"Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna skaidroja, ka, visticamāk, algu kāpumu "noēdīs" patēriņa cenu pieaugums, tādejādi neuzlabojot iedzīvotāju pirktspēju.

Arī "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka šogad darba samaksas pieaugums būs vērojams, taču tas atšķirsies dažādu nozaru vidū, turklāt potenciālo pieaugumu deldēs cenu kāpums, pirktspēju palielinot daudz lēnākos tempos.

Strašunas skatījumā, galvenais faktors, kas veicinās algu pieaugumu, būs produktivitātes uzlabojums. Tomēr daļēji to ietekmēšot arī darba tirgus strukturālā nelīdzsvarotība, proti, potenciālo darbinieku prasmju neatbilstība darba devēju prasībām.

Viņas skatījumā, inflācija šogad nekalpos par iemeslu paaugstināt darbinieku algas. Stundu likme, visticamāk, būtiski nemainīšoties, bet, uzlabojoties uzņēmumu finanšu situācijai, esot gaidāma prēmiju atjaunošana.

"Algu dinamika dažādās nozarēs būs atšķirīga - eksportējošās nozarēs algu kāpumam ir lielāks pamatojums, jo tieši eksportējošo uzņēmumu nākotnes perspektīvas ir labvēlīgākas, un arī to finanšu radītāji ir labāki," saka ekonomiste.

Savukārt Gašpuitis uzskata, ka, neskatoties uz skarbajiem konsolidācijas pasākumiem, atalgojuma kāpumu varētu uzrādīt arī sabiedriskais sektors, ko veidošot ne viens spiediens no sektoriem, kur darba samaksas līmenis ir ļoti zems, gan arī daudzu valsts iestāžu darbinieku augstais pašnovērtējums.

Viņaprāt, lai gaidāmais algu pieaugums sabiedriskajā sektorā būtu pamatots, ir jābūt skaidram un noteiktam reformu plānam. "Uzlabojot efektivitāti un turpinot valsts pārvaldes pārkārtošanu un mazināšanu, atalgojuma palielinājums ir atbalstāms. Taču ir lielas bažas, ka drīzumā varētu atgriezties trekno gadu prakse, kad atalgojums sabiedriskajā sektorā atsāks augt straujāk par privāto, radot negatīvu konkurenci privātajam sektoram," atzīst Gašpuitis.

Jau vēstīts, ka pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī samazinājās no 461 līdz 445 latiem jeb par 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Sabiedriskajā sektorā samazinājums bija 6,8% (no 505 latiem līdz 470 latiem), no tā vispārējās valdības sektorā - par 8,2% (no 472 latiem līdz 433 latiem), bet privātajā sektorā - par 1,4% (no 433 latiem līdz 427 latiem).

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2010.gadā vidējā mēneša neto darba samaksa samazinājās straujāk nekā bruto - par 7,5% (no 342 latiem līdz 316 latiem), kas tiek skaidrots ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes pieaugumu no 23% līdz 26% no 2010.gada 1.janvāra, kā arī mēneša neapliekamā minimuma samazināšanos no 90 latiem līdz 35 latiem no 2009.gada 1.jūlija.

2010.gada ceturtajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 455 lati, kas ir par septiņiem latiem jeb 1,5% vairāk nekā trešajā ceturksnī.

Sabiedriskajā sektorā šajā periodā tā pieauga par 2,5% (no 475 latiem līdz 487 latiem), bet privātajā - par 0,7% (no 430 latiem līdz 433 latiem).

Salīdzinot ar 2009.gada ceturto ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī pieauga par 3,4% (no 440 latiem līdz 455 latiem), sabiedriskajā sektorā - par 5,1% (no 463 latiem līdz 487 latiem), privātajā - par 2,1% (no 424 latiem līdz 433 latiem).

2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, mēneša vidējā bruto darba samaksa visstraujāk samazinājās izglītības nozarē - par 10,7%, valsts pārvaldē - par 9,0%, kā arī būvniecībā - par 5,3%.

Pieaugums šajā periodā ir vērojams pārējo individuālo pakalpojumu sniegšanas nozarē, kur darba samaksa pieauga par 6,6%, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā - par 5,8%, kā arī elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē - par 5,5%.

Baltijas valstīs 2010.gada ceturtajā ceturksnī visaugstākā mēneša vidējā bruto darba samaksa bija Igaunijā -814 eiro (572 lati), Latvijā - 647 eiro (455 lati), Lietuvā - 614 eiro (435 lati).

Salīdzinot ar 2009.gada ceturto ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga visās Baltijas valstīs - visvairāk Igaunijā un Latvijā - attiecīgi par 3,9% un 3,4%, bet Lietuvā - par 0,2%.