lepoties, ka neviens viņu darbinieks nenāk no privātā sektora.
Žēl, ka mums ir tik forša zeme, bet tik neprofesionāla pārvalde...
Ar cieņu,
Rolands Celmiņš
Semināru vadīja Airīna Dreimane - Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta nozares vecākā eksperte finansēšanas politikas un juridiskajos jautājumos. Piedalījās arī pārstāve no VSAA.
Uz semināru bija ieradušies praktiķi: uzņēmēji un grāmatveži. Daži momenti tieši par konfliktsituācijām starp praksi un ministriju teoriju:
- Darba devējs nevar zināt, kura darba vieta ir darbiniekam - pirmā, otrā vai jebkura cita. Darba devējam nav informācija par darbienieka darba vietām. Tas nozīmē, ka atkal tiks finansēts valsts budžets - būs VSAOI pārmaksas, kuras tikai pēc trīs mēnešim varbūt atgūt kā pārmaksu. Līdzīgi kā ar UIN avansiem. Tāpat darba devējs netiks informēts, par kuriem darbiniekiem šī pārmaksa ir izveidojusies. T.i. nekāda darbaspēka budžeta kontrole nebūs. Izmaksas netiks korekti aprēķinātas un nodalītas pa nodaļām un izmaksu veidiem. LM, FM un VID par šiem jautājumiem laikam neko nenojauš.
- Darba devējs ir muļķis, jo uzticas darbiniekam, kurš pa telefonu informē, ka ir slims! Darba devējam nav tiesību zināt, ka darbinieks slimo. Viņam būs pienākums maksāt sociālās iemaksas no "pilnas summas".
- Ja no ministrijas puses visu laiku skan priekšlikums - ir problēma ar darbinieku - atlaist, tad acīmredzot ministrijā nesaprot cik "vienkārši" ir atlaist darbinieku, ja viņš negrib nākt uz darbu vai ir vienkārši "pazudis". Tikmēr atkal maksā VSAOI? Tad lūdzu esiet tik laipni un vienlaicīgi radiet izmaiņas Darba likumā: darbinieku var atlaist ar vienu vai divām īsziņām!
- Sāksies cīņa starp uzņēmumiem - atlaidīs un pieņems tā lai darbinieks neskaitās pirmajā darba vietā. Ja darbinieks darba attiecībās būs nepilnu mēnesi, tad VSAOI būs proporcionāli.
- "VID EDS nodrošina atzīmi, kuram darba devējam ir jāveic VSAOI no minimālās algas" - likuma grozījumus pieņēma 2015.gadā. Kur ir jau šīs normas izpildījums? Kur mēs to varam redzēt?
- Jau šobrīd ir ļoti daudz kļūdas pie darba devēja ziņojumu iesniegšanas (LM info). Tad kas notiks, kad stāsies spēkā izmaiņas likumā? Haoss? EDS paziņojumi jau šobrīd ir kļuvuši par SPAMU.
- Izglītības ministrija nesadarbojas ar VID un neinformē, kuri ir pilna laika studenti. Par viņiem nebūtu jāmaksā VSAOI no minimālās algas. Darba devējam jāprasa izziņas. Kuram ir laiks ar to nodarboties? Un tas ir tā normāli, ka ministrijas savā starpā netiek galā ar šādu datu apmaiņu un visas problēmas uzgrūž uz uzņēmējiem?
- Kā saprast frāzi: "Šī sistēma Igaunijā jau darbojas cik gadus"? Tiešām? Vai tomēr citā izpildījumā un ar mērķi mazināt ēnu ekonomiku? Šī Latvijas sistēma ēnu ekonomiku ir gatava palielināt līdz nezināmam procentam. Pirms cik gadiem tika ieviesta sistēma, ka par darbinieka pieņemšanu ir jānoziņo pirms viņa pieņemšanas? Tika skandināti teksti, ka būvniecības nozare sakārtosies un kas tik vēl nē! Un? Kas mainījās? Grāmatvedim tagad jābūt darbā katru dienu un biežāk papīri jāsagatavo! Un viss! Vai šis jaunais instruments arī tiks lietots tikpat neprofesionāli?
Bet vajag tomēr kādu priekšlikumu! Un man tāds ir: ministriju ierēdņiem katru gadu ir jāiziet obligātā prakse kādā privātā uzņēmumā. Tas būtu tāds uzrāviens sistēmā! Valsts pārvalde sāktu saprast, kas patiesībā notiek šajā valstī! Un FM nevajadzētu lepoties, ka neviens viņu darbinieks nenāk no privātā sektora.
Žēl, ka mums ir tik forša zeme, bet tik neprofesionāla pārvalde...
Ar cieņu,
Rolands Celmiņš
RSS lasītājs