"Mani neapmierina valdības retorika, kas pēdējo divu gadu laikā tiek popularizēta, - mēs nepalielināsim nodokļus darbaspēkam, bet pārliksim šo slogu uz patēriņu," lai gan īstenībā notiek pretējais, skaidro arodbiedrības pārstāve.

Viņa uzsver, ka jau pērn darbaspēkam tika palielināti nodokļi - tika paaugstināta iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likme no 23% līdz 26%, kā arī samazināts neapliekamais minimums.

"Arī šogad valdība sola celt sociālo nodokli par 2%, savukārt neapliekamo minimumu neplāno saglabāt kaut vai tā iepriekšējās robežās, kādas tās bija gadu iepriekš, sakot, ka tas ir tas maksimālais, ko var izdarīt darbaspēka labā," neapmierināta ir Pfeifere.

Nodokļu celšana darbaspēkam esot neadekvāta un tas nozīmējot, ka pirktspēja samazināsies. "Taču to neviens to neņem vērā, veidojot nākamā gada budžetu, un joprojām izmanto retoriku, - mēs atvieglojam darbaspēkam dzīvi Latvijā," uz valdības divkosību norāda eksperte. "Es uzskatu, ka tas, kā valdība pasniedz budžeta konsolidāciju, un tas, kā mēs to redzam no darbaspēka viedokļa, ir divas dažādas lietas," atzīst Pfeifere.

Viņa sola, ka reakcija uz valdības plāniem "sekos visu laiku".

"Cilvēki klusējot izceļo no Latvijas, un mēs negribam, lai Latvijā sabrauktu tie, kas taisītu šos sociālos sprādzienus savādākā veidā. Vēlamies savu panākt ar diskusijām, bet tālāk tad skatīsimies. Tas, ka arodbiedrība neaicinās nevienu neko demolēt, ir skaidrs, bet tas, ka mēs valdībai neļausim mierīgi dzīvot, tas ir viennozīmīgi," apliecināja Pfeifere.

Jau ziņots, ka šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē sociālie partneri valdībai izteica visai asu kritiku par vienpusēju lēmumu pieņemšanu budžeta konsolidācijas jautājumos, kā arī par pieņemto lēmumu ietekmes neizvērtēšanu uz ekonomiku kopumā.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs norādīja, ka nākamā gada budžeta konsolidācijas procesam un ekonomiskās izaugsmes veicinošiem pasākumiem esot jābūt samērojamiem. Konsolidējot budžetu, pirmām kārtām esot jādomā par ekonomikas atjaunošanos. Viņaprāt, nodokļu likmju paaugstināšana savukārt pasliktināšot Latvijas uzņēmēju konkurētspēju.

LDDK valdes loceklis Viktors Puriņš norādīja, ka valdība, veidojot budžetu, nav aizdomājusies par to, kā kāpināt darba ražīgumu. Viņš kritizēja valdības izvirzīto mērķi, apkarojot ēnu ekonomiku, iegūt tikai sešus miljonus latu, kas esot krietni par maz un te esot jāpieliek viena nulle.

Latvijas pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) izpilddirektors Olafs Ozols savukārt asi kritizēja valdības nespēju izvērtēt nodokļu paaugstināšanu Lietuvas un Igaunijas kontekstā. Piemēram, jaunu auto tirdzniecībā Latvijas nodokļi esot 16 reizes lielāki nekā Lietuvā un četras reizes augstāki nekā Igaunijā. Ar nozaru asociācijām valdība joprojām nekonsultējoties, tāpat netiekot izvērtēti pieņemto lēmumi plusi un mīnusi nākotnē.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis norādīja, ka pašvaldībām paredzēts pārāk liels finanšu līdzekļu samazinājums. Tā kā līdzekļi pašvaldībām tiekot samazināti jau vairākus gadus, šodienas situācijā samazināt vēl esot riskanti.

Pēc Pūķa domām, pārāk maza ir noteikta minimālā darba alga, jo tad neesot arī līdzekļu valsts sociālajā budžetā, līdz ar to algas līmenis esot jāceļ, tādējādi sildot iekšējo tirgu. Pūķis arī norādīja, ka valdība nav pievērsusi uzmanību faktam, ka ir problēmas ar ES fondu apgūšanu, jo nav atbilstoša normatīvā bāze, kā arī trūkst stimuli, tāpēc ministrijas, nespējot līdzekļus apgūt, pārliekot tos uz nākamo gadu.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers savukārt uzsvēra, ka, vienojoties par budžeta konsolidāciju, būtiskākais esot jautājums par valdības stabilitāti. Esot acīmredzams, ka valdība esot atkāpusies no pirms vēlēšanām paustajām saistībām. Viņš atgādināja, ka arodbiedrībām tā arī neesot bijusi iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā par budžetu, - " tā ir ākstīšanās, nevis mēs piedalāmies", uzsvēra Krīgers. Viņš skaidroja, ka būtiski esot paaugstināt straujāk neapliekamo minimumu, taču arodbiedrība esot pret sociālā nodokļa paaugstināšanu, ģimenes pabalsta samazināšanu, kā arī pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu elektrībai, kā arī medikamentiem.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle savukārt norādīja, ka patlaban uzņēmumiem vairs nav iekšējo rezervju, turklāt iespējas konkurēt ar importa produktiem arī esot izsmeltas. Egle uzsvēra, ka pievienotās vērtības nodokļa celšana būtiski samazināšot uzņēmēju konkurētspēju, arī Baltijas mērogā, un daudzi varētu savu darbību arī pārtraukt.

Jau ziņots, ka valdība plāno ieņēmumus palielināt par 140 miljoniem latu jeb aptuveni 50% no konsolidācijas apmēra, savukārt izdevumus plānots samazināt par aptuveni 90 miljoniem latu.

Ar tādiem budžeta projekta priekšlikumiem valdības un Finanšu ministrijas pārstāvji šodien iepazīstināja sociālos partnerus Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

Iepriekš valdība solīja 2011.gada budžeta konsolidācijā no nepieciešamajiem 280 miljoniem latu tikai aptuveni trešdaļu iegūt uz ieņēmumu palielināšanas jeb "nodokļu pasākumu" rēķina, taču tagad valdība plāno ieņēmumus palielināt par 140 miljoniem latu jeb aptuveni 50% no konsolidācijas apmēra.

Izdevumos papildu 90 miljoniem latu vēl aptuveni 44,9 miljonus latu plānots iegūt, tāpat kā līdz šim novirzot 2.pensiju līmeņa uzkrājumiem 2% no samaksātā sociālā nodokļa, bet 6% - sociālajā budžetā.

Valdības pārstāvji sēdē skaidrojuši, ka starptautiskie aizdevēji nav piekrituši ieskaitīt konsolidācijas pasākumos pensiju 2.līmeņa uzkrājumiem novirzāmā nodokļa apmēra samazinājumu no pašreizējiem 2% līdz 1% vai 0,5%. Tāpēc nākamgad nav plānots mainīt šo proporciju un fondēto pensiju 2.līmenī tāpat kā līdz šim ieskaitīs 2% no nomaksātā sociālā nodokļa.

Jau ziņots, ka ar starptautiskajiem aizdevējiem panākta vienošanās par budžeta izdevumu un ieņēmumu sabalansēšanu jeb konsolidāciju 280 miljonu latu apmērā. Vienošanās arī paredz, ka Latvijas budžeta deficīts nedrīkst būt lielāks par 6% no IKP. Jaunās Valda Dombrovska ("Vienotība") valdības deklarācijā nav noteikts precīzs budžeta konsolidācijas apmērs, kā arī svītrota sākotnēji projektā paredzētā apņemšanās trešdaļu no konsolidācijas panākt "ar nodokļu pasākumiem", bet divas trešdaļas - uz izdevumu samazināšanas rēķina.

Tāpat pretēji iepriekš paustajai apņēmībai celt tikai patēriņa nodokļus un nepalielināt nodokļu slogu darbaspēkam, piektdien valdība nāca klajā ar ieceri par vienu procentpunktu – no 26% uz 25% - samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, taču palielināt sociālo nodokli, ko maksa darba ņēmējs, no 9% uz 11%. Par šo priekšlikumu valdība vēl lems šodien, jo pret to iebilst Zaļo un Zemnieku savienība.

Valdība arī nolēma palielināt pievienotās vērtības nodokli no 21% uz 22%, bet PVN samazinātas likmes – no 10% uz 12%. Savukārt elektrībai nākamgad plānots piemērot pilnu likmi, nevis samazināto kā tas ir pašlaik.