Viņu skatījumā, tieši izmaiņas nodokļos un arī ārējo faktoru attīstība tuvākajos mēnešos noteiks patēriņa cenu dinamiku.

Cik lielā apmērā PVN likmju kāpums paaugstinās inflāciju valstī, pagaidām vēl grūti prognozēt, taču, piemēram, "Swedbank" aplēsusi, ka 2011.gada vidējo inflāciju tas varētu pacelt par aptuveni vienu procentpunktu. Līdzīgas prognozes izsaka arī Latvijas Banka.

Olga Ertuganova, "Latvijas Krājbankas" Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe, šajā kontekstā arī norāda, ka PVN paaugstināšana neglābjami ietekmēs kopējo cenu līmeni valstī. "Turklāt, zinot dažu veiklu uzņēmēju spēju izmantot šādus apstākļus nepamatotam savu preču un pakalpojumu cenu kāpumam, PVN likmes palielinājumam varētu būt nedaudz lielāka ietekme uz inflāciju, nekā to rāda matemātiskie aprēķini," pieļauj Ertuganova.

Savukārt "DnB Nord bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, kura skatījumā patēriņa cenas patlaban ir garlaicīgākā statistikas joma, saka, ka turpmākajos mēnešos svarīgākais notikums saistībā ar cenām būs PVN likmju izmaiņas 1.janvārī, kas ietekmēs lielāko daļu preču un pakalpojumu cenu.

Ekspertu vidū valda arī vienprātība par ārējo faktoru ietekmi uz cenu dinamiku Latvijā. Proti, pasaules tirgū ir kāpušas enerģijas cenas, bet pārtikas cenas pasaulē arī turpmāk līgani kāps uz augšu. Ja līdz šim šogad straujāk pieauga piena un maizes cenas, tad turpmākajos mēnešos varētu sākt izpausties graudu cenu kāpumam parasti ar vairāku mēnešu atstarpi sekojošā gaļas cenu celšanās, saka Strautiņš.

Arī Ertuganova piebilst, ka gadījumā, ja pasaules ekonomikas pieauguma tempi būtiski nemazināsies, tad milzīgais naudas daudzums, ko tagad centrālās bankas iepumpē finanšu tirgos, sekmēs cenu kāpumu naftas produktiem un lauksaimniecības precēm. Tas nozīmē degvielas un pārtikas sadārdzinājumu arī Latvijā.

Tajā pat laikā ārējo apstākļu radīto spiedienu uz cenu kāpumu mazina joprojām vājais iekšējais patēriņš un augstais bezdarbs. "Kaut arī Latvijas ekonomika turpinās atveseļoties arī nākošajā gadā, vēl ir pāragri runāt par cenu kāpumu uz ekonomikas aktivizēšanās rēķina. Pozitīvi, ka daļa Latvijas iedzīvotāju sākusi tērēt naudu un uzkrājumus, par ko liecina mazumtirdzniecības statistikas rādītāji. Tomēr, ņemot vērā to, cik daudz Latvijas iedzīvotāju dzīvo ļoti saspringtā finanšu situācijā, diez vai uzņēmēji masveidā varēs atļauties palielināt uzcenojumus. Tādējādi nepietiekams iekšzemes pieprasījums ir un paliek inflāciju ierobežojošs faktors," uzsver "Latvijas Krājbankas" analītiķe.

Kā ziņots, šā gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,2%. Precēm cenas pieauga par 0,4%, bet pakalpojumiem - kritās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Gada laikā, salīdzinot šā gada novembri ar pērno novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis bija par 1,9% augstāks. Precēm cenas pieauga par 3,7%, bet pakalpojumiem - kritās par 2,6%.

Savukārt pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, samazinājies par 1,4%.

2009.gada novembrī, salīdzinot ar 2009.gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis bija samazinājies par 0,7%.

Lielākā cenu līmeni paaugstinošā ietekme novembrī uz patēriņa cenu pārmaiņām bija pārtikai, savukārt pazeminošā - atpūtas un kultūras precēm un pakalpojumiem, kā arī apģērbam un apaviem.

Pārtikas grupā vidējo cenu līmeni galvenokārt ietekmēja sezonālais cenu kāpums dārzeņiem par 5,2% un augļiem - par 2,9%. Cenas palielinājās saldumiem - par 2,5%, eļļai un taukiem - par 3,7%, labības produktiem - par 1,6%, cukuram - par 1,4%, maizei - par 1,3%, svaigai gaļai - par 0,6%, pienam un piena produktiem - par 0,5%. Savukārt cenas samazinājās bezalkoholiskajiem dzērieniem - par 0,9%, olām - par 0,8% un svaigām zivīm - par 0,9%.

Kultūras pakalpojumi kļuva lētāki par 3,4%, ko visvairāk ietekmēja cenu kritums kabeļtelevīzijas pakalpojumiem. Akciju rezultātā par 2% cenas pazeminājās audio, video, foto un datu apstrādes iekārtām. Cenu kritums bija vērojams arī ceļojumiem (par 1,6%), ziediem un augu kopšanas līdzekļiem (par 1,5%). Savukārt cenas pieauga atpūtas un sporta pakalpojumiem (par 0,7%), grāmatām (par 0,9%) un atpūtas un sporta precēm (par 0,6%).

Akciju ietekmē apaviem cenas samazinājās par 1,3%, apģērbiem - par 0,6%, bet apģērbu piederumiem - par 0,2%.

Novembrī dārgāka kļuva degviela, medikamenti, īre, cietais kurināmais, kā arī juvelierizstrādājumi. Noslēdzoties akcijām, cenas cēlās personīgās aprūpes precēm, zobārstniecības pakalpojumiem, paklājiem un grīdas segumiem.

Cenas samazinājās aviobiļetēm, autovadītāju kursiem, mājokļa uzturēšanas un remonta materiāliem un pakalpojumiem, telefona iekārtām, viesnīcu un sanatoriju pakalpojumiem. Akciju ietekmē lētāki bija mājokļa uzkopšanas un tīrīšanas līdzekļi, automašīnu rezerves daļas un mājsaimniecības tekstilizstrādājumi.