VID Komunikācijas nodaļā aģentūru LETA informēja, ka laikā no šā gada novembra līdz decembra vidum Kredītu reģistram pieprasījis ziņas par 11 privātpersonām, kas pēc Ieņēmumu dienesta pieprasījuma nebija iesniegušas papildu deklarācijas par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu, kā arī pēc VID rakstiska pieprasījuma netika iesniegušas informāciju par kontu apgrozījumiem noteiktā taksācijas periodā.

Kā negatīvos aspektus no Kredītu reģistra saņemtās informācijas izmantošanā nodokļu maksātāju analīzes procesā VID atzīmē to, ka nav pieejama informācija par saņemto kredītu, līzingu atmaksu par katru gadu atsevišķi, bet no Kredītu reģistra saņemtajā informācijā tiek norādīts tikai aktuālais saistību atlikuma apjoms uz doto brīdi, proti, informācija tiek norādīta par ceturksni.

Savukārt VID ienākumu - izdevumu analīzi veic par katru taksācijas gadu atsevišķi, līdz ar to analīzes vajadzībām būtu nepieciešama informācija par veiktajiem maksājumiem katrā taksācijas gadā, bet pēc informācijas no Kredītu reģistra nav iespējams noteikt saistību atlikumus uz analizējamā gada sākumu un beigām.

Tādējādi analīzes procesā var veikt tikai aptuvenus aprēķinus, bet nevar izdarīt precīzus secinājumus par personas izdevumu atbilstību deklarētajiem ienākumiem.

VID gan norāda, ka, neraugoties uz to, no Kredītu reģistra saņemtā informācija VID ļoti palīdz gūt pilnīgāku priekšstatu par konkrētās fiziskās personas naudas plūsmu.

Kā otro negatīvo aspektu VID min to, ka no Kredītu reģistra saņemtajā pārskatā nav informācijas par kredīta procentu likmēm, bet kā trešo - apstākli, ka informācija par izsniegto aizdevumu tiek pieprasīta par konkrētu nodokļu maksātāju, bet tiek atsūtīta informācija par kopējo aizdevuma summu, piemēram, viens aizdevums noformēts un izsniegts trim cilvēkiem, savukārt VID informācija analīzes vajadzībām nepieciešama par vienu cilvēku.

No Kredītu reģistra saņemtajā informācijā uzrādīta kopējā aizdevuma summa, nevis tā aizdevuma daļa, kas attiecas uz konkrēto personu. VID norāda, ka tad, ja Ieņēmumu dienesta rīcībā nebūtu aizdevuma līguma, minētais fakts par to, ka aizdevums izsniegts trim personām, netiktu konstatēts un visa summa tiktu iekļauta vienas personas analīzē.

Kā pozitīvos aspektus no Kredītu reģistra saņemtās informācijas izmantošanā nodokļu maksātāju analīzes procesā VID atzīmē to, ka Ieņēmumu dienestam ir pieejama informācija par fiziskajām personām izsniegtajiem kredītiem, līzingiem, overdraftiem, kredītlīnijām, patēriņa kredītiem, to izsniegšanas datumiem, mērķiem, summām, kā arī informācija par saņemto kredītu, līzingu, overdraftu, kredītlīniju, patēriņa kredītu atmaksu.

Līdz ar to informācijas precizēšanai papildu iespējams pieprasīt jau detalizētāku informāciju no līzinga devējiem par līzingā izsniegtajiem objektiem un atmaksātajām summām, kā arī no Zemesgrāmatas, redzot saistību mērķi, iespējams pieprasīt kredīta līgumus.

Kā otro pozitīvo aspektu VID min to, ka Kredītu reģistrā esošā informācija tiek grupēta par spēkā esošajām saistībām un izpildītajām saistībām, līdz ar to ir iespējams redzēt visus aktuālos spēkā esošos vēl neatmaksātos aizņēmumus, kas tika piešķirti VID analizējamai personai, kā arī jau atmaksātos aizņēmumus, dzēstās hipotēkas, līzingus, overdraftus.

Tāpat kā pozitīvu aspektu VID min to, ka no Kredītu reģistra saņemtajos datos ir norādes par to, vai persona ir aizņēmējs vai galvotājs.

LETA jau ziņoja, ka Saeima septembra nogalē pieņēma grozījumus vairākos likumos, kas paredz, ka gadījumos, kad pirms nodokļu revīzijas (audita) sākšanas VID ir pamats uzskatīt, ka fiziskās personas (rezidenta) izdevumi varētu pārsniegt ienākumus, Ieņēmumu dienests ir tiesīgs nodokļu revīzijas (audita) nepieciešamības analīzei rakstveidā pieprasīt Kredītu reģistrā esošās ziņas - aizņēmēja saistību veidu, sākuma datumu un beigu datumu, apjomu, atlikumu un valūtas kodu, kā arī ziņas par aizdevēju.

Tika noteikts, ka Latvijas Banka izsniedz VID šādas Kredītu reģistrā esošās ziņas par attiecīgo fizisko personu bez maksas rakstveidā nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc VID pieprasījuma saņemšanas.

Līdz šo grozījumu veikšanai pieeja Kredītu reģistram bija bankām, komercsabiedrībām, apdrošinātājiem un krājaizdevu sabiedrībām, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Latvijas Bankai.