Premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") pēc valdības sēdes informēja, ka palielināta tiks arī samazinātā PVN likme - no 10% uz 12%, savukārt elektrības patēriņam mājsaimniecībās vairs netiks piemērota samazinātā PVN likme, bet gan pamatlikme.

Dubultojot nodokļa likmi mājokļiem, nolemts saglabāt patlaban esošo 25% pieauguma ierobežojumu nodoklim par zemi. Nodoklis mājokļiem patlaban ir atkarīgs no tā kadastrālās vērtības un tiek piemērots 0,1%, 0,2% un 0,3%. Sekojoši palielinot nodokli jaunās likmes būs 0,2, 0,4 un 0,6% no kadastrālās vērtības.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) aplēsēm, PVN likmju paaugstināšana budžeta ieņēmumos papildus nodrošinātu 68 miljonus latus, bet mājokļa nodokļa pieaugums dos 6,9 miljonus latu. Nodokļa ieņēmumu pieaugums par zemi papildus budžetā došot 7,4 miljonus latu.

Dombrovskis žurnālistiem pauda viedokli, ka līdz ar šiem lēmumiem darbā pie budžeta ir "iezīmējies progress", panākot vienošanos par patēriņa un īpašuma nodokļu bloku.

Līdz ar to valdība plāno ar nodokļu palielināšanu nodrošināt ap 80 miljoniem latu no nepieciešamās 280 miljonu latu konsolidācijas.

Citas konkrētākas vienošanās par sociālā bloka jautājumiem valdībā pagaidām vēl nav. Budžeta ieņēmumu aprēķinu precizēšana turpinās un uz sestdienas sēdi FM sagatavos atzinumus par vēl diviem jauniem iespējamiem variantiem, no kuriem viens ir FM piedāvājums - par 1 procentpunktu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), līdz 45 latiem palielināt ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu, līdz 70 latiem palielināt atvieglojumus par apgādībā esošu personu, bet vienlaikus par 2% palielināt sociālo iemaksu likmi.

Pēc Dombrovska vārdiem, savukārt otrs variants ir ZZS iesniegtā alternatīva - nākamgad IIN pašvaldībām novirzīt 76% apmērā līdzšinējo 80% vietā. Pēc ZZS domām, šāds variants pašvaldībām, lai gan ir sāpīgs, tomēr ir finansiāli izdevīgāks.

IIN likme patlaban ir 26%, nepaliekamais minimums ir 35 lati, atvieglojumi par apgādībā esošu personu 65 lati, savukārt obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem jāveic 33,09% apmērā.

Rīt vēl valdība plānojusi panākt gala vienošanās par ministriju izdevumu samazinājumiem nākamā gada budžetos, kur par pamatu tikšot ņemts Valsts kancelejas veiktais audita ziņojums, kā arī jau iepriekš veiktie samazinājumi nozarēs. Tāpat valdībā jāpanāk vienošanās par dotāciju un subsīdiju samazinājumu, kas kopumā nodrošinātu ap 120 miljoniem latu no nepieciešamā konsolidācijas apjoma.

Ar šiem pasākumiem vēl nepietiek, lai sasniegtu konsolidācijas mērķus, tāpēc valdībai vēl būs jāpanāk izšķiršanās par vairākiem citiem iespējamajiem pasākumiem starp kuriem ir, piemēram, minimālās algas paaugstināšana, ēnu ekonomikas apkarošanās plāna pasākumu ieviešana, dienesta auto administrēšanas un iekasēšanas uzlabošana, valsts uzņēmumu dividenžu maksājumu palielinājums valsts budžetā, finanšu stabilitātes nodevas ieviešana, aģentūrai LETA apliecināja Finanšu ministrijā.