8.punkta sākotnējā redakcija, kas bija spēkā no 01.01.2009 līdz 17.04.2009.

''8. Darba devējs katru darba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc darba devēja reģistrācijas vietas līdz tā mēneša piektajam datumam, kurš seko mēnesim, kurā persona ir ieguvusi, mainījusi vai zaudējusi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto darba ņēmēja statusu, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē ziņas par darba ņēmējiem (1.pielikums).''

 

 Tālāk grozījumi noteikumos, kas stājas spēkā 18.04.2009 atstāj 8.punktu nemainīgu:

''8. Darba devējs katru darba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc darba devēja reģistrācijas vietas līdz tā mēneša piektajam datumam, kurš seko mēnesim, kurā persona ir ieguvusi, mainījusi vai zaudējusi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto darba ņēmēja statusu, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē ziņas par darba ņēmējiem (1.pielikums).''

 

Savukārt 2009.gada 1.jūlijā stājās spēkā Saeimas pieņemtais likums "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam", kura 8.pants nosaka:

''8.pants. Darba devējs katru darba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā triju darba dienu laikā pēc tam, kad persona ir ieguvusi, mainījusi vai zaudējusi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto darba ņēmēja statusu, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam ziņas par darba ņēmējiem.''

 

Likumam ir augstāks juridiskais spēks par Ministru kabineta noteikumiem un tādēļ spēkā ir jaunā likuma norma, kaut gan noteikumi netiek mainīti.

 

Tālāk ar 2010.gada 29.janvāra likumu ''Grozījumi likumā ''Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam'''' šis 8.punkts tiek izslēgts un ziņas par daba ņēmējiem atkal ir jāiesniedz saskaņā ar MK noteikumu Nr. 942. 8.punktu - līdz nākošā mēneša 5.datumam.

 

Bet ilgi šī situācija nepaliek iepriekšējā, jo Ministru kabinets 2010.gada 26.janvārī pieņēma noteikumus Nr. 87 "Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 20.novembra noteikumos Nr.942 ''Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli'' kuri stājas spēkā ar 2010.gada 6.februāri.

 

''8. Darba devējs ne vēlāk kā vienu dienu, pirms persona uzsāk darbu, katru darba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā ziņas par darba ņēmējiem (1.pielikums). Ziņas par darba ņēmējiem, kuri ir mainījuši vai zaudējuši likumā ''Par valsts sociālo apdrošināšanu'' noteikto darba ņēmēja statusu, darba devējs iesniedz triju darbdienu laikā pēc tam, kad persona ir mainījusi vai zaudējusi darba ņēmēja statusu. Ziņas par darba ņēmējiem, kuriem piešķirts atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas vai beidzies atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas, darba devējs iesniedz ne vēlāk kā līdz tā mēneša piektajam datumam, kurš seko mēnesim, kurā darba ņēmējam piešķirts vai beidzies atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas.''

 

Šis pants turpmāk paredz trīs termiņus, kādos jāiesniedz ziņas par daba ņēmējiem:

1. Ja darba ņēmējs uzsāk darbu, tad ziņas par darba ņēmējiem jāiesniedz dienu pirms darba uzsākšanas;
2. Ja  darba ņēmējs mainījis vai zaudējis darba ņēmēja statusu - ziņas par darba ņēmējiem jāiesniedz trīs darba dienu laikā;
3. Ja darba ņēmējam piešķirts atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas vai beidzies atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas - ziņas par daba ņēmējiem jāiesniedz līdz nākamā mēneša piektajam datumam.

Lai kā valsts censtos samazināt birokrātijas šķēršļus uzņēmējdarbībai, šis ir tiešs piemērs, ka Ministru kabinets runā vienu, bet dara citu:

 

 

Tālāk mani interesēja, kurš šīs normatīvā akta izmaiņas ir "bīdījis" uz apstiprināšanu. Idejas autors, saskaņā ar Ministru kabineta mājas lapas informāciju, ir Labklājības ministrija. Iepazīstoties ar noteikumu izmaiņu anotāciju, skaidri lasāms :

 

Tālāk anotācijā norādīts, ka grozījumu iemesls ir:
"Pašreizējā situācijā gan valsts, gan privātajā sektorā esošie darba devēji arvien biežāk ir spiesti piešķirt saviem darbiniekiem atvaļinājumu bez darba algas saglabāšanas un  par to nepieciešams ziņot noteikto trīs darba dienu laikā. Ievērojot to, ka šādu ziņu sniegšana reizi mēnesī neapdraud sociālās apdrošināšanas pakalpojumu piešķiršanu un izmaksāšanu, iespējams noteikt,  ka ziņas par darba ņēmējiem, kuriem piešķirts vai beidzies atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas, darba devējs Valsts ieņēmumu dienestā var iesniegt ilgākā laika periodā, t.i., līdz nākamā mēneša piektajam datumam, kurš seko mēnesim, kurā personai piešķirts vai beidzies atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas."

 

Anotācijas 3.daļa '' Normatīvā akta projekta būtība'' norādīts, kādi grozījumi paredzēti, tai skaitā divi punkti:

Un tad nāk spārnotais teksts "Noteikumu projekts kopumā nepalielinās administratīvo slogu darba devējiem, jo Valsts ieņēmumu dienestā ziņas par darba ņēmējiem sakarā ar bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu vai beigšanos paredzēts iesniegt reizi mēnesī (nevis 3 darba dienu laikā), kā arī Valsts ieņēmumu dienestā nebūs jāsniedz ziņas par darba ņēmējiem, kuriem piešķirts vai beidzies grūtniecības un dzemdību atvaļinājums un atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai."

 

Un pēkšņi Ministru kabineta sēdē tiek apstiprināta Latvijas vēstnesī publicētā grozījumu versija, kurai mainījusies jēga. Kurš bija izmaiņu iniciators?

Uzskatu, ka šie pēdējie grozījumi ir Ministru kabineta organizēta afēra, kuru atbalstījis ir Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Kā zināms, uzņēmēji jau iepriekš protestēja par termiņa "trīs darba dienas" vai iepriekš "divas reizes mēnesī" ieviešanu. Acīmredzot šoreiz tika pieņemts lēmums "pa kluso" veikt grozījumus - bez liekām diskusijām un sabiedrības informēšanas. Uz šī principa laikam balstās visi valdības lēmumi?

 

Kādas sekas var būt iepriekš minētajiem grozījumiem?

Piemērs Nr.1: Uzņēmums - ražotājs - ir ražošanas līnija. No rīta 9:00 sākas darbs, bet darbā neierodas viens darbinieks. Līnija darbu nevar uzsākt. Ap 10:00 tiek noskaidrots, ka šis darbinieks nevarēs ierasties darbā vēl vismaz 10.dienas. Līnijas darbība ir optimizēta un nav lieku štata vienību, kas sēž ģērbtuvēs un gaida vai kāds neieradīsies. Saskaņā ar jaunajiem grozījumiem MK noteikumos Nr.942, ražotnes vadītājs nedrīkst legāli pieņemt darbinieku darbā pirmajā darba dienā, jo nav par to paziņots Valsts ieņēmumu dienestam. Tātad, vismaz pirmo darba dienu darbinieks strādās nelegāli un darba algu saņems bez nodokļu nomaksas.

 

Piemērs Nr.2: Negodīgs uzņēmums nodarbina darbiniekus bez darba līguma. Pēc grozījumu spēkā stāšanās, visi darbinieki tiek pieņemti darbā, bet noformēti atvaļinājumi, bez darba algas saglabāšanas, jo par tiem ziņas jāiesniedz tikai līdz nākošā mēneša piektajam datumam. Darba algas joprojām tiek izmaksātas bez nodokļu ieturēšanas un tikai pārbaužu gadījumā darbinieku statuss mainīts līdz 5.datumam.

 

Secinājumi: Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 942 nesamazinās nelegālo nodarbinātību un nenesīs papildus līdzekļus valsts budžetā. Tā vietā samazināsies uzticība valdībai un nodokļu sistēmai.