Pirmkārt, piedāvāts veikt pasākumus sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā vidējā termiņā, nodrošinot papildu ieņēmumus 106,6 miljonu latu apmērā. Kā otrais virziens tiek minēti dažādi citi izdevumu samazināšanas un ieņēmumu palielināšanas pasākumi, piemēram, patēriņa aplikšana ar papildu nodokli, subsīdiju un dotāciju daļējs samazinājums, kas kopsummā varētu sniegt fiskālo efektu 173,4 miljonu latu apmērā.

Ņemot vērā arvien pieaugošo sociālā budžeta deficītu, tiek piedāvāts uz pārejas laiku, līdz atjaunosies ekonomiskā izaugsme, kas ļaus veidot budžetā pārpalikumu, samazināt iemaksas fondēto pensiju shēmā no pašreizējiem 2% līdz 0,5%. Iemaksu samazināšana pensiju otrajā līmenī dotu nākamgad papildu ieņēmumus pensiju speciālajā budžetā 77,7 miljonu latu apmērā, bet 2012.gadā - 165 miljonu latu apmērā.

Tāpat tiek piedāvāts arī paaugstināt minimālo algu no pašreizējiem 180 latiem uz 200 latiem mēnesī, kas FM skatījumā palielinās mazāk nodrošināto iedzīvotāju ienākumus, kā arī mazinās ēnu ekonomikas apjomu.

Saglabājot nemainīgu kopējo nodokļu slogu uz darbaspēku, iecerēts mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas maksājumu proporcijas, vienlaicīgi veicot IIN neapliekamā minimuma palielināšanu darba ņēmējam no pašreizējiem 35 latiem līdz 45 latiem mēnesī un atvieglojumus par apgādājamajiem līdz 70 latiem mēnesī. Tādējādi speciālajā budžetā plānotais deficīts tiktu samazināts par 55,1 miljonu latu.

FM vērtējumā ar šādām izmaiņām IIN tiek padarīts vairāk progresīvs un sociāli atbildīgāks, jo lielāku ieņēmumu samazinājumu sajutīs tieši strādājošie bez apgādājamajiem ar algu virs 1000 latiem mēnesī, bet strādājošie ar diviem apgādājamiem, kas pelna 300 latus mēnesi, saņemtu pat par trīs latiem vairāk nekā pie spēkā esošās nodokļu politikas.

Lai vairāk atbalstītu tās iedzīvotāju grupas, kas vissmagāk izjūt ekonomiskās krīzes ietekmi, tiek piedāvāts turpmāk ģimenes valsts pabalstu izmaksāt tikai trūcīgām vai maznodrošinātām ģimenēm ar bērniem, bet palielinātā apmērā.

Savukārt, lai līdzsvarotu izdevumu samazinājumu pašvaldību budžetos no IIN likmes samazinājuma, bez plānotajām nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) politikas izmaiņām, kas radīs papildus ieņēmumus pašvaldību budžetos, FM piedāvā ieviest speciālu dotāciju 13,3 miljonu latu apmērā pašvaldībām ar zemākajiem vērtētajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas. Līdz ar to kopējais fiskālās konsolidācijas apjoms pašvaldību budžetos veidotos tikai 3,2% no kopējiem 2011.gadam prognozētajiem izdevumiem, un to vairāk izjutīs turīgākās pašvaldības, apgalvo FM.

Pie pārējiem izdevumu samazināšanas un ieņēmumu palielināšanas pasākumiem tiek minēta izdevumu samazināšana, kas pamatā balstīta uz detalizētu funkciju izvērtējumu, kas nebūtu lineārs samazinājums, bet gan vērsts uz tām jomām, kurās ir iespējas veikt atsevišķu pasākumu finansēšanu samazinātā apmērā, kā arī paredzot subsīdiju un dotāciju daļēju samazinājumu. No šāda pasākuma īstenošanas 2011.gadā fiskālais ieguvums būtu 51,8 miljoni latu, bet 2012.gadā paredzēts samazinājums vēl lielākā apjomā.

FM paziņojumā gan netiek minētas jomas, uz kurām tiktu vērsts izdevumu samazinājums vai arī dotāciju un subsīdiju samazinājums. Taču tiek uzsvērts, ka kopējais izdevumu samazinājums, ieskaitot sociālās politikas mērķtiecīgāku finansējuma izlietojumu, 2011.gadā valsts budžetā plānots 79 miljonu latu apmērā.

Pie ienākumu palielināšanas pasākumiem, ar kuriem plānots gūt 121,6 miljonus latu, FM iekļāvusi pakāpenisku NĪN paaugstināšanu, ceļot likmi, kā arī uzlabojot iekasēšanu. Fiskālais ieguvums 2011.gadā paredzēts 6,8 miljoni latu, bet 2012. gadā - 7,7 miljoni latu. Arī šajā gadījumā netiek minēts, cik lielas būs NĪN likmes izmaiņas, taču iepriekš finanšu ministrs Andris Vilks pieļāva, ka NĪN varētu tikt dubultots.

Kā vēl viens priekšlikums pie ienākumu celšanas pasākumiem minēta patēriņa aplikšana ar papildu nodokli, saglabājot kontroli pār inflāciju. Tiek piedāvāts palielināt PVN pamata likmi par 1%, savukārt PVN samazinātās likmes palielināt par diviem procentu punktiem. FM gan uzsver, ka šie ir pasākumi, ko var izmantot vienīgi 2011.gada konsolidācijas paketē, jo tie viennozīmīgi radīs inflācijas spiedienu, kurš nebūtu pieļaujams 2012.gadā. No izmaiņām PVN likmēs 2011.gadā paredzēts budžetā gūt papildus 66 miljonus latu.

Tāpat FM piedāvā tādus pasākumus kā banku stabilitātes nodevas ieviešana, bet šis priekšlikums FM paziņojumā nav konkretizēts. Tanī pat laikā FM norāda, ka fiskālais ieguvums gaidāms arī no ēnu ekonomikas mazināšanas plāna ieviešanas, kā arī valsts kapitāla daļu efektīvākas apsaimniekošanas.

Jau vēstīts, ka pašreizējais ekonomiskās un fiskālās situācijas novērtējums un prognozes liek secināt, ka valdības izvirzītais mērķis sasniegt budžeta deficīta līmeni zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2012.gadā prasa divos gados veikt kopbudžeta konsolidāciju par 590 miljoniem latu, aģentūru LETA informēja Melnace.

Kā norāda FM, patlaban ministrijas sagatavotais piedāvājums nodrošina nepieciešamo konsolidācijas apjomu - 280 miljonus latu 2011.gada budžetā, tomēr 2012.gada budžeta konsolidācija 310 miljonu latu apmērā būšot atkarīga gan no tā, cik liels ieguvums būs no ekonomiskās izaugsmes, kā arī no tā, vai tiks īstenotas kvalitatīvas reformas tajās nozarēs, kurās valsts nodrošina būtisku finansējumu, piemēram, izglītībā un veselības aprūpē.

FM uzskata, ka budžeta konsolidācijas projekts jāskata divu gadu griezumā, jo, pirmkārt, ir jāsabalansē konsolidācijas apjoms starp diviem gadiem, neatstājot visus smagākos lēmumus uz pēdējo brīdi, proti, 2012.gada budžetu, otrkārt, atsevišķi konsolidācijas pasākumi var izraisīt inflācijas pieaugumu, tādēļ tie drīzāk būtu īstenojami 2011.gadā, nevis 2012.gadā, bet, treškārt, virkne konsolidācijas pasākumu esot tādi, kam ir ilgtermiņa ietekme, proti, par tiem izlemjot 2011.gadā, reāli rezultāti būs tikai 2012.gadā.

Kā uzsver FM, nākamā gada budžeta fiskālās konsolidācijas apmērs 280 miljonu latu apmērā atbilstoši šī brīža novērtējumam nodrošinās 2011.gada budžeta deficītu zem 6% no IKP (pēc Eiropas Komisijas metodoloģijas). .

Jau ziņots, ka konsultācijās ar starptautiskajiem aizdevējiem Ministru prezidenta Valda Dombrovska ("Vienotība") vadītā sarunu grupa panākusi vienošanos par nākamā gada valsts budžeta konsolidāciju 280 miljonu latu apmērā.

Dombrovskis uzsver, ka iepriekš paustās prognozes par 3.ceturkšņa makroekonomisko rādītāju pozitīvo ietekmi uz konsolidācijas apjomu ir attaisnojušās: "Valdībai lemjot par konkrētiem budžeta konsolidācijas pasākumiem, liela uzmanība būs jāpievērš tam, lai uzņēmējdarbība iegūtu izaugsmes un turpmākas attīstības iespējas. Tas ir nozīmīgi mūsu valsts turpmākai izaugsmei un pilnīgai krīzes pārvarēšanai."

Kā norāda finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība"), ņemot vērā Latvijas ekonomikas ātrāku atveseļošanos, izdevies pārliecināt partnerus, ka nākamā gada budžeta konsolidācija būs 280 miljoni latu, nevis vairāk.

Panākta vienošanās arī par FM sagatavoto vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2011.-2013.gadam. Ņemot vērā aktuālos šā gada trešā ceturkšņa IKP pieauguma rādītājus 2010.gadam, FM prognozē IKP samazinājumu par 0,4%, 2011.gadam pieaugumu par 3,3%, 2012.gadam - pieaugumu par 4% un 2013.gadam - pieaugumu par 3,9%.

Kā ziņots, iepriekš tika minēta nepieciešamība konsolidēt nākamā gada budžetu par 395-440 miljoniem latu.