Informatīvais materiāls: Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2015.gada 22.oktobrī Saeimā tika pieņemts Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums (turpmāk – likums), kas 2015.gada 12.novembrī publicēts Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.222 (5540) un stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.
Tādējādi ar 2016.gada 1.janvāri spēku zaudē Gada pārskatu likums un Konsolidēto gada pārskatu likums.

Likuma normas piemērojamas gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem, sākot ar 2016.pārskata gadu (pārskata gadu, kas sākas 2016.gada 1.janvārī vai 2016.gada laikā).
Gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem, kuri sagatavoti par 2015.pārskata gadu, piemēro attiecīgi Gada pārskatu likuma un Konsolidēto gada pārskatu likuma normas un uz šo likumu pamata izdotos Ministru kabineta noteikumus.
Sabiedrībām, kuras izbeigs darbību 2016.gadā un sagatavos gada pārskatu par laikposmu, kas ir īsāks par 12 mēnešiem, atļauts līdz 2016.gada 31.decembrim piemērot Gada pārskatu likuma normas.

Likums izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija Direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK, normām, ietverot tajā arī Gada pārskatu likuma un Konsolidēto gada pārskatu likuma normas, kas zaudē spēku ar 2016.gada 1.janvāri.
Likumam ir seši pielikumi:
1) “Bilances shēma;
2) “Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu veidiem)”;
3) “Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu funkcijas)”;
4) “Ar tiešo metodi sagatavota naudas plūsmas pārskata shēma”;
5) “Ar netiešo metodi sagatavota naudas plūsmas pārskata shēma”;
6) “Pašu kapitāla izmaiņu pārskata shēma”.

Likums nosaka sabiedrību klasifikācijas kritērijus – sabiedrību un koncernu iedalījumu kategorijās, kas nosaka atšķirīgas prasības attiecībā uz gada pārskata saturu, revīzijas, iesniegšanas un publiskošanas kārtību, kā arī gada pārskatā atklājamās informācijas apjomu, atvieglojumiem un atbrīvojumiem.
Koncernus iedala mazos, vidējos un lielos koncernos. Nosakot to atbilstību noteiktajai kategorijai, piemērojamie kritēriji atbilst attiecīgi mazas, vidējas vai lielas komercsabiedrības kritērijiem.

Kategorija	Bilances rādītāji
Mikrosabiedrība	Divus gadus pēc kārtas nepārsniedz: - bilances kopsumma – 350 000 euro; - neto apgrozījums – 700 000 euro; - vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 10.
Maza sabiedrība Mazs koncerns	Divus gadus pēc kārtas nepārsniedz: - bilances kopsumma – 4 000 000 euro; - neto apgrozījums – 8 000 000 euro; - vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 50.
Vidēja sabiedrība Vidējs koncerns	Divus gadus pēc kārtas nepārsniedz: - bilances kopsumma – 20 000 000 euro; - neto apgrozījums – 40 000 000 euro; - vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 250.
Liela sabiedrība Liels koncerns	Divus gadus pēc kārtas pārsniedz: - bilances kopsumma – 20 000 000 euro; - neto apgrozījums – 40 000 000 euro; - vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 250.

Likumā iekļauti gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu revīzijas (pārbaudes) veikšanas noteikumi, kas nosaka sabiedrības, kuru finanšu pārskatus un konsolidētos gada pārskatus pakļauj obligātajai revīzijai, kā arī sabiedrības, kuru gada pārskatus pakļauj ierobežotajai pārbaudei.

Obligātajai zvērināta revidenta revīzijai pakļauj:
1) vidējas un lielas sabiedrības gada pārskatu;
2) tādas sabiedrības gada pārskatu, kuras pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū;
3) koncerna mātes sabiedrības gada pārskatu;
4) tādas mazas sabiedrības gada pārskatu, kura:
pārsniedz divus no šādiem kritērijiem: bilances kopsumma – 800 000 euro, neto apgrozījums – 1 600 000 euro, vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 50;
ir koncerna mātes sabiedrība;
ir publiskas personas kapitālsabiedrība, tās meitas sabiedrība vai publiskā privātā kapitālsabiedrība Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē;
ir atzinusi, norādījusi finanšu pārskata posteņus saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.  

Ierobežotajai pārbaudei pakļauj tādas mazas sabiedrības gada pārskatu, kura nav mikrosabiedrība, kuras gada pārskats nav pakļaujams obligātajai zvērināta revidenta revīzijai un kuras rādītāji bilances datumā divus gadus pēc kārtas pārsniedz divus no šādiem kritērijiem:
bilances kopsumma – 400 000 euro;
neto apgrozījums – 800 000 euro;
vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 25.
Gada pārskata ierobežotā pārbaude ir ierobežotas pārliecības pārbaude, ko veic attiecībā uz finanšu pārskatā norādītajiem datiem un iekļauto informāciju, tajā skaitā uzņēmumu ienākuma nodokļa summu atbilstību.

Likums paredz jaunas prasības attiecībā uz personām, kas apstiprina finanšu pārskatu, un gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu iesniegšanu.
Gada pārskata (konsolidētā gada pārskata) atvasinājumu Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz tikai elektroniskā formā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu paraksta arī sabiedrības grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis, norādot vārdu, uzvārdu, pilnu amata nosaukumu un sabiedrības nosaukumu – ārpakalpojuma sniedzēju.
Zvērināts revidents pārbauda un apstiprina, ka gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata atvasinājums elektroniskā formā pēc sniegtās informācijas satura atbilst tam gada pārskatam vai konsolidētajam gada pārskatam (ja tāds ir), par kuru zvērināts revidents sniedzis revidenta ziņojumu vai revidenta pārbaudes ziņojumu.


2015.gada 4.decembrī
Informāciju sagatavoja
Valsts ieņēmumu dienesta
Nodokļu pārvalde