2015.gada 30.novembrī Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas 2015.gada 18.decembrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.248 (5566) un stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī, izņemot likuma pārejas noteikumu 120. un 121.punktā noteiktu atsevišķu normu spēkā stāšanos.
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – likums) nosaka šādus būtiskākos grozījumus.
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – likums) nosaka šādus būtiskākos grozījumus.
Par neapliekamo minimumu
1. Ar 2016.gadu ir ieviests diferencētais neapliekamais minimums.
2. Gada diferencētā neapliekamā minimuma apmērs atkarīgs no nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamo ienākumu apmēra.
3. Nosakot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ar nodokli apliekamo ienākumu kopsummā tiek ieskaitīti visi ienākumi, izņemot likumā minētos neapliekamos ienākumus.
4. Maksātāja gada diferencēto neapliekamo minimumu aprēķina saskaņā ar formulu, ko nosaka Ministru kabinets un kurā ņem vērā nodokļa maksātāja gada apliekamos ienākumus, kā arī šādus lielumus:
- minimālo mēneša neapliekamo minimumu (75 euro);
- maksimālo gada neapliekamo minimumu (1200 euro);
- gada apliekamā ienākuma apmēru, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu (4560 euro);
- gada apliekamā ienākuma apmēru, virs kura piemēro tikai minimālo gada neapliekamo minimumu (12 000 euro).
5. Gada diferencētais neapliekamais minimums tiek piemērots apgriezti proporcionāli nodokļa maksātāja gada apliekamo ienākumu apmēram.
6. Gada diferencētais neapliekamais minimums tiek aprēķināts un piemērots, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
7. Gada laikā nodokļa maksātājam ienākuma gūšanas vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa (VID EDS izdarīta atzīme), tiek piemērots minimālais mēneša neapliekamais minimums (75 euro).
8. Gada diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanas un piemērošanas kārtību par nepilnu taksācijas gadu nosaka Ministru kabinets, pieņemot noteikumus.
Par nodokļa atvieglojumiem
9. Ar 2016.gada 1.janvāri ir sašaurināts to personu loks, par kurām nodokļa maksātājs ir tiesīgs piemērot atvieglojumu kā par apgādībā esošām personām. Turpmāk atvieglojumu nevarēs piemērot par nestrādājošu laulāto, par nestrādājošiem vecākiem un vecvecākiem, kā arī par personu, kuras labā pēc tiesas sprieduma no maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti).
10. Attiecībā uz atvieglojumu piemērošanu par laulāto, par vecākiem un vecvecākiem ir noteikts, ka nodokļa atvieglojumu ir tiesības piemērot par laulāto, vecākiem vai vecvecākiem ar nosacījumu, ka minētās personas nestrādā un tām ir noteikta invaliditāte (minētajām personām nav piešķirta pensija un tās nesaņem pensiju (vecuma vai invaliditātes)).
11. Ar grozījumiem likumā ir noteikts, ka nodokļa maksātājam ir tiesības piemērot nodokļa atvieglojumu arī par:
- nestrādājoša laulātā apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu;
- bērnu, kas sasniedzis 18 gadu vecumu, ja bērns nestrādā un tam saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikta invaliditāte (un tas nesaņem invaliditātes pensiju).
Izmaiņas attiecībā uz patentmaksas maksātājiem
12. Ar 2017.gada 1.janvāri tiek samazināts patentmaksas maksātāja pieļaujamais maksimālais saimnieciskās darbības ieņēmumu slieksnis, nosakot, ka maksātājs var izvēlēties maksāt patentmaksu, ja viņa saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā vai prognozētie taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumi (pārrēķinot uz pilnu taksācijas gadu) nepārsniedz 15 000 euro.
13. Sākot ar 2017.gada 1.janvāri, ja patentmaksas maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumi taksācijas gadā pārsniedz maksimālo saimnieciskās darbības ieņēmumu slieksni (15 000 euro), tad, sākot ar nākamo mēnesi pēc minētā saimnieciskās darbības ieņēmumu sliekšņa pārsniegšanas un turpmākajos periodos, saimnieciskās darbības apliekamo ienākumu aprēķina saskaņā ar likuma 11. vai 11.1 pantu. Atkārtoti izvēlēties maksāt patentmaksu ir tiesības ne agrāk kā pēc pieciem gadiem.
14. Patentmaksas maksātājam, pārsniedzot maksimālo saimnieciskās darbības ieņēmumu slieksni (15 000 euro), ir pienākums par to informēt Valsts ieņēmumu dienestu piecu darba dienu laikā pēc dienas, kad tā taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumi ir pārsnieguši 15 000 euro. Šī norma ir spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.
15. Sākot ar 2016.gada 1.janvāri, patentmaksas maksātājs vienlaikus nevar būt pakalpojumu sniedzējs saimnieciskās darbības veicējam (arī komersantam) viņa saimnieciskās darbības ietvaros, ja saimnieciskās darbības veicējs (arī komersants) darbojas tajā pašā saimnieciskās darbības jomā, par kuru patentmaksas maksātājs maksā patentmaksu.
Noteikts pienākums Izglītības un zinātnes ministrijai un izglītības iestādēm sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par personām, kuras mācās, un to veiktajiem maksājumiem par izglītību
16. Izglītības un zinātnes ministrija katra mēneša 1.datumā Valsts ieņēmumu dienestam elektroniski nosūta informāciju par iepriekšējo mēnesi – par visām fiziskajām personām līdz 24 gadu vecumam, kuras iegūst vispārējo, profesionālo, augstāko vai speciālo izglītību. Pirmo reizi šāda informācija tiks iesniegta līdz 2017.gada 1.februārim par 2016.taksācijas gadu.
17. Vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādes vienu reizi gadā līdz pēctaksācijas gada 1.februārim Valsts ieņēmumu dienestam elektroniski nosūta informāciju par visām personām, kuras iegūst vai taksācijas gadā ieguva vispārējo, profesionālo, augstāko vai speciālo izglītību par maksu.
18. Vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādes minēto informāciju pirmo reizi iesniedz līdz 2016.gada 1.februārim par 2015.gadu.
Tādējādi nodokļa maksātājam, lai apliecinātu savus un savu ģimenes locekļu izdevumus par specialitātes un izglītības iegūšanu un atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2015.gadu, deklarācijai vairs nav jāpievieno maksājuma dokumentu (čeku, maksājuma uzdevumu) kopijas, kas apliecina minēto izdevumu rašanos, ja šo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam ir iesniegusi izglītības iestāde.
Valsts ieņēmumu dienests saņemto informāciju iekļaus Elektroniskās deklarēšanas sistēmā gada ienākumu deklarācijas sagatavē.
Pagarināts termiņš, līdz kuram nepiemēro likumā noteiktos kritērijus attiecībā uz lauksaimnieciskās zemes pārdevēju
22. Līdz 2018.gada 1.jūlijam, lai noteiktu, vai ienākumam no lauksaimniecības zemes atsavināšanas var piemērot atbrīvojumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas, nav jāvērtē, vai attiecībā uz lauksaimnieciskās zemes pārdevēju izpildās likumā noteiktie kritēriji. Tādējādi periods, kurā netiek piemēroti kritēriji attiecībā uz lauksaimnieciskās zemes pārdevēju, tiek pagarināts vēl uz diviem gadiem.
Citi būtiskākie grozījumi
23. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma un no saimnieciskās darbības ienākuma, 2016.gadā un turpmākajos taksācijas periodos saglabāta 23 % apmērā.
24. No aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atbrīvo arī 2017. un 2018.gadā saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.
25. Lai personām (maksātājiem), kuras atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, kā arī pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, par kurām ir izsniegta darbnespējas lapa “B” un kurām taksācijas gadā nav bijuši ar algas nodokli apliekami ienākumi, neveidotos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams ienākums no darba devēja veiktajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, veiktas izmaiņas likumā, nosakot, ka likumā noteiktais procentuālais ierobežojums 10 procenti no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā netiek piemērots maksātājam proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās tas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, kā arī pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām maksātājam ir izsniegta darbnespējas lapa “B”.
26. Ar grozījumiem papildināts likuma attaisnoto izdevumu uzskaitījums, nosakot, ka pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīts arī solidaritātes nodoklis.
Tādējādi, piemēram, darbinieki, kuru algota darba ienākumi pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālo objektu, attaisnotajos izdevumos ir tiesīgi iekļaut no to ienākumiem ieturēto uz darbinieku (darba ņēmēju likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē) attiecināmo solidaritātes nodokļa daļu.
27. Papildināts saimnieciskās darbības izdevumu uzskaitījums, nosakot, ka nodokļa maksātājs – saimnieciskās darbības veicējs – saimnieciskās darbības izdevumos var iekļaut par darbinieku samaksātā solidaritātes nodokļa daļu, kas attiecināma uz maksātāju kā darba devēju.
28. Likuma pārejas noteikumu 52.punktā Eiropas Sociālā fonda darbības programmu uzskaitījums papildināts ar darbības programmu “Izaugsme un nodarbinātība”, kuras īstenošana uzsākta 2015.gadā. Tādējādi atbrīvojums no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 2017.gadam attiecināms arī uz tām Nodarbinātības valsts aģentūras kvalificētajām stipendijām un atlīdzībām, kas finansētas no Eiropas Sociālā fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība”.
2015.gada 23.decembrī
Informāciju sagatavoja:
Valsts ieņēmumu dienesta
Nodokļu pārvalde
1. Ar 2016.gadu ir ieviests diferencētais neapliekamais minimums.
2. Gada diferencētā neapliekamā minimuma apmērs atkarīgs no nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamo ienākumu apmēra.
3. Nosakot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ar nodokli apliekamo ienākumu kopsummā tiek ieskaitīti visi ienākumi, izņemot likumā minētos neapliekamos ienākumus.
4. Maksātāja gada diferencēto neapliekamo minimumu aprēķina saskaņā ar formulu, ko nosaka Ministru kabinets un kurā ņem vērā nodokļa maksātāja gada apliekamos ienākumus, kā arī šādus lielumus:
- minimālo mēneša neapliekamo minimumu (75 euro);
- maksimālo gada neapliekamo minimumu (1200 euro);
- gada apliekamā ienākuma apmēru, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu (4560 euro);
- gada apliekamā ienākuma apmēru, virs kura piemēro tikai minimālo gada neapliekamo minimumu (12 000 euro).
5. Gada diferencētais neapliekamais minimums tiek piemērots apgriezti proporcionāli nodokļa maksātāja gada apliekamo ienākumu apmēram.
6. Gada diferencētais neapliekamais minimums tiek aprēķināts un piemērots, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
7. Gada laikā nodokļa maksātājam ienākuma gūšanas vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa (VID EDS izdarīta atzīme), tiek piemērots minimālais mēneša neapliekamais minimums (75 euro).
8. Gada diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanas un piemērošanas kārtību par nepilnu taksācijas gadu nosaka Ministru kabinets, pieņemot noteikumus.
Par nodokļa atvieglojumiem
9. Ar 2016.gada 1.janvāri ir sašaurināts to personu loks, par kurām nodokļa maksātājs ir tiesīgs piemērot atvieglojumu kā par apgādībā esošām personām. Turpmāk atvieglojumu nevarēs piemērot par nestrādājošu laulāto, par nestrādājošiem vecākiem un vecvecākiem, kā arī par personu, kuras labā pēc tiesas sprieduma no maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti).
10. Attiecībā uz atvieglojumu piemērošanu par laulāto, par vecākiem un vecvecākiem ir noteikts, ka nodokļa atvieglojumu ir tiesības piemērot par laulāto, vecākiem vai vecvecākiem ar nosacījumu, ka minētās personas nestrādā un tām ir noteikta invaliditāte (minētajām personām nav piešķirta pensija un tās nesaņem pensiju (vecuma vai invaliditātes)).
11. Ar grozījumiem likumā ir noteikts, ka nodokļa maksātājam ir tiesības piemērot nodokļa atvieglojumu arī par:
- nestrādājoša laulātā apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu;
- bērnu, kas sasniedzis 18 gadu vecumu, ja bērns nestrādā un tam saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikta invaliditāte (un tas nesaņem invaliditātes pensiju).
Izmaiņas attiecībā uz patentmaksas maksātājiem
12. Ar 2017.gada 1.janvāri tiek samazināts patentmaksas maksātāja pieļaujamais maksimālais saimnieciskās darbības ieņēmumu slieksnis, nosakot, ka maksātājs var izvēlēties maksāt patentmaksu, ja viņa saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā vai prognozētie taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumi (pārrēķinot uz pilnu taksācijas gadu) nepārsniedz 15 000 euro.
13. Sākot ar 2017.gada 1.janvāri, ja patentmaksas maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumi taksācijas gadā pārsniedz maksimālo saimnieciskās darbības ieņēmumu slieksni (15 000 euro), tad, sākot ar nākamo mēnesi pēc minētā saimnieciskās darbības ieņēmumu sliekšņa pārsniegšanas un turpmākajos periodos, saimnieciskās darbības apliekamo ienākumu aprēķina saskaņā ar likuma 11. vai 11.1 pantu. Atkārtoti izvēlēties maksāt patentmaksu ir tiesības ne agrāk kā pēc pieciem gadiem.
14. Patentmaksas maksātājam, pārsniedzot maksimālo saimnieciskās darbības ieņēmumu slieksni (15 000 euro), ir pienākums par to informēt Valsts ieņēmumu dienestu piecu darba dienu laikā pēc dienas, kad tā taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumi ir pārsnieguši 15 000 euro. Šī norma ir spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.
15. Sākot ar 2016.gada 1.janvāri, patentmaksas maksātājs vienlaikus nevar būt pakalpojumu sniedzējs saimnieciskās darbības veicējam (arī komersantam) viņa saimnieciskās darbības ietvaros, ja saimnieciskās darbības veicējs (arī komersants) darbojas tajā pašā saimnieciskās darbības jomā, par kuru patentmaksas maksātājs maksā patentmaksu.
Noteikts pienākums Izglītības un zinātnes ministrijai un izglītības iestādēm sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par personām, kuras mācās, un to veiktajiem maksājumiem par izglītību
16. Izglītības un zinātnes ministrija katra mēneša 1.datumā Valsts ieņēmumu dienestam elektroniski nosūta informāciju par iepriekšējo mēnesi – par visām fiziskajām personām līdz 24 gadu vecumam, kuras iegūst vispārējo, profesionālo, augstāko vai speciālo izglītību. Pirmo reizi šāda informācija tiks iesniegta līdz 2017.gada 1.februārim par 2016.taksācijas gadu.
17. Vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādes vienu reizi gadā līdz pēctaksācijas gada 1.februārim Valsts ieņēmumu dienestam elektroniski nosūta informāciju par visām personām, kuras iegūst vai taksācijas gadā ieguva vispārējo, profesionālo, augstāko vai speciālo izglītību par maksu.
18. Vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādes minēto informāciju pirmo reizi iesniedz līdz 2016.gada 1.februārim par 2015.gadu.
Tādējādi nodokļa maksātājam, lai apliecinātu savus un savu ģimenes locekļu izdevumus par specialitātes un izglītības iegūšanu un atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2015.gadu, deklarācijai vairs nav jāpievieno maksājuma dokumentu (čeku, maksājuma uzdevumu) kopijas, kas apliecina minēto izdevumu rašanos, ja šo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam ir iesniegusi izglītības iestāde.
Valsts ieņēmumu dienests saņemto informāciju iekļaus Elektroniskās deklarēšanas sistēmā gada ienākumu deklarācijas sagatavē.
Pagarināts termiņš, līdz kuram nepiemēro likumā noteiktos kritērijus attiecībā uz lauksaimnieciskās zemes pārdevēju
22. Līdz 2018.gada 1.jūlijam, lai noteiktu, vai ienākumam no lauksaimniecības zemes atsavināšanas var piemērot atbrīvojumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas, nav jāvērtē, vai attiecībā uz lauksaimnieciskās zemes pārdevēju izpildās likumā noteiktie kritēriji. Tādējādi periods, kurā netiek piemēroti kritēriji attiecībā uz lauksaimnieciskās zemes pārdevēju, tiek pagarināts vēl uz diviem gadiem.
Citi būtiskākie grozījumi
23. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma un no saimnieciskās darbības ienākuma, 2016.gadā un turpmākajos taksācijas periodos saglabāta 23 % apmērā.
24. No aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atbrīvo arī 2017. un 2018.gadā saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.
25. Lai personām (maksātājiem), kuras atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, kā arī pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, par kurām ir izsniegta darbnespējas lapa “B” un kurām taksācijas gadā nav bijuši ar algas nodokli apliekami ienākumi, neveidotos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams ienākums no darba devēja veiktajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, veiktas izmaiņas likumā, nosakot, ka likumā noteiktais procentuālais ierobežojums 10 procenti no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā netiek piemērots maksātājam proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās tas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, kā arī pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām maksātājam ir izsniegta darbnespējas lapa “B”.
26. Ar grozījumiem papildināts likuma attaisnoto izdevumu uzskaitījums, nosakot, ka pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīts arī solidaritātes nodoklis.
Tādējādi, piemēram, darbinieki, kuru algota darba ienākumi pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālo objektu, attaisnotajos izdevumos ir tiesīgi iekļaut no to ienākumiem ieturēto uz darbinieku (darba ņēmēju likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē) attiecināmo solidaritātes nodokļa daļu.
27. Papildināts saimnieciskās darbības izdevumu uzskaitījums, nosakot, ka nodokļa maksātājs – saimnieciskās darbības veicējs – saimnieciskās darbības izdevumos var iekļaut par darbinieku samaksātā solidaritātes nodokļa daļu, kas attiecināma uz maksātāju kā darba devēju.
28. Likuma pārejas noteikumu 52.punktā Eiropas Sociālā fonda darbības programmu uzskaitījums papildināts ar darbības programmu “Izaugsme un nodarbinātība”, kuras īstenošana uzsākta 2015.gadā. Tādējādi atbrīvojums no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 2017.gadam attiecināms arī uz tām Nodarbinātības valsts aģentūras kvalificētajām stipendijām un atlīdzībām, kas finansētas no Eiropas Sociālā fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība”.
2015.gada 23.decembrī
Informāciju sagatavoja:
Valsts ieņēmumu dienesta
Nodokļu pārvalde
RSS lasītājs
