Grūtāk iet valsts uzņēmumiem. Piemēram, viens no pašvaldības namu apsaimniekotājiem nespēja tikt galā ar elektroniski parakstītu dokumentu, kaut gan apstiprināja, ka tādus pieņem. VAS "Latvenergo" pie otrā piegājiena izdevas atvērt elektroniski parakstītu pieteikumu. Bet visinteresantākā situācija ir ar VAS "Latvijas pasts": divas reizes esmu dažādām nodaļām sūtījis pilnvaras, parakstītas ar elektronisko parakstu. Abas reizes saņēmu atbildi, ka nevar tādu dokumentu atvērt. Bet Latvijas pasts taču ir sākotnējā organizācija, kas izdeva elektronisko parakstu!

 

Par kredītiestādēm man īpaši tuva tēma. Pirms dažiem gadiem sūtīju e-pastu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai ieteikumu, ka būtu īstais brīdis ar normatīvo aktu palīdzību noteikt, ka kredītiestādēm ir obligāts pienākums pieņemt ar elektronisko parakstu parakstītus dokumentus. Citādi veidojās situācija, kad kredītiestāde pieprasa no Uzņēmumu reģistra izziņu par amatpersonām, jo neuzskata par dokumentu tā paša Uzņēmumu reģistra izdotu lēmumu, kurš ir ar e-parakstu parakstīts. Acīmredzot ministrijai bija svarīgākas citas nodarbes. Bet pašlaik situācija ir uzlabojusies un šādus incidentus vairs nav izdevies novērot.

 

- Laika ietaupījums. Izdrukāt dokumentu, to ielikt aploksnē, nogādāt uz pastu (laiks, varbūt vēl degviela), samaksāt vairāk kā latu par nosūtīšanu ir dārgāk un laikietilpīgāk nekā sagatavoto dokumentu datorā ar programmas palīdzību ievietot edoc formātā un parakstot ievadīt savu PIN kodu;

- Piegādes ātrums - nosūtot elektroniski parakstītu dokumentu pa e-pastu, piegāde notiek ievērojami ātrāk, nekā to transportējot caur dažādām pasta nodaļām un nesot uz pastkasti;

- Ticamība - parastu parakstu ir vieglāk viltot, nekā uzzināt e-parakstam PIN kodu vai viltot pašu viedkarti. Tāpat, lietojot laika zīmogu, iespējams neapstrīdami noteikt dokumenta parakstīšanas laiku.

Mīnusi:

- Sarežģīta lietošana - ir jāapgūst zināmas iemaņas tā lietošanā. Bet kurš tās iemaņas dos?;

- Cena - lai kā tiek reklamēts, ka paraksts ir kļuvis lētāks, tiek noklusēts, ka lietotājiem, kuri intensīvi izmanto laika zīmogu, tas ir kļuvis dārgāks, jo vairs nav pieejams pakalpojums "par vienu maksu neierobežots skaits laika zīmogu";

- Ministru kabineta noteikumi Nr.473 neparedz tādus dokumentu formātus, kā PDF un bezmaksas biroja programmatūras OpenOffice.org formātus.

Ja uzņēmējam ir vairāki uzņēmumi. Elektroniskais paraksts viens. Mēnesī paraksts 50 dokumentus, bet tie ir dažādu uzņēmumu dokumenti. Kā pārdalīt izmaksas starp uzņēmumiem, ja arī norēķini ir caur vienu Mobilly kontu?

 

1. Ja vēlaties izplatīt e-parakstu uzņēmēju vidū, sāciet ar grāmatvežiem. Cik papīrs tiek patērēts drukājot virsgrāmatas, reģistrus, pārskatus, kurus 99% gadījumu neviens nekad neskatīsies? Es tos vairs nedrukāju, bet elektroniskos dokumentus parakstu ar elektronisko parakstu un glabāju elektroniski;

2. Lobējiet e-paraksta lietošanu, lai tā būtu obligāta prasība, ka elektroniski parakstītu dokumentu nedrīkst nepieņemt arī privātajās struktūrās (izņemot tad, ja nav pieejams internets);

3. Dažādojiet viedkartes izskatu - pašreizējais izskats nav biznesam.

 

Nobeigumā konstatēju bīstamu tendenci e-paraksta popularizēšanā: LVRTC mistiskā iniciatīva graus e-paraksta lietošanu. Dienas bizness rakstā minēts, ka, citēju: "LVRTC līdzdarbojas arī darba grupā, kas izstrādā izmaiņas likumā «Par grāmatvedību», lai panāktu, ka šī likuma normas, kas nosaka, ka elektroniski sagatavotiem un parakstītiem attaisnojuma dokumentiem, tostarp e-rēķiniem, jābūt gan parakstītiem, gan pievienotam laika zīmogam, tiktu piemērotas dzīvē." Un tieši šī frāze "pievienotam laika zīmogam" radīs būtiskas izmaksas uzņēmējiem un rezultātā kavēs e-paraksta lietošanas izplatību. Šajā situācijā var novērot, ka valsts struktūru ideoloģija nemainās - nevis radīt ērtu produktu. kuru visi grib lietot, bet piespiest to lietot ar varu (likumu).