Ministru kabinets nosaka, kāda valstī ir minimālā darba alga. Bet Valsts ieņēmumu dienests no 2018.gada publiskos tos uzņēmumus, kuri maksā minimālo algu. T.i., pēc būtības tiks piemērotas tiešas sankcijas uzņēmumiem, kuri ievēro MK noteikumus. Pie tam, bez tiesas, bez izmeklēšanas!
Vēsturnieki droši vien varētu pateikt uz kādu režīmu šīs tendences "velk"...
Vēsturnieki droši vien varētu pateikt uz kādu režīmu šīs tendences "velk"...
Jau tagad mazie uzņēmēji saskaras ar reālu situāciju, kad tiek pazemoti, ja vienīgais īpašnieks un valdes loceklis, kuram galīgi nav vajadzīga alga un sociālās iemaksas (pie ārstiem var tikt tikai par maksu un uzņēmēju dzīves ilgums ir daudz īsāks par pārējiem), saņem no Valsts ieņēmumu dienesta paziņojumu, ka viņu uzņēmums ir riska grupā "Aplokšņu algu risks", jo darba alga ir minimālā vai viekārši "mēs gribam, lai tiek maksāta lielāka". Ne visi šo reketu var izturēt un labprātīgi / piespiedu kārtā maksā nodokļus, kuri pēc būtības nav jāmaksā.
Otra situācija no prakses: lauku apvidus, nepieciešams strādnieks vienkāršu darbu veikšanai. Pirmkārt: strādnieku lauku apvidos vairs nav. Tie, kuri dzīvo tikai Rīgā, to neredz. Bet lauki ir izmiruši. Tie, kuri vēl varētu strādāt, jo pašlaik nestrādā, nekādi nevar attaisnot uzņēmēju cerības un saņemt vairāk par minimālo algu. Patīk Jums vai nē, bet diemžēl tā tas ir!
Trešā situācija no prakses: ES finansējuma pretendentiem nosacījumos mēdz noteikt prasības par jaunu darba vietu radīšanu. Piemēram, projekta realizācijas rezultātā ir jārada divas jaunas darba vietas un jāmaksā minimālā darba alga vismaz 3 gadus (MK noteikumi). Un nevienu neinteresē, vai šīs darba vietas ir efektīvas, vai lietderīgas un tām ir 100% atdeve, vai tikai 50% atdeve. Uzņēmumam ir jāmaksā un viss. Un par šo noteikumu izpildi tam var tagad pienākties publisks sods?
Secinājums:
Kārtējo reizi valsts ir gatava "norakt" mazo uzņēmēju, lai cīnītos ar tā saucamo "ēnu ekonomiku" un "tās sekām", nevis cēloņiem.
Aizdomas:
Un aizdomas ir, ka viss tiek darīts lielo uzņēmumu labā, lai iznīcinātu mazo uzņēmējdarbību un atbrīvotu katastrofāli trūkstošo darbaspēku lielajiem uzņēmumiem. Pašlaik ir reāla situācija, kuru sauc par ierobežotiem resursiem. Imigrācijas politika neļauj no ārzemēm piesaistīt darbaspēku, kurš ir nepieciešams uzņēmējiem, bet tikai darbaspēku, kurš ir izdomāts, ka "tādu Jums vajag".
Aprēķini:
No 2018.gada minimālā darba alga būs 430 EUR
Ja uzņēmumā ir 5 darbinieki: 4 strādnieki un 1 vadītājs un vadītāja darba alga ir 1400 EUR, bet strādnieku darba alga ir 215 EUR (pusslodze), tad vidējā darba alga uzņēmumā ir 452 EUR. Uzņēmums netiek publiskots un nozākāts kā zemo algu maksātājs, kaut arī strādnieki saņem tikai pusi no minimālās algas.
Ja uzņēmumā divi darbinieki saņem 600 EUR algu un valdes loceklis sev simboliski atvēl 50 EUR honorāru, tad vidējā darba alga ir 416,67 EUR un uzņēmums tiek publiskots kā zemo algu maksātājs, kaut arī darbiniekiem algas ir krietni virs minimālās darba algas (bet valde / īpašnieks saņem ienākumu kā dividendes).
Un atklāts paliek jautājums: vai kaut kas no šī situāciju mainīs uz labo pusi, ja nodokļu maksātāju skaits valstī joprojām samazināsies esošajos tempos, bet valsts pārvaldes aparāts turpinās audzēt sev algas un sastāvu?
Ar cieņu,
Rolands Celmiņš
VID.lv redaktors
Otra situācija no prakses: lauku apvidus, nepieciešams strādnieks vienkāršu darbu veikšanai. Pirmkārt: strādnieku lauku apvidos vairs nav. Tie, kuri dzīvo tikai Rīgā, to neredz. Bet lauki ir izmiruši. Tie, kuri vēl varētu strādāt, jo pašlaik nestrādā, nekādi nevar attaisnot uzņēmēju cerības un saņemt vairāk par minimālo algu. Patīk Jums vai nē, bet diemžēl tā tas ir!
Trešā situācija no prakses: ES finansējuma pretendentiem nosacījumos mēdz noteikt prasības par jaunu darba vietu radīšanu. Piemēram, projekta realizācijas rezultātā ir jārada divas jaunas darba vietas un jāmaksā minimālā darba alga vismaz 3 gadus (MK noteikumi). Un nevienu neinteresē, vai šīs darba vietas ir efektīvas, vai lietderīgas un tām ir 100% atdeve, vai tikai 50% atdeve. Uzņēmumam ir jāmaksā un viss. Un par šo noteikumu izpildi tam var tagad pienākties publisks sods?
Secinājums:
Kārtējo reizi valsts ir gatava "norakt" mazo uzņēmēju, lai cīnītos ar tā saucamo "ēnu ekonomiku" un "tās sekām", nevis cēloņiem.
Aizdomas:
Un aizdomas ir, ka viss tiek darīts lielo uzņēmumu labā, lai iznīcinātu mazo uzņēmējdarbību un atbrīvotu katastrofāli trūkstošo darbaspēku lielajiem uzņēmumiem. Pašlaik ir reāla situācija, kuru sauc par ierobežotiem resursiem. Imigrācijas politika neļauj no ārzemēm piesaistīt darbaspēku, kurš ir nepieciešams uzņēmējiem, bet tikai darbaspēku, kurš ir izdomāts, ka "tādu Jums vajag".
Aprēķini:
No 2018.gada minimālā darba alga būs 430 EUR
Ja uzņēmumā ir 5 darbinieki: 4 strādnieki un 1 vadītājs un vadītāja darba alga ir 1400 EUR, bet strādnieku darba alga ir 215 EUR (pusslodze), tad vidējā darba alga uzņēmumā ir 452 EUR. Uzņēmums netiek publiskots un nozākāts kā zemo algu maksātājs, kaut arī strādnieki saņem tikai pusi no minimālās algas.
Ja uzņēmumā divi darbinieki saņem 600 EUR algu un valdes loceklis sev simboliski atvēl 50 EUR honorāru, tad vidējā darba alga ir 416,67 EUR un uzņēmums tiek publiskots kā zemo algu maksātājs, kaut arī darbiniekiem algas ir krietni virs minimālās darba algas (bet valde / īpašnieks saņem ienākumu kā dividendes).
Un atklāts paliek jautājums: vai kaut kas no šī situāciju mainīs uz labo pusi, ja nodokļu maksātāju skaits valstī joprojām samazināsies esošajos tempos, bet valsts pārvaldes aparāts turpinās audzēt sev algas un sastāvu?
Ar cieņu,
Rolands Celmiņš
VID.lv redaktors
RSS lasītājs