Ministru kabinetā iesniegts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"". Biju dzirdējis, ka plāno uzlabot, bet kad apskatījos, ko uzlabo, tad sajutos vīlies...
Tātad:
8.pantā tekstu
"Pārējie saņemtie attaisnojuma dokumenti par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem ir jāiegrāmato uzņēmuma grāmatvedības reģistros pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā dokumentu saņēma uzņēmums, un obligāti — pārskata perioda beigās."
plāno aizstāt ar:
“Pārējos attaisnojuma dokumentus par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem iegrāmato uzņēmuma grāmatvedības reģistros saimnieciskā darījuma dienā vai iespējami drīzāk pēc tās, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā saimnieciskais darījums noticis, un obligāti - pārskata gada beigās.”
Ja pazudis ir vārds "saņemtie", tad tas nozīmē, ka būs jāiegrāmato temiņā arī nesaņemtie attaisnojuma dokumenti. Bet ir skaidrs, ka fiziski tas nav iespējams. Piemēram, vadītājs 2016.gada 5.aprīlī iesniedz grāmatvedībā 2016.gada 20.janvāra čeku par saimnieciskajiem izdevumiem. Tā ir regulāra situācija, kad čeki tiek iesniegti vēlāk un par šo situāciju vajadzētu zināt arī valsts iestādēm. Tad kā šajā gadījumā ir iespējams ievērot prasību "ne vēlāk kā 15.dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā saimneiciskais darījums noticis"? Vai tas nozīmē, ka grāmatvedība drīkst nepieņemt šādu dokumentu, jo nevar izpildīt likuma prasības?
Un kā ar tiem attaisnojuma dokumentiem, kurus piegādātājs nav laikā iesniedzis uzņēmumam? Svaigs piemērs: uzņēmums pārskaita avansu citam uzņēmumam par semināru. Semināra organizētājs uz mūsu pieprasījumu pēc rēķina atbild, ka tā ir mūsu problēma... Nu labi - rakstīsim sūdzību Valsts ieņēmumu dienestam, bet rēķinu ja saņemsim, tad labi ja pēc 3 mēnešiem.
Kā interesēs ir šī likuma panta izmaiņas? Vai netiek lobētas Valsts ieņēmumu dienesta intereses aizliegt iegrāmatot iepriekš nesaņemtus rēķinus?
Bet likuma anotācijā ir skaisti ierakstīts: "2. Likumprojektā paredzēts samazināt administratīvo slogu daļai uzņēmumu saistībā ar attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanu grāmatvedības reģistros"
Ja kāds gribētu samazināt administratīvo slogu, tad šajā nākošajā likumprojekta punktā būtu norādīti visi uzņēmumi un 20 datums...
“Mikrouzņēmumi (Mikrouzņēmumu nodokļa likuma izpratnē), individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 300 000 euro, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, pārējos attaisnojuma dokumentus par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem ir tiesīgas iegrāmatot uzņēmuma grāmatvedības reģistros ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā ceturkšņa beigām, kurā saimnieciskais darījums noticis, un obligāti – pārskata gada beigās.”
Bet kur paliek tie tūkstoši SIA, kuriem PVN deklarācijas jāiesniedz tikai reizi 3 vai 6 mēnešos? Par tiem aizmirsa?
Un visiem zināms, ka PVN deklarācija ir jāiesniedz obligāti elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) un tās termiņš ir 20.datums. Tad kur paliek tās 5.dienas starp 15 un 20 datumu? Tās bija žēl piešķirt grāmatvedim?
Jāvērš uzmanība arī uz papildinājumu:
“, bet attaisnojuma dokumentiem, kas pamato pamatlīdzekļa bilances vērtību vai tās maiņu, tikmēr, kamēr pamatlīdzeklis ir uzņēmuma bilancē un vēl 5 gadus pēc tā atsavināšanas dienas.”
Ja iepriekš varējām visus piegādātāju rēķinu arhivēt, tad tagad būs jāizlasa ārā pamatlīdzekļu rēķini, jo uz tiem attiecas citi glabāšanas termiņi. Tā ir administratīvā sloga samazināšana?
Nobeigumā citāts no anotācijas:
"4. Ņemot vērā Valsts kontroles ieteikumu..."
Vai tiešām ir parādījušies ierēdņi, kuri ņem vērā Valsts kontroles ieteikumus? Visas valsts iestādes taču ignorē Valsts kontroli! Nevis tika ignorē, bet asi reaģē uz "nepatiesajiem" apvainojumiem par nelietderīgu budžeta līdzekļu izlietojumu. Valsts kontrole vienmēr ir "sliktā iestāde, kura neko nesaprot". Bet kāpēc Valsts kontroles ieteikumi momentā tiek attiecināti uz visu privāto sektoru?
Nožēlojami...
Ar cieņu,
Rolands Celmiņš
VID.lv redaktors
8.pantā tekstu
"Pārējie saņemtie attaisnojuma dokumenti par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem ir jāiegrāmato uzņēmuma grāmatvedības reģistros pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā dokumentu saņēma uzņēmums, un obligāti — pārskata perioda beigās."
plāno aizstāt ar:
“Pārējos attaisnojuma dokumentus par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem iegrāmato uzņēmuma grāmatvedības reģistros saimnieciskā darījuma dienā vai iespējami drīzāk pēc tās, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā saimnieciskais darījums noticis, un obligāti - pārskata gada beigās.”
Ja pazudis ir vārds "saņemtie", tad tas nozīmē, ka būs jāiegrāmato temiņā arī nesaņemtie attaisnojuma dokumenti. Bet ir skaidrs, ka fiziski tas nav iespējams. Piemēram, vadītājs 2016.gada 5.aprīlī iesniedz grāmatvedībā 2016.gada 20.janvāra čeku par saimnieciskajiem izdevumiem. Tā ir regulāra situācija, kad čeki tiek iesniegti vēlāk un par šo situāciju vajadzētu zināt arī valsts iestādēm. Tad kā šajā gadījumā ir iespējams ievērot prasību "ne vēlāk kā 15.dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā saimneiciskais darījums noticis"? Vai tas nozīmē, ka grāmatvedība drīkst nepieņemt šādu dokumentu, jo nevar izpildīt likuma prasības?
Un kā ar tiem attaisnojuma dokumentiem, kurus piegādātājs nav laikā iesniedzis uzņēmumam? Svaigs piemērs: uzņēmums pārskaita avansu citam uzņēmumam par semināru. Semināra organizētājs uz mūsu pieprasījumu pēc rēķina atbild, ka tā ir mūsu problēma... Nu labi - rakstīsim sūdzību Valsts ieņēmumu dienestam, bet rēķinu ja saņemsim, tad labi ja pēc 3 mēnešiem.
Kā interesēs ir šī likuma panta izmaiņas? Vai netiek lobētas Valsts ieņēmumu dienesta intereses aizliegt iegrāmatot iepriekš nesaņemtus rēķinus?
Bet likuma anotācijā ir skaisti ierakstīts: "2. Likumprojektā paredzēts samazināt administratīvo slogu daļai uzņēmumu saistībā ar attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanu grāmatvedības reģistros"
Ja kāds gribētu samazināt administratīvo slogu, tad šajā nākošajā likumprojekta punktā būtu norādīti visi uzņēmumi un 20 datums...
“Mikrouzņēmumi (Mikrouzņēmumu nodokļa likuma izpratnē), individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 300 000 euro, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, pārējos attaisnojuma dokumentus par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem ir tiesīgas iegrāmatot uzņēmuma grāmatvedības reģistros ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā ceturkšņa beigām, kurā saimnieciskais darījums noticis, un obligāti – pārskata gada beigās.”
Bet kur paliek tie tūkstoši SIA, kuriem PVN deklarācijas jāiesniedz tikai reizi 3 vai 6 mēnešos? Par tiem aizmirsa?
Un visiem zināms, ka PVN deklarācija ir jāiesniedz obligāti elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) un tās termiņš ir 20.datums. Tad kur paliek tās 5.dienas starp 15 un 20 datumu? Tās bija žēl piešķirt grāmatvedim?
Jāvērš uzmanība arī uz papildinājumu:
“, bet attaisnojuma dokumentiem, kas pamato pamatlīdzekļa bilances vērtību vai tās maiņu, tikmēr, kamēr pamatlīdzeklis ir uzņēmuma bilancē un vēl 5 gadus pēc tā atsavināšanas dienas.”
Ja iepriekš varējām visus piegādātāju rēķinu arhivēt, tad tagad būs jāizlasa ārā pamatlīdzekļu rēķini, jo uz tiem attiecas citi glabāšanas termiņi. Tā ir administratīvā sloga samazināšana?
Nobeigumā citāts no anotācijas:
"4. Ņemot vērā Valsts kontroles ieteikumu..."
Vai tiešām ir parādījušies ierēdņi, kuri ņem vērā Valsts kontroles ieteikumus? Visas valsts iestādes taču ignorē Valsts kontroli! Nevis tika ignorē, bet asi reaģē uz "nepatiesajiem" apvainojumiem par nelietderīgu budžeta līdzekļu izlietojumu. Valsts kontrole vienmēr ir "sliktā iestāde, kura neko nesaprot". Bet kāpēc Valsts kontroles ieteikumi momentā tiek attiecināti uz visu privāto sektoru?
Nožēlojami...
Ar cieņu,
Rolands Celmiņš
VID.lv redaktors
RSS lasītājs