Rīga, 20.nov., LETA. Pēc septiņu stundu ilgām sarunām valdību veidojošā
koalīcija ir panākusi vienošanos par veicamajiem nākamā gada valsts
budžeta konsolidācijas pasākumiem.
Kā pēc tikšanās žurnālistus informēja premjers Valdis Dombrovskis
("Vienotība"), vienošanās paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN)
likme nākamgad tiek samazināta līdz 25%, neapliekamais minimums
palielināts līdz 45 latiem, atvieglojums par apgādībā esošajiem tiks
palielināts līdz 70 latiem, bet sociālo apdrošināšanu iemaksu likme tiks
palielināta līdz 35,09% (pašlaik tā ir 33,09%), šo palielinājumu
paredzot veikt uz darba ņēmēju iemaksām.
Panākta vienošanās, ka pašvaldības nākamgad saņems 82% no IIN, bet valsts budžetā tiks ieskaitīti 18%.
Kā sacīja Dombrovskis, panākta vienošanās par minimālās algas palielināšanu līdz 200 latiem līdzšinējo 180 latu vietā.
Premjers apliecināja, ka šodien bijušas diskusijas par Veselības
ministrijas nākamā gada budžetu, un, lai gan nozares pamatfunkciju
īstenošanai finansējums netiek mazināts, ministrijas centrālā resora
izdevumi būs jāsamazina par 12,3 miljoniem latu.
Tagad valdība devusies uz valdības ārkārtas sēdi.
Jau ziņots, lai gan sākotnēji tika plānots, ka plkst.13 jāsākas valdības
ārkārtas sēdei, tā nesākās, jo turpinājās koalīcijas sanāksme. Valdības
sēdes sākums tika pārcelts uz plkst.16, taču arī tad tā vēl nesākās.
Šodien pirms koalīcijas sadarbības padomes sēdes notika arī Nacionālās
trīspusējās sadarbības padomes sēde. Kā tajā apliecināja Finanšu
ministrijas (FM) valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, starptautisko
aizdevēju iebildumu dēļ FM ir atteikusies no ieceres nākamgad samazināt
sociālo iemaksu apmēru otrajā pensiju līmenī.
Līdz ar to valdība šo pasākumu nevirzīs un iemaksu apjoms otrajam
pensiju līmenim tiks saglabāts 2% apmērā. Iepriekš valdība plānoja
iemaksu apjomu samazināt līdz 1% vai arī līdz 0,5%.
Aizdevēji šo tomēr nav uzskatījuši par vidējā termiņa ilgtspējīgu pasākumu.
Jau ziņots, ka sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem tieši iemaksas
pensiju līmenī bija viens no strīdīgākajiem jautājumiem. Kā iepriekš
sacīja premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība"), domstarpības esot vēl
par vairākiem mazākiem pasākumiem. Ja kāds no šiem pasākumiem netiks
atbalstīts, tas būšot jākompensē uz izdevumu rēķina.
LETA jau ziņoja, ka valdība šodien turpina darbu pie nākamā gada valsts budžeta.
"Vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) veidotais Ministru
kabinets vakar panāca vienošanos par pievienotās vērtības nodokļa (PVN)
pamatlikmes palielināšanu līdz 22% un nekustamā īpašuma nodokļa likmes
dzīvojamām platībām dubultošanu.
Premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") pēc valdības sēdes informēja,
ka palielināta tiks arī samazinātā PVN likme - no 10% uz 12%, savukārt
elektrības patēriņam mājsaimniecībās vairs netiks piemērota samazinātā
PVN likme, bet gan pamatlikme.
Dubultojot nodokļa likmi mājokļiem, nolemts saglabāt patlaban esošo 25%
pieauguma ierobežojumu nodoklim par zemi. Nodoklis mājokļiem patlaban ir
atkarīgs no tā kadastrālās vērtības un tiek piemērots 0,1%, 0,2% un
0,3%. Sekojoši palielinot nodokli jaunās likmes būs 0,2, 0,4 un 0,6% no
kadastrālās vērtības.
Pēc Finanšu ministrijas (FM) aplēsēm, PVN likmju paaugstināšana budžeta
ieņēmumos papildus nodrošinātu 68 miljonus latus, bet mājokļa nodokļa
pieaugums dos 6,9 miljonus latu. Nodokļa ieņēmumu pieaugums par zemi
papildus budžetā došot 7,4 miljonus latu.
Līdz ar to valdība plāno ar nodokļu palielināšanu nodrošināt ap 80
miljoniem latu no nepieciešamās 280 miljonu latu konsolidācijas.
Citas konkrētākas vienošanās par sociālā bloka jautājumiem valdībā
pagaidām vēl nav. Budžeta ieņēmumu aprēķinu precizēšana turpinās un uz
šodienas sēdi FM sagatavos atzinumus par vēl diviem jauniem iespējamiem
variantiem, no kuriem viens ir FM piedāvājums - par 1 procentpunktu
samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), līdz 45 latiem palielināt
ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu, līdz 70 latiem palielināt
atvieglojumus par apgādībā esošu personu, bet vienlaikus par 2%
palielināt sociālo iemaksu likmi.
Savukārt otrs variants ir ZZS iesniegtā alternatīva - nākamgad IIN
pašvaldībām novirzīt 76% apmērā līdzšinējo 80% vietā. Pēc ZZS domām,
šāds variants pašvaldībām, lai gan ir sāpīgs, tomēr ir finansiāli
izdevīgāks.