Ar 9.jūniju stājās spēkā grozījumi Darba likumā un ir jauns būtisks noteikums attiecībā uz minimālo darba algu tiem darbiniekiem, kuri tiek nosūtīti strādāt uz ārzemēm:
14.2 pants. Darba devēja pienākumi, nosūtot darbinieku veikt darbu ārpus Latvijas
(1) Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, neatkarīgi no darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamā likuma ir pienākums šim nosūtītajam darbiniekam nodrošināt nodarbinātības noteikumu izpildi, arī attiecībā uz minimālo darba algas likmi, un darba apstākļus saskaņā ar šā likuma 14.1 panta pirmo daļu atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem vai darba koplīgumiem, kas atzīti par vispārsaistošiem. Minimālās darba algas likmes jēdziens nosakāms atbilstoši tās valsts tiesību aktiem vai darba koplīgumiem, kas atzīti par vispārsaistošiem, uz kuru darbinieks ir nosūtīts veikt darbu.
(2) Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, ir pienākums izpildīt tās valsts administratīvās prasības un pakļauties uzraudzības un kontroles institūciju prasībām, uz kuru darbinieks tiek nosūtīts.
(3) Nosūtot darbinieku veikt darbu citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, attiecīgi piemērojami noteikumi par komandējumiem, tajā skaitā par komandējuma izdevumu atlīdzināšanu. Komandējuma dienas naudu, kas saistīta ar attiecīgo nosūtījumu, uzskata par minimālās darba algas daļu, ja to paredz tās valsts noteikumi, uz kuru darbinieks ir nosūtīts veikt darbu. Cita atlīdzība, kas saistīta ar faktisko izdevumu segšanu, netiek uzskatīta par minimālās darba algas likmes daļu.
Teksts no anotācijas:
Lai Latvijas darba devējiem būtu skaidrāki darbinieku nosūtīšanas gadījumā piemērojamie principi, likums tiek papildināts ar 142. pantu, kas turpmāk reglamentēs darba devēja pienākumus, nosūtot darbinieku veikt darbu ārpus Latvijas.
Panta pirmā daļa paredz, ka darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu citā valstī, ir pienākums šim nosūtītajam darbiniekam nodrošināt nodarbinātības noteikumu izpildi, tajā skaitā attiecībā uz minimālo darba algas likmi, un darba apstākļus atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem vai darba koplīgumiem, kas atzīti par vispārsaistošiem. Papildus tiek norādīts, ka minimālās darba algas likmes jēdzienu nosaka atbilstoši tās valsts tiesību aktiem vai vispārsaistošiem koplīgumiem, uz kuru darbinieks ir nosūtīts veikt darbu. Attiecībā uz nodarbinātības noteikumiem, tajā skaitā arī minimālo darba algas likmi, kas piemērojami katrā konkrētajā valstī, ir jāņem vērā, ka atbilstoši direktīvas 2014/67/ES prasībām katrai dalībvalstij ir jāizveido vienotā tīmekļa vietne, kurā darba devēji un darbinieki var atrast visu nepieciešamo informāciju. Tas nozīmē, ka darba devējiem pirms darbinieku nosūtīšanas būs jāiepazīstas ar konkrētās valsts izvirzītajām prasībām tīmekļa vietnē, par kuru tiks nosūtīta informācija gan Eiropas Komisijai, gan citām dalībvalstīm. Vienlaikus šobrīd ir plānots, ka informācija par citu valstu vienotajām tīmekļa vietnēm būs pieejama arī Latvijas tīmekļa vietnē, kurā būs publicēta par Latvijā darbinieku nosūtīšanai izvirzītajām prasībām un piemērojamiem noteikumiem.
Ar cieņu,
Rolands Celmiņš
(1) Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, neatkarīgi no darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamā likuma ir pienākums šim nosūtītajam darbiniekam nodrošināt nodarbinātības noteikumu izpildi, arī attiecībā uz minimālo darba algas likmi, un darba apstākļus saskaņā ar šā likuma 14.1 panta pirmo daļu atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem vai darba koplīgumiem, kas atzīti par vispārsaistošiem. Minimālās darba algas likmes jēdziens nosakāms atbilstoši tās valsts tiesību aktiem vai darba koplīgumiem, kas atzīti par vispārsaistošiem, uz kuru darbinieks ir nosūtīts veikt darbu.
(2) Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, ir pienākums izpildīt tās valsts administratīvās prasības un pakļauties uzraudzības un kontroles institūciju prasībām, uz kuru darbinieks tiek nosūtīts.
(3) Nosūtot darbinieku veikt darbu citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, attiecīgi piemērojami noteikumi par komandējumiem, tajā skaitā par komandējuma izdevumu atlīdzināšanu. Komandējuma dienas naudu, kas saistīta ar attiecīgo nosūtījumu, uzskata par minimālās darba algas daļu, ja to paredz tās valsts noteikumi, uz kuru darbinieks ir nosūtīts veikt darbu. Cita atlīdzība, kas saistīta ar faktisko izdevumu segšanu, netiek uzskatīta par minimālās darba algas likmes daļu.
Teksts no anotācijas:
Lai Latvijas darba devējiem būtu skaidrāki darbinieku nosūtīšanas gadījumā piemērojamie principi, likums tiek papildināts ar 142. pantu, kas turpmāk reglamentēs darba devēja pienākumus, nosūtot darbinieku veikt darbu ārpus Latvijas.
Panta pirmā daļa paredz, ka darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu citā valstī, ir pienākums šim nosūtītajam darbiniekam nodrošināt nodarbinātības noteikumu izpildi, tajā skaitā attiecībā uz minimālo darba algas likmi, un darba apstākļus atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem vai darba koplīgumiem, kas atzīti par vispārsaistošiem. Papildus tiek norādīts, ka minimālās darba algas likmes jēdzienu nosaka atbilstoši tās valsts tiesību aktiem vai vispārsaistošiem koplīgumiem, uz kuru darbinieks ir nosūtīts veikt darbu. Attiecībā uz nodarbinātības noteikumiem, tajā skaitā arī minimālo darba algas likmi, kas piemērojami katrā konkrētajā valstī, ir jāņem vērā, ka atbilstoši direktīvas 2014/67/ES prasībām katrai dalībvalstij ir jāizveido vienotā tīmekļa vietne, kurā darba devēji un darbinieki var atrast visu nepieciešamo informāciju. Tas nozīmē, ka darba devējiem pirms darbinieku nosūtīšanas būs jāiepazīstas ar konkrētās valsts izvirzītajām prasībām tīmekļa vietnē, par kuru tiks nosūtīta informācija gan Eiropas Komisijai, gan citām dalībvalstīm. Vienlaikus šobrīd ir plānots, ka informācija par citu valstu vienotajām tīmekļa vietnēm būs pieejama arī Latvijas tīmekļa vietnē, kurā būs publicēta par Latvijā darbinieku nosūtīšanai izvirzītajām prasībām un piemērojamiem noteikumiem.
Ar cieņu,
Rolands Celmiņš
RSS lasītājs