Valsts ieņēmumu dienests sāk intensīvi pārbaudīt ārpakalpojumu grāmatvežus

Grāmatvedis vienmēr ir bijis uzņēmēja uzticības persona. Un es ceru, ka vēl ilgi tāds būs, neskatoties uz Valsts ieņēmumu dienesta centieniem padarīt grāmatvedi par sava maizes devēja “stukaču”.

Bet viss sākās ar brīdi, kad ārpakalpojuma grāmatveži kļuva par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kuriem jāziņo Kontroles dienestam un Valsts ieņēmumu dienestam par saviem klientiem, viņu darījumiem un viņu domām.

---

Pēc būtības valsts savas funkcijas pārlika uz privātā sektora pleciem un ar likuma palīdzību nodrošinot, ka saņem bezmaksas pakalpojumu, par kuru līdz šim maksāja saviem darbiniekiem algas. Tas būtu tas pats, ja pieņemtu likumu, ka visiem 18 gadus sasniegušiem iedzīvotājiem bez atlīdzības jāpiedalās valsts ceļu uzturēšanā un jāveic konkrēti ceļu būves darbi, pašiem jāapgūst ceļu būves zināšanas un jāatskaitās par paveikto. (Ceru, ka nepametu ideju jaunajai Saeimai)

Ja Latvija būtu neatkarīga valsts, tad varētu paši domāt ko un kā darīt, kā labāk un kvalitatīvāk iegūt informāciju, kā to izmantot. Bet diemžēl atbrauca “lielie onkuļi” un Valsts ieņēmumu dienestu sabāra, par to ka grāmatveži neko neziņo. Nu tad tagad tam visam ir sekas, jo tomēr speciāli izveidotajai nodaļai kaut kas ir jādara lietas labā.

Kas tiek prasīts:
Principā prasības grāmatvedim ir tādas pašas kā kredītiestādei. Jābūt izstrādātai iekšējās kontroles sistēmai, kurā jābūt paredzētai:

• kārtībai un apjomam, kādā veicama klienta izpēte;
• kārtība, kādā tiek novērtēts un dokumentēts klienta risks;
• kārtība, kāda veicama klienta darījumu uzraudzība;
• kārtība, kādā tiek atklāti neparasti un aizdomīgi darījumi;
• kārtība, kādā subjekts atturas no aizdomīga darījuma veikšanas;
• kārtība, kādā tiek ziņots Kontroles dienestam;
• kārtība, kādā tiek uzglabāta un iznīcināta izpētes gaitā un uzraudzības gaitā iegūtā informācija un dokumenti;
• darbinieku tiesības, pienākumi un atbildība;
• politikas regulāras pārskatīšanas kārtība.

Bet ar to nav viss beidzies:

• Subjektam ir jāveic regulāra darbinieku apmācība un šis fakts jāreģistrē žurnālā. Ir jāapmācās pašam, jo Valsts ieņēmumu dienests nenodrošina apmācības, kurās mācītu identificēt aizdomīgus darījumus praksē;
  
• Jāreģistrē Kontroles dienestam sniegtie ziņojumi un ne tikai Kontroles dienestam, bet arī Valsts ieņēmumu dienestam.
  
• Un vienkārši viss jādokumentē, jādokumentē, jādokumentē. Nepietiek ar to, ka novērtējums ir labs un darījumi ir labi, klients pazīstams jau 10 gadus, maksā visus nodokļus. Ir jāsēž pēc darba laika un tas viss jāapraksta dažādās formās un veidlapās. Tieši tāds pats princips, kā Latvijā uzbūvēta valsts pārvalde: visi visu raksta un dokumentē, piesedz savu "p...ļu", bet nekas nenotiek, nekāda attīstība.
  

Nedaudz no prakses:
Kas ir aizdomīgs darījums? Jebkurš darījums, jo jebkuru darījumu ir iespējams interpretēt dažādos veidos atkarībā no tā kā tajā brīdī darbojas smadzenes un uz ko tās ir tendētas (no valsts skatījuma jebkurš uzņēmējs ir zaglis).

Piemēram: klients iegādājas degvielu par 20 eiro divas reizes. Kāpēc tieši tik, kāpēc tik daudz vai kāpēc tik maz, kāpēc divas reizes dienā, kāpēc tieši 98E, ja būtu pieticis ar 95E, kurš ir lētāks, kāpēc tieši tajā uzpildes stacijā. Vai pieprasīt papildus informāciju vai tikai reģistrēt aizdomas? Varbūt labāk lauzt līgumu? Nu te var līdz bezjēdzībai analizēt.
Tajā pašā laikā klients iegādājas iekārtu par 500 000, kuru uzstādīt tālāk savam darījumu partnerim un par šo darījumu var nebūt nekādas aizdomas un jautājumi.

Tad vēl skatīt EDS dokumentu “Ziņojums par aizdomīgu darījumu”. Principā nekam nederīga dokumenta forma, jo tikko nav datu kādam obligātajam laukam, tā dokumentu nevar iesniegt. Piemēram:, klients noslēdzis līgumu ar grāmatvedi (ieguvis līgumu savās interesēs, kuru uzrādīt, piemēram, bankai vai VIDam PVN reģistrēšanās procesā) un “pazūd”. Šādu problēmu nav iespējams korekti noziņot, kaut gan tieši šī informācija būtu vērtīga un operatīvi izmantojama. Šī forma ir domāta kredītiestādēm datu iesniegšanai masveidā no konta izrakstiem un neviens nav pacenties to uzlabot vai pielāgot.

Starp citu, "viena tante teica", ka kredītiestādes tā arī dara - masveidā gāž iekšā datus, lai nodrošinātos pret pārmetumiem.

Secinājumi:

• Mazie grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji izmirs, jo šīs prasības ierindas grāmatvedim – labam grāmatvedības speciālistam - nav izpildāmas vai arī to izpilde prasa nesamērīgus finanšu resursus par kuriem klients nav gatavs maksāt, bet valsts atsakās maksāt. Acīmredzot tāds ir politikas mērķis;
  
• Grāmatvedības pakalpojumu cenas pieaugs un klienta nevarēs iestāstīt, kāpēc viņam 40 eiro mēnesī vietā būs jāmaksā 60 eiro, jo 20 eiro būs paredzēti dažādu ar grāmatvedību tieši nesaistītu dokumentāciju kārtošanai.
  
• Palielināsies ēnu ekonomika, jo mazais uzņēmējs deklarēs, ka grāmatvedību kārto pats, bet maksās kādam grāmatvedim skaidro naudu, jo ir skaidrs, ka pats galā netiks.
  
• Visi kārtos dokumentāciju, cīnīsies sazin ar ko, bet nepildīs tos pienākumus, kuri tiešām būtu jāpilda. Radīsies “satelīti”, kuri piedāvās savus “speciālista” pakalpojumus likuma normu izpildē. Labums no tā būs tikai šiem “satelītiem”. Valsts ieņēmumu dienests varēs ielikt ķeksīti, ka ir izpildītas kārtējās likuma normas.
  

Šeit sīkāka informācija par prasībām:
https://www.vid.gov.lv/lv/noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizacijas-noversana
https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/informativais.materials_zinojuma_veidlapas_aizpildisanai.docx

Ar cieņu,
Rolands Celmiņš