Rīga, 23.nov., LETA. Pakāpeniska darba tirgus
atkopšanās turpinās, komentējot jaunākos Centrālā statistikas pārvaldes
datus par nodarbinātību, norādījis finanšu ministrs Andris Vilks
("Vienotība").
Par to aģentūru LETA informēja ministra preses sekretārs Aleksis Jarockis.
"2010.gada trešajā ceturksnī nodarbinātības un bezdarba rādītāji pirmo
reizi divu gada laikā uzlabojās gan gada, gan ceturkšņa griezumā,
norādot uz pozitīvām pārmaiņām darba tirgū. Šāda attīstība nepārsteidz,
jo jau gandrīz no paša gada sākuma ir bijusi vērojama dažādu ekonomisko
rādītāju uzlabošanās," sacīja Vilks.
Turpinot pieaugt ekonomiskajai aktivitātei, 2010.gada trešajā ceturksnī
salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu bija vērojams nodarbināto skaita
palielinājums - par 24 500 jeb 2,6%, sasniedzot 960 400 cilvēkus.
Savukārt darba meklētāju skaits, salīdzinot ar iepriekšējo periodu,
samazinājās par 15 600 - līdz 210 200 cilvēkiem, un to īpatsvars
ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā saruka par 1,4 procentpunktiem,
sasniedzot 18%.
Tā kā kopš šā gada pavasara, kad Latvijas darba tirgū tika sasniegts
zemākais punkts, bija vērojama darba tirgus pakāpeniska atkopšanās,
nodarbināto skaits šā gada trešajā ceturksnī ir palielinājies arī pret
attiecīgo periodu pērn - par 6,8%.
Gada laikā ir samazinājies arī darba meklētāju skaits - par 2,2% jeb
4700 cilvēkiem, taču to īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā
saglabājās augstāks nekā reģistrētā bezdarba līmenis, jo liela daļa no
iedzīvotājiem, kuri iepriekš bija reģistrējušies kā bezdarbnieki
Nodarbinātības valsts aģentūrā, jau ir saņēmuši maksimāli iespējamo
bezdarbnieku pabalsta apjomu, un tiem vairs nebija motivācijas turpināt
pildīt bezdarbnieka pienākumus. Līdz ar to šie cilvēki palielināja
ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vai darba meklētāju skaitu.
Kā nozīmīga bezdarba problēma ir pieaugošs un liels tādu iedzīvotāju
skaits, kuri ilgstoši meklē darbu, un šā gada trešajā ceturksnī tas bija
97 900 jeb 46,6% no darba meklētāju kopskaita. Tā kā darba tirgū
pieprasījums un piedāvājums vēl arvien nav sabalansēts, iespējas atrast
darbu ir samazinātas. Tas pagarina darba meklēšanas laiku un līdz ar to
arī vēl vairāk pasliktina iedzīvotāju izredzes tikt nodarbinātiem.
Ņemot vērā pozitīvās nodarbinātības pārmaiņas, turpinās šā gada otrajā
ceturksnī sākusies pakāpeniska darba tirgus atkopšanās. Taču jāatzīmē,
ka turpmāka šā procesa pozitīva attīstība ir atkarīga no turpmākas
ekonomiskās aktivitātes uzlabošanās valstī, ko savukārt krietni ietekmē
arī citu valstu tautsaimniecību attīstība, norādījis Vilks.
Jau ziņots, ka šā gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 210 200 darba
meklētāju jeb 18% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina
Centrālās statistikas pārvaldes dati.