Līdz ar to inflācija nākamgad būs robežās no 2% līdz 4%, biznesa portālam "Nozare.lv" pastāstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāve Agnese Alksne.

LDDK prognozē, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad varētu sasniegt nulles robežu, tomēr 2011.gadā izaugsme būs minimāla. Ņemot vērā pieņemto valsts budžetu un plānotos grozījumus nākamā gada janvārī, LDDK prognozē, ka IKP izaugsme būs 1% līdz 3% robežās.

Savukārt bezdarbnieku skaits varētu sarukt no 14% līdz 13% - par aptuveni 150 000 bezdarbnieku.

Ekonomikā, mazinot bezdarba rādītājus un palielinot IKP, varētu ieplūst apmēram 1,2 miljardu latu liels Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums pie nosacījuma, ja tiek mazināti administratīvie šķēršļi un pieejami papildu finanšu resursi finansējuma apguvei.

"2011.gads Latvijas ražotājiem būs patriotisma pārbaudes gads, bet ārvalstu un vietējiem investoriem - ilgtspējīgas domāšanas eksāmens, ņemot vērā kārtējo Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspējas kritumu attiecībā kaut vai pret pārējām Baltijas valstīm. Tomēr cerību un pozitīvu noti šajā situācijā rada tas, ka arvien vairāk rodas jaunas biznesa idejas, kas gūst ne tikai iekšējā patērētāja uzmanību, bet piesaista starptautiskus noieta tirgus. Valsts atbalsta programmas, lai arī lēni, tomēr tiek iedarbinātas šo ražotāju un novatoru atbalstīšanai," sacīja Alksne.

Tāpat viņa norādīja, ka uzņēmējiem nevajadzētu gaidīt, kad stabilitātes procesi beigsies, bet sākt ceļu uz izaugsmi un rīkoties. Tieši finanšu resursu un cilvēkresursu pieejamība varētu dot pirmos impulsus un iespēju nepalaist garām brīdi, kad nostāties uz izaugsmes ceļa.

Kā ziņots, LDDK par šā gada uzvaru ekonomikā nosauca Latvijas un Krievijas līgumu par dubulto nodokļu neaplikšanu.

LDDK arī nosaukusi četrus svarīgākos notikumus ekonomikā. Pirmkārt, valdība un Saeima ir apzinājusies ēnu ekonomikas nelabvēlīgo ietekmi uz tautsaimniecību un uzsākusi virkni iniciatīvu, lai to mazinātu. Otrkārt, atbalsts lielajām investīcijām, proti, 2011.gada valsts budžetā likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli lielo investīciju nodokļu atvieglojumu saņemšanā tika ieļautas arī tādas nozares kā telekomunikācija un informācijas tehnoloģijas, kā arī uzsāktas aktivitātes ārvalstu investoru piesaistei un valsts iestāžu rīcības koordinācija.

Treškārt, mikrouzņēmuma nodokļa likuma pieņemšana, kas radīs stimulu uzņēmējdarbības aktivitātei nākamajos gados. Ceturtkārt, Latvijas valdība ar sociālo partneru atbalstu vienojās par eiro ieviešanas datumu - 2014.gadu.

Par gada cilvēku ekonomikā LDDK nosauca AS "Hanzas maiznīca" valdes priekšsēdētāju Vesu Jalavu, kura vadītais uzņēmums saņēma efektīvas pārvaldības un partnerības gada balvu par efektīvu finanšu vadību un korporatīvās sociālās atbildības praksi.

Kā gada nejēdzību šogad darba devēji min nevēlēšanos dzīvot no reāli nopelnītā un nesakārtotos izdevumus publiskajā sektorā, kas noveda pie neprognozējamas uzņēmējdarbības vides, graujot Latvijas konkurētspēju ārvalstu tirgos un "pielēja eļļu" ēnu ekonomikas ugunij, kas aprij sociālo drošības spilvenu, investīciju stabilitāti utt.

Šogad vilšanos LDDK sagādāja 10.Saeimas deputātu nevēlēšanās iedziļināties sociāli ekonomiskajos procesos, kam sekoja Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotāju interesēm neatbilstoša valsts budžeta pieņemšana, kāpinot nodokļu slogu un sašaurinot iekšējo tirgu.

Savukārt darba devēju gada nedraugs bija vienotas izpratnes trūkums par Latvijas stratēģiskajiem mērķiem un politiskās atbildības trūkums, kas kavēja apvienot uzņēmējus un valsts iedzīvotājus ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai.