"Nodokļi, atšķirībā no monetārās politikas, ir joma, kur Latvijai ir brīvas iespējas," intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" stāsta Brīvers. "Jā, teiks - viņi pārliks šo nodokļu slogu uz patērētāju, bet jebkurā saimnieciskajā darbībā nodokļu slogs sadalās starp ražotāju un patērētāju. Un labāk to izdarīt spekulatīvajā, nevis reālajā ekonomikā."

Vēl iespējams risinājums ir diferencēt pievienotās vērtības nodokli pārtikai, iesaka Brīvers, paskaidrojot, ka pārtikai, kura nesatur konservantus, nodokli varētu noteikt mazāku.

"Kādu nieku varētu dabūt laukā arī no progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa. No ēnu ekonomikas tiešām varētu paņemt budžeta lāpīšanai labu naudu, bet tas arī nav panākams gada laikā, lai cilvēki saprastu, ka nodokļus nevar nemaksāt," stāsta Brīvers.

Ekonomikas profesors uzsver, ka būtu nepieciešams mainīt nodokļu struktūru, tomēr "Latvijā priekšstats par ekonomiku ir tik izkropļots, ka liela daļa cilvēku pat nesaprot, ko tā vispār nozīmē".

"Manuprāt, [ekonomista Maikla] Hadsona lozungs, ka vajag pārcelt nodokļu slogu no ražošanas uz patēriņu, te ir pilnīgi izkropļots, un cilvēkiem atkal tiek iedvests absurds," uzskata Brīvers. "Ražošana un patēriņš ir vienas lietas divas puses. Patēriņu var ierobežot ar pievienotās vērtības nodokli, ko krīzes laikā nekādā gadījumā nedrīkst aiztikt. Hadsona doma bija - nevis pārlikt nodokļu slogu no ražošanas uz patēriņu, bet no ražošanas uz resursiem. Piemēram, nodoklis par vides piesārņojumu, par dabas resursu, tai skaitā ūdens, izlietojumu."

Viņaprāt nodokļu slogu no patēriņa un ražošanas vajadzētu pārcelt uz īpašumu un dabas resursiem, piesārņojumu, kas būtu ilgtermiņa risinājums. "Pieļauju, ka īstermiņā tas nedotu gaidāmo fiskālo efektu. Protams, ja uzliks nodokli dabas resursiem, tad pirmajā brīdī tas bremzēs ražošanu, taču, ja uzskatām, ka mūsu mērķis nav lāpīt viena gada budžetu, bet veidot sistēmu, kura spēj darboties ilgāk, tad tas būtu vienīgais risinājums," norāda Brīvers.

Viņš gan norāda, ka Latvijas gadījumā jābūt ļoti uzmanīgiem ar nodokļu palielināšanu īpašumam. "Te spriež: ja vecenītei Mellužos mājiņa, tātad viņa ir miljonāre. Tai mājai milzīga vērtība, tāpēc uzliksim augstu nodokli, lai pārdod un brauc kaut kur citur. Pirms pieciem gadiem piedalījos Jūrmalā diskusijā, kur viena sieviete tā arī pateica: "No Latvijas valsts gribu tikai vienu. Lai man atļauj nomirt mājā, ko mans tēvs ir uzbūvējis." Nebūtu pareizi šo cilvēku žmiegt ar augstu nodokli. Es izteicu ideju - saistīt nekustamā īpašuma nodokli ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja jūs maksājat iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijā, jums ir viena nekustamā īpašuma nodokļa likme. Ja nemaksājat, jums piemēro desmit reizes lielāku likmi," uzskata Brīvers.