Ik pa laikam Valsts ieņēmumu dienests un Finanšu ministrija rosina kādas izmaiņas normatīvajos aktos, lai iegūtu kādu jaunu instrumentu cīņai ar ēnu ekonomiku, jo esošie instrumenti “nedarbojas”.
Kāpēc nedarbojas esošie instrumenti? Par to pilns internets ar publikācijām. Bet pašlaik tiek izstrādāts risinājums jaunam instrumentam: darba grupa izstrādā koncepciju, ka nodokļu maksātāji izrakstīs rēķinus un preču pārvietošanas dokumentus tikai elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta sistēmās un Valsts ieņēmumu dienests tos glabās pie sevis.
Kāpēc nedarbojas esošie instrumenti? Par to pilns internets ar publikācijām. Bet pašlaik tiek izstrādāts risinājums jaunam instrumentam: darba grupa izstrādā koncepciju, ka nodokļu maksātāji izrakstīs rēķinus un preču pārvietošanas dokumentus tikai elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta sistēmās un Valsts ieņēmumu dienests tos glabās pie sevis.
Iepazinos ar dokumentu “Informatīvais ziņojums par tiešsaistes sistēmas risinājuma ieviešanu pievienotās vērtības nodokļa rēķiniem un preču pārvietošanas dokumentiem” un man ir dažas pārdomas un savs viedoklis par šo ideju:
Rēķini un pavadzīmes tikai elektroniskā formātā
Ideja rēķiniem un preču pārvietošanas dokumentiem (pavadzīmēm, jeb PPD), ka tie varētu būt tikai elektroniski, ir tiešām apsveicama! Sen jau tā vajadzēja būt!
Kapēc tas tā nav noticis? Vienkārši – šis process jau pirms 10 gadiem bija jāvada valstij, nevis jācīnās ar klientiem nesaprotamu elektroniskā paraksta formātu. Bija jādefinē, kāds ir elektroniskā rēķina autorizācijas process, kā tas tehniski jānodrošina. Nekas no tā netika izdarīts.
Latvijas pasts e-parakstu gandrīz nogremdēja. Tikai tagad beidzot to var “uzlikt” uz PDF formāta dokumenta redzamu un saprotamu.
Nav veikts izskaidrojošais darbs, kas tad ir elektroniskais rēķins un kā tas jāglabā. Klients saņem e-pastā rēķinu, izdrukā un nes grāmatvedim vai liek mapītē uz apmaksu, jo tā ir vienkārši un pierasti!
Piedāvātie risinājumi rēķiniem un attaisnojuma dokumentiem
Informatīvajā ziņojumā norādīti trīs risinājumi rēķinu izrakstīšanai:
A – visi visu dara tikai EDS. Tā būtu katastrofa lielajiem uzņēmumiem – vieglāk ir pamest šo valsti;
B – rēķinus nodokļu maksātāji sagatavo savās sistēmās un tad integrē EDS saskaņā ar noteiktu standartu. Diemžēl valsts neparedz finansējumu privātajam sektoram, bet tikai uzliek par pienākumu “sagremot” šīs ievērojamās izmaksas;
C – tiek ieviests gan A, gan B risinājums. Šķiet prātīgākais no visiem. Bet vai tiešām to uzreiz vajag attiecināt uz visām nodokļu maksātāju grupām?
Līdzīgi risinājumi arī ir preču pārvietošanas dokumentu sagatavošanai.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācija
Viena no idejām ir, ka PVN deklarācija varētu pati ģenerēties no esošajiem rēķiniem EDS. Kā to ir iespējams panākt pie esošā PVN regulējuma un pie apstākļa, ka EDS ir tikai rēķini un pie PVN deklarācijas formas, kura kļūst tikai sarežģītāka? Maksājamā PVN summa neveidojas tikai no rēķiniem. Ir čeki, ir pārgrāmatojumi, visādas pārmaksas bankā no kurām jāizdala PVN u.tt.. Tas nozīmē, ka valstij ir skaidri jāpasaka – privātie grāmatvedības sistēmu izstrādātāji, norakstiet savus izstrādājumus, jo mēs radam mega-grāmatvedības sistēmu, kurā arī banku Jums būs jāapstrādā, norēķinu personas jāreģistrē un bilance un PZA jāiegūst. Šī vairs nav valsts funkcija! Un valsts nedrīkst sajaukt savas funkcijas un ar nodokļu maksātāju naudu iet privātajā sektorā. Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kamera jau sen pret to iebilst, jo Latvijā pašvaldības arvien vairāk pārņem privāto sektoru un kropļo konkurenci uz nodokļu maksātāju rēķina.
Dokumentu glabāšanas problēmas
Citēju informatīvo ziņojumu “VID pieredze liecina, ka nodokļu maksātājiem ir radušās problēmas ar rēķinu un attaisnojuma dokumentu glabāšanu normatīvos aktos noteiktajos termiņos, jo veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, nākas saskarties ar to, ka grāmatvedības dokumenti ir pazuduši, sadeguši vai nozagti.” Rēķini un pavadzīmes ir jāglabā vismaz 5 gadus. Ar darbiniekiem saistīte dokumenti ir jāglabā 75 gadus. Kurai dokumentu grupai ir lielāka slodze uz nodokļu maksātāju? Ne jau rēķiniem.
Šie “pazušanas, sadegšanas un nozagšanas” gadījumi ir saistīti nevis ar glabāšanas problēmām, bet ar dokumentu slēpšanu, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Bet šajā brīdī ir jautājums: kāda ir statistika, lai šos gadījumus interpretētu kā visu nodokļu maksātāju problēmu? Netiek sniegta šāda informācija!
Vai tiešsaites rēķinu sistēma tiešām būs tiešsaites?
Ir tāda muitas sistēma, kura regulāri nedarbojas. Šorīt paziņojums e-pastā no Valsts ieņēmumu dienesta “Informējam, ka sakarā ar tehniskajiem darbiem EMDAS un tās apakšsistēmas: EKS, IKS, TKS, MAN/PU, nebūs pieejams lietotājiem 20.04.2016. no 12:00. Nepieciešamības gadījumā lūdzam izmantot atkāpšanas režīmā izmantojamās veidlapas:”. 15:19 jauns e-pasts, ka sistēma atsākusi darbu: “Vēlos Jūs informēt, ka EMDAS sistēmas tehniskie traucējumi ir atrisināti, un sistēma pilnībā ir pieejama. Atkāpšanās režīms tiek atcelts.” Un šie pārtraukumi ir ik pa laikam.
Un kas notiks, ja 10000 lietotāji gribēs sistēmā vienā laikā (mēneša pēdējā dienā) paspēt izrakstīt rēķinus? Atkāpšanās režīms un raksti ar roku? Kādreiz ar EDS šādas problēmas bija regulāras. Bet lai to novērstu, cik lieli līdzekļi tika iztērēti un kādi ir tie rezerves resursi, kas tiek uzturēti priekš “pīķa stundām”?
Fiskālais ieguvums vai neieguvums
Valsts ieņēmumu dienests esot apkopojis informāciju par tiešsaites risinājumiem citās valstīs. Citēju informātīvo ziņojumu: “Jāatzīmē, ka nevienā no šīm valstīm nav aprēķināts fiskālais ieguvums, kas iegūts ieviešot šādas tiešsaistes sistēmas.”. Kāda vajadzība ir atsaukties uz citām valstīm, ja nav zināms fiskālais ieguvums? Tātad: būs konkrēti izdevumi un ne mazi, es teiktu – ļoti lieli, bet nebūs zināms fiskālais ieguvums?
Risku sadaļā nav nekādas norādes uz patiesajiem riskiem
Informatīvajā ziņojumā pie riskiem ir nelielas rindkopas, kuras nebūt neatspoguļo patiesos riskus:
1. Aptaujātie uzņēmēji, dzirdot ideju par to, ka visa informācija par viņu klientiem, pakalpojumiem, precēm un cenām un atlaidēm glabāsies Valsts ieņēmumu dienesta sistēmās, kā pirmo risku min pastāvošo korupciju. Uzņēmējs pat nenojautīs, ka kāds iestādes darbinieks būs nokopējis viņa datus, klientu informāciju, jo viņu par to neviens neinformēs. Ir gadījies vērot, kā kāda ekonomiskā grupējuma augšgalā stāvoša persona traucēkļiem vienlaicīgi pasūta fizisko personu auditus un krimināllietas. Kas būs, kad šo ekonomisko grupējumu pārstāvji vēlēsies izslēgt no tirgus kādu uzņēmēju un pārņemt viņa klientus? Tie vērsīsies jau pa iestaigāto taciņu un mehānisms būs ļoti vienkāršs.
2. Centralizētas datubāzes risks. Citēju: “Turklāt šajā gadījumā, izvēloties valsts datu bāzi, tiks nodrošināta iesniedzamās informācijas drošība.” Vienreiz jau dati no EDS aizceļoja. Tie pat nebija jāzog, tikai jāsaglabā savā datorā. Nav pamats apgalvojumam, ka valsts datubāzē nodokļu maksātāju dati būs drošākā vietā nekā decentralizēti komersantu datubāzēs. Cik ļoti “eleganta” aina pavērtos, ja kādas lielas blakusvalsts organizēts grupējums apturētu uz dienu vai vairākām šādas centralizētas datubāzes darbību? Kāds tas būtu sitiens ekonomikai, uzņēmējiem (tā nākotnē būs ikdiena)! Preču plūsma nenotiek, rēķinus nevar izrakstīt. Piemērs: Uzņēmumu reģistram šogad vairākas dienas bija nopietnas problēmas ar sistēmas darbību, kad vienkārši nekas nestrādāja.
Cietēji būs mazie uzņēmumi, kuri lietos tiešsaites sistēmu, kura nedarbosies. Klients veikaliņā stāv pie menedžera pēc sava datoriņa – un nekā! Nevar pavadzīmi noformēt!
3. Izmaksu risks. To dažu uzņēmumu dēļ, kuri ir nosvilinājuši Līgo svētkos visus savus rēķinus un pavadzīmes, visai uzņēmējdarbības videi tiek uzlikt finansiāls slogs. Un tas ir ne tikai saistībā ar sistēmu pārprogrammēšanu, bet arī kārtējo nodokļu maksātāju megaprojektu – nauda, konkursi (kā tie patiesībā notiek?), atkal nauda, papildus finansējumi, atkal nauda, uzturēšana.... Bezgalīgas izmaksas. Kā teica viens serveru uzturētājs: Tas izmaksās katram uzņēmumam to pašu kas vēl viens ikmēneša mājas lapas hostings. Bet vai budžetā ieguvums būs adekvāts, ja nenotiek cīņa ar korupciju pašā virsotnē?
Šeit attēls no šodienas twitter ziņojuma.
Rēķini un pavadzīmes tikai elektroniskā formātā
Ideja rēķiniem un preču pārvietošanas dokumentiem (pavadzīmēm, jeb PPD), ka tie varētu būt tikai elektroniski, ir tiešām apsveicama! Sen jau tā vajadzēja būt!
Kapēc tas tā nav noticis? Vienkārši – šis process jau pirms 10 gadiem bija jāvada valstij, nevis jācīnās ar klientiem nesaprotamu elektroniskā paraksta formātu. Bija jādefinē, kāds ir elektroniskā rēķina autorizācijas process, kā tas tehniski jānodrošina. Nekas no tā netika izdarīts.
Latvijas pasts e-parakstu gandrīz nogremdēja. Tikai tagad beidzot to var “uzlikt” uz PDF formāta dokumenta redzamu un saprotamu.
Nav veikts izskaidrojošais darbs, kas tad ir elektroniskais rēķins un kā tas jāglabā. Klients saņem e-pastā rēķinu, izdrukā un nes grāmatvedim vai liek mapītē uz apmaksu, jo tā ir vienkārši un pierasti!
Piedāvātie risinājumi rēķiniem un attaisnojuma dokumentiem
Informatīvajā ziņojumā norādīti trīs risinājumi rēķinu izrakstīšanai:
A – visi visu dara tikai EDS. Tā būtu katastrofa lielajiem uzņēmumiem – vieglāk ir pamest šo valsti;
B – rēķinus nodokļu maksātāji sagatavo savās sistēmās un tad integrē EDS saskaņā ar noteiktu standartu. Diemžēl valsts neparedz finansējumu privātajam sektoram, bet tikai uzliek par pienākumu “sagremot” šīs ievērojamās izmaksas;
C – tiek ieviests gan A, gan B risinājums. Šķiet prātīgākais no visiem. Bet vai tiešām to uzreiz vajag attiecināt uz visām nodokļu maksātāju grupām?
Līdzīgi risinājumi arī ir preču pārvietošanas dokumentu sagatavošanai.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācija
Viena no idejām ir, ka PVN deklarācija varētu pati ģenerēties no esošajiem rēķiniem EDS. Kā to ir iespējams panākt pie esošā PVN regulējuma un pie apstākļa, ka EDS ir tikai rēķini un pie PVN deklarācijas formas, kura kļūst tikai sarežģītāka? Maksājamā PVN summa neveidojas tikai no rēķiniem. Ir čeki, ir pārgrāmatojumi, visādas pārmaksas bankā no kurām jāizdala PVN u.tt.. Tas nozīmē, ka valstij ir skaidri jāpasaka – privātie grāmatvedības sistēmu izstrādātāji, norakstiet savus izstrādājumus, jo mēs radam mega-grāmatvedības sistēmu, kurā arī banku Jums būs jāapstrādā, norēķinu personas jāreģistrē un bilance un PZA jāiegūst. Šī vairs nav valsts funkcija! Un valsts nedrīkst sajaukt savas funkcijas un ar nodokļu maksātāju naudu iet privātajā sektorā. Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kamera jau sen pret to iebilst, jo Latvijā pašvaldības arvien vairāk pārņem privāto sektoru un kropļo konkurenci uz nodokļu maksātāju rēķina.
Dokumentu glabāšanas problēmas
Citēju informatīvo ziņojumu “VID pieredze liecina, ka nodokļu maksātājiem ir radušās problēmas ar rēķinu un attaisnojuma dokumentu glabāšanu normatīvos aktos noteiktajos termiņos, jo veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, nākas saskarties ar to, ka grāmatvedības dokumenti ir pazuduši, sadeguši vai nozagti.” Rēķini un pavadzīmes ir jāglabā vismaz 5 gadus. Ar darbiniekiem saistīte dokumenti ir jāglabā 75 gadus. Kurai dokumentu grupai ir lielāka slodze uz nodokļu maksātāju? Ne jau rēķiniem.
Šie “pazušanas, sadegšanas un nozagšanas” gadījumi ir saistīti nevis ar glabāšanas problēmām, bet ar dokumentu slēpšanu, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Bet šajā brīdī ir jautājums: kāda ir statistika, lai šos gadījumus interpretētu kā visu nodokļu maksātāju problēmu? Netiek sniegta šāda informācija!
Vai tiešsaites rēķinu sistēma tiešām būs tiešsaites?
Ir tāda muitas sistēma, kura regulāri nedarbojas. Šorīt paziņojums e-pastā no Valsts ieņēmumu dienesta “Informējam, ka sakarā ar tehniskajiem darbiem EMDAS un tās apakšsistēmas: EKS, IKS, TKS, MAN/PU, nebūs pieejams lietotājiem 20.04.2016. no 12:00. Nepieciešamības gadījumā lūdzam izmantot atkāpšanas režīmā izmantojamās veidlapas:”. 15:19 jauns e-pasts, ka sistēma atsākusi darbu: “Vēlos Jūs informēt, ka EMDAS sistēmas tehniskie traucējumi ir atrisināti, un sistēma pilnībā ir pieejama. Atkāpšanās režīms tiek atcelts.” Un šie pārtraukumi ir ik pa laikam.
Un kas notiks, ja 10000 lietotāji gribēs sistēmā vienā laikā (mēneša pēdējā dienā) paspēt izrakstīt rēķinus? Atkāpšanās režīms un raksti ar roku? Kādreiz ar EDS šādas problēmas bija regulāras. Bet lai to novērstu, cik lieli līdzekļi tika iztērēti un kādi ir tie rezerves resursi, kas tiek uzturēti priekš “pīķa stundām”?
Fiskālais ieguvums vai neieguvums
Valsts ieņēmumu dienests esot apkopojis informāciju par tiešsaites risinājumiem citās valstīs. Citēju informātīvo ziņojumu: “Jāatzīmē, ka nevienā no šīm valstīm nav aprēķināts fiskālais ieguvums, kas iegūts ieviešot šādas tiešsaistes sistēmas.”. Kāda vajadzība ir atsaukties uz citām valstīm, ja nav zināms fiskālais ieguvums? Tātad: būs konkrēti izdevumi un ne mazi, es teiktu – ļoti lieli, bet nebūs zināms fiskālais ieguvums?
Risku sadaļā nav nekādas norādes uz patiesajiem riskiem
Informatīvajā ziņojumā pie riskiem ir nelielas rindkopas, kuras nebūt neatspoguļo patiesos riskus:
1. Aptaujātie uzņēmēji, dzirdot ideju par to, ka visa informācija par viņu klientiem, pakalpojumiem, precēm un cenām un atlaidēm glabāsies Valsts ieņēmumu dienesta sistēmās, kā pirmo risku min pastāvošo korupciju. Uzņēmējs pat nenojautīs, ka kāds iestādes darbinieks būs nokopējis viņa datus, klientu informāciju, jo viņu par to neviens neinformēs. Ir gadījies vērot, kā kāda ekonomiskā grupējuma augšgalā stāvoša persona traucēkļiem vienlaicīgi pasūta fizisko personu auditus un krimināllietas. Kas būs, kad šo ekonomisko grupējumu pārstāvji vēlēsies izslēgt no tirgus kādu uzņēmēju un pārņemt viņa klientus? Tie vērsīsies jau pa iestaigāto taciņu un mehānisms būs ļoti vienkāršs.
2. Centralizētas datubāzes risks. Citēju: “Turklāt šajā gadījumā, izvēloties valsts datu bāzi, tiks nodrošināta iesniedzamās informācijas drošība.” Vienreiz jau dati no EDS aizceļoja. Tie pat nebija jāzog, tikai jāsaglabā savā datorā. Nav pamats apgalvojumam, ka valsts datubāzē nodokļu maksātāju dati būs drošākā vietā nekā decentralizēti komersantu datubāzēs. Cik ļoti “eleganta” aina pavērtos, ja kādas lielas blakusvalsts organizēts grupējums apturētu uz dienu vai vairākām šādas centralizētas datubāzes darbību? Kāds tas būtu sitiens ekonomikai, uzņēmējiem (tā nākotnē būs ikdiena)! Preču plūsma nenotiek, rēķinus nevar izrakstīt. Piemērs: Uzņēmumu reģistram šogad vairākas dienas bija nopietnas problēmas ar sistēmas darbību, kad vienkārši nekas nestrādāja.
Cietēji būs mazie uzņēmumi, kuri lietos tiešsaites sistēmu, kura nedarbosies. Klients veikaliņā stāv pie menedžera pēc sava datoriņa – un nekā! Nevar pavadzīmi noformēt!
3. Izmaksu risks. To dažu uzņēmumu dēļ, kuri ir nosvilinājuši Līgo svētkos visus savus rēķinus un pavadzīmes, visai uzņēmējdarbības videi tiek uzlikt finansiāls slogs. Un tas ir ne tikai saistībā ar sistēmu pārprogrammēšanu, bet arī kārtējo nodokļu maksātāju megaprojektu – nauda, konkursi (kā tie patiesībā notiek?), atkal nauda, papildus finansējumi, atkal nauda, uzturēšana.... Bezgalīgas izmaksas. Kā teica viens serveru uzturētājs: Tas izmaksās katram uzņēmumam to pašu kas vēl viens ikmēneša mājas lapas hostings. Bet vai budžetā ieguvums būs adekvāts, ja nenotiek cīņa ar korupciju pašā virsotnē?
Šeit attēls no šodienas twitter ziņojuma.
4. Datu vēsture. Man datubāzē, kas ir tieši šāda tiešsaistes sistēma, glabājas manu klientu rēķini no sistēmas darbības sākuma. Likums pieprasa glabāt tikai 5 gadus. Kā tad būs ar tiem, kuri Valsts ieņēmumu dienesta sistēmās sarakstīs savus rēķinus? Tos pēc 5.gadiem dzēsīs un visa vēsture zudīs? Bizness nebeidzas ar likumu kurš nosaka dokumentu glabāšanas termiņus. Bet kurš maksās par tālāku uzturēšanu?
Situācijas no prakses, kad elektronisko dokumentu sistēma varētu palīdzēt, bet vai tiešām?
Visā informatīvajā ziņojumā nav nevienas atsauces uz praksi. Tāpēc daži mani piemēri, kurus esmu novērojis un kuri tiešām ir problēma, bet nedomāju, ka tā ir saistīta ar ēnu ekonomiku, bet gan ar uzņēmējdarbības niansēm un klienta / pasūtītāja attiecībām un to skaidrošanu, ar lietvedības un dokumentu aprites procesiem:
Visiem šiem gadījumiem palīdzētu Valsts ieņēmumu dienesta ideja par elektroniskajiem dokumentiem. Bet arī visus šos gadījumus varēs apiet pie plānotās sistēmas. Vienkārši mainīsies biznesa modeļi, attiecības, reakcijas un notiks pielāgošanās, lai nemainītu iepriekšējo sistēmu.
Ēnu ekonomika no tā necietīs
Ēnu ekonomikai ir pietiekoši lieli resursi, lai tiktu galā arī ar zināmām neērtībām, kuras radītu plānotais rēķinu un pavadzīmju glabāšanas modelis. Nedomāju, ka šādas sistēmas ieviešana to samazinātu. Ēnu ekonomiku var samazināt tikai korupcijas samazināšanās. Viss pārējais ir sīkumi.
Tāpēc ieviešot šādu sistēmu, ziņojumos vajadzētu paredzēt ne tikai sadaļu “VID ieguvumi ieviešot risinājumu”, bet arī “nodokļu maksātāju ieguvumi ieviešot risinājumu”. Lai izdevīgums tiešām būtu abpusējs, nevis Valsts ieņēmumu dienests saņem budžeta līdzekļus ieviešanai, bet Jūs pārējie - domājiet paši, kur ņemsiet naudu.
Un visbeidzot - lētāks un vienkāršāks risinājums:
Un te ir mana versija par situācijas risinājumu, kurš būtu mazās Latvijas budžetu taupošāks, jo ir skaidrs, ka sistēmas programmēšanas konkursā uzvarēs lielā ārzemju firma un peļņa (mūsu nodokļu nauda) aizplūdīs pāri robežām.
Nobeigumā viena uzņēmēja komentārs: “Secinājums: ja gribam valstī ieviest kārtību, tad virziens ir pareizs, tikai šaubas, kas šo spēs pienācīgā līmenī realizēt. Ideja grandioza, datu apjoms milzīgs, vai no tā spēs izvilkt iecerēto? Šaubos (kā redzam, tad tagad jau netiek galā ar ierēdņu deklarācijām). Drīzāk projekts var pārvērsties par tirgojamiem datiem.”
Ar cieņu
Rolands Celmiņš
www.vid.lv
Situācijas no prakses, kad elektronisko dokumentu sistēma varētu palīdzēt, bet vai tiešām?
Visā informatīvajā ziņojumā nav nevienas atsauces uz praksi. Tāpēc daži mani piemēri, kurus esmu novērojis un kuri tiešām ir problēma, bet nedomāju, ka tā ir saistīta ar ēnu ekonomiku, bet gan ar uzņēmējdarbības niansēm un klienta / pasūtītāja attiecībām un to skaidrošanu, ar lietvedības un dokumentu aprites procesiem:
- nākošā mēneša vidus, grāmatvedība redz, ka kontā ienākusi nauda par kaut kādu dokumentu, dokumenta nav – pazudis....uztaisīsim jaunu, savāksim parakstus. Kā var pazust? Bet nu vismaz ir iespēja atjaunot;
- šomēnes gada pārskatu termiņš, grāmatvede no klienta gaida 2015.gada oktobra pavadzīmi par preču piegādi, jo puses joprojām nav vienojušās, cik tad liela ir bijusi piegāde un vai viss bija kārtībā. Tas ir normāli?;
- preču piegādes dokuments – parasta pavadzīmes forma. Bet RIMI saviem piegādātājiem pieprasa specifisku formu, atbilstošu viņu pieprasītajiem iepakojumiem, kodiem, daudzumiem vienā iepakojumā u.tt. Vai tiešām valstij jātērē nauda, lai šādas prasības ieviestu arī EDS?
- Būvniecība. Pasūtītājs - liela kompānija – visiem zināma. Apakšuzņēmējs – protams, mazāka kompānija, kura grib saņemt naudiņu par savu darbu, jo pasūtītājs jau fiziski neko nebūvē – visu dara apakšuzņēmēji. Līgumi sastādīti tieši tā, lai apakšuzņēmējs nevarētu iekļauties termiņos. Tajā brīdī, kad pasūtītjam tiek pasniegts rēķins, tas tiek saburzīts un izmests miskastē. Šāda ir uzņēmējdarbības vide būvniecībā. Rezultātā apakšuzņēmējs PVN deklarācijā uzrāda PVN, bet pasūtītāja grāmatvedība par to neko nenojauš. Bet pie plānotās sistēmas, pasūtītājs vienkārši elektroniski neakceptēs rēķinu – pat nebūs jārunā.
Visiem šiem gadījumiem palīdzētu Valsts ieņēmumu dienesta ideja par elektroniskajiem dokumentiem. Bet arī visus šos gadījumus varēs apiet pie plānotās sistēmas. Vienkārši mainīsies biznesa modeļi, attiecības, reakcijas un notiks pielāgošanās, lai nemainītu iepriekšējo sistēmu.
Ēnu ekonomika no tā necietīs
Ēnu ekonomikai ir pietiekoši lieli resursi, lai tiktu galā arī ar zināmām neērtībām, kuras radītu plānotais rēķinu un pavadzīmju glabāšanas modelis. Nedomāju, ka šādas sistēmas ieviešana to samazinātu. Ēnu ekonomiku var samazināt tikai korupcijas samazināšanās. Viss pārējais ir sīkumi.
Tāpēc ieviešot šādu sistēmu, ziņojumos vajadzētu paredzēt ne tikai sadaļu “VID ieguvumi ieviešot risinājumu”, bet arī “nodokļu maksātāju ieguvumi ieviešot risinājumu”. Lai izdevīgums tiešām būtu abpusējs, nevis Valsts ieņēmumu dienests saņem budžeta līdzekļus ieviešanai, bet Jūs pārējie - domājiet paši, kur ņemsiet naudu.
Un visbeidzot - lētāks un vienkāršāks risinājums:
Un te ir mana versija par situācijas risinājumu, kurš būtu mazās Latvijas budžetu taupošāks, jo ir skaidrs, ka sistēmas programmēšanas konkursā uzvarēs lielā ārzemju firma un peļņa (mūsu nodokļu nauda) aizplūdīs pāri robežām.
- Visiem rēķiniem un preču piegādes dokumentiem ir jābūt elektroniskiem, PDF formātā un parakstītiem ar elektronisko parakstu. Netērējiet naudu jaunām megacentralizētām sistēmām, bet lētāk būtu ieviest visiem uzņēmumiem bezmaksas elektronisko parakstu – lai lieto un laika zīmogs parādītu patieso dokumenta sagatavošanas brīdi! Papīra formāta dokumentiem tieši šis parakstīšanas brīdis ir kritiskais. Pašlaik arī par maksu elektroniskais paraksts jau atmaksājas – kaut vai vienu reizi neaizejot uz Uzņēmumu reģistru, bet nosūtot visu dokumentāciju pa e-pastu.
- Valsts ieņēmumu dienests jau tagad ļoti labi var analizēt un paredzēt, kuri ir tie riska grupas uzņēmumi, kuriem ir tendence zaudēt dokumentus. Ja man ir pareiza informācija – izejot no PVN deklarācijām tiek uzzīmēts koks – kā PVN pārvietojas starp nodokļu maksātājiem un kur “pazūd”. Tāpat kā uzņēmums var iekļūt riska grupā, piemēram, par atskaišu kavēšanu, tā arī var tikt piešķirta attiecīgā “rēķinu zaudēšanas riska grupa” un uzlikts par pienākumu, iesniedzot PVN deklarāciju, pievienot/importēt arī elektroniskos dokumentus.
- Ir pat iespējams reaģēt amatpersonu maiņas gadījumā un pieprasīt iesniegt visus elektroniskos rēķinus. Vai arī, piemēram, ja nodokļu maksātājam ir parāds un mainās amatpersonas, Uzņēmumu reģistrs izmaiņas veic tikai pēc tam, kad saņēmis no Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinājumu, ka visi rēķini ir saņemti glabāšanai.
- Nu jau es deviņpadsmito gadu esmu saistīts ar grāmatvedību, bet nekad vēl neesmu redzējis, ka kāds mazais uzņēmums likvidējoties būtu grāmatvedības reģistrus aiznesis un nodevis valsts arhīvam. Acīmredzot tas princips nestrādā! Nodosim Valsts ieņēmumu dienestam!
- Nevajadzētu lokalizēt rēķinu sistēmu un domāt, ka mēs esam noslēgta valsts un mums ir savi iekšējie rēķini un viss. Ja uzņēmumam 50% rēķini būs jāraksta Valsts ieņēmumu dienesta sistēmā vietējiem klientiem, jāgaida akcepts u.tt. un 50% rēķini vienkārši jāsūta pa e-pastu Eiropas klientiem, tad tas nav administratīvā sloga samazinājums, bet palielinājums.
- Vajadzētu izvērtēt, vai daudz svarīgāka nav būvlaukumā esošo personu reģistrācijas sistēma? Pieejama mobilajā telefonā, ātra un ērta?
Nobeigumā viena uzņēmēja komentārs: “Secinājums: ja gribam valstī ieviest kārtību, tad virziens ir pareizs, tikai šaubas, kas šo spēs pienācīgā līmenī realizēt. Ideja grandioza, datu apjoms milzīgs, vai no tā spēs izvilkt iecerēto? Šaubos (kā redzam, tad tagad jau netiek galā ar ierēdņu deklarācijām). Drīzāk projekts var pārvērsties par tirgojamiem datiem.”
Ar cieņu
Rolands Celmiņš
www.vid.lv
RSS lasītājs