Rīga, 30.okt., NOZARE.LV. Latvijai, vismaz
īstermiņā, būtu nepieciešams diferencēt uzņēmumu ienākuma nodokļus,
ražošanas nozarei tos nosakot zemākus, savukārt spekulatīvajai
ekonomikai jeb darījumiem ar īpašumiem, bankām, finansēm un
apdrošināšanai - augstākus, uzskata Banku augstskolas profesors un
Ventspils augstskolas asociētais profesors Ivars Brīvers.
"Nodokļi, atšķirībā no monetārās politikas, ir joma, kur Latvijai ir
brīvas iespējas," intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" stāsta Brīvers.
"Jā, teiks - viņi pārliks šo nodokļu slogu uz patērētāju, bet jebkurā
saimnieciskajā darbībā nodokļu slogs sadalās starp ražotāju un
patērētāju. Un labāk to izdarīt spekulatīvajā, nevis reālajā ekonomikā."
Vēl iespējams risinājums ir diferencēt pievienotās vērtības nodokli
pārtikai, iesaka Brīvers, paskaidrojot, ka pārtikai, kura nesatur
konservantus, nodokli varētu noteikt mazāku.
"Kādu nieku varētu dabūt laukā arī no progresīvā iedzīvotāju ienākuma
nodokļa. No ēnu ekonomikas tiešām varētu paņemt budžeta lāpīšanai labu
naudu, bet tas arī nav panākams gada laikā, lai cilvēki saprastu, ka
nodokļus nevar nemaksāt," stāsta Brīvers.
Ekonomikas profesors uzsver, ka būtu nepieciešams mainīt nodokļu
struktūru, tomēr "Latvijā priekšstats par ekonomiku ir tik izkropļots,
ka liela daļa cilvēku pat nesaprot, ko tā vispār nozīmē".
"Manuprāt, [ekonomista Maikla] Hadsona lozungs, ka vajag pārcelt nodokļu
slogu no ražošanas uz patēriņu, te ir pilnīgi izkropļots, un cilvēkiem
atkal tiek iedvests absurds," uzskata Brīvers. "Ražošana un patēriņš ir
vienas lietas divas puses. Patēriņu var ierobežot ar pievienotās
vērtības nodokli, ko krīzes laikā nekādā gadījumā nedrīkst aiztikt.
Hadsona doma bija - nevis pārlikt nodokļu slogu no ražošanas uz
patēriņu, bet no ražošanas uz resursiem. Piemēram, nodoklis par vides
piesārņojumu, par dabas resursu, tai skaitā ūdens, izlietojumu."
Viņaprāt nodokļu slogu no patēriņa un ražošanas vajadzētu pārcelt uz
īpašumu un dabas resursiem, piesārņojumu, kas būtu ilgtermiņa
risinājums. "Pieļauju, ka īstermiņā tas nedotu gaidāmo fiskālo efektu.
Protams, ja uzliks nodokli dabas resursiem, tad pirmajā brīdī tas
bremzēs ražošanu, taču, ja uzskatām, ka mūsu mērķis nav lāpīt viena gada
budžetu, bet veidot sistēmu, kura spēj darboties ilgāk, tad tas būtu
vienīgais risinājums," norāda Brīvers.
Viņš gan norāda, ka Latvijas gadījumā jābūt ļoti uzmanīgiem ar nodokļu
palielināšanu īpašumam. "Te spriež: ja vecenītei Mellužos mājiņa, tātad
viņa ir miljonāre. Tai mājai milzīga vērtība, tāpēc uzliksim augstu
nodokli, lai pārdod un brauc kaut kur citur. Pirms pieciem gadiem
piedalījos Jūrmalā diskusijā, kur viena sieviete tā arī pateica: "No
Latvijas valsts gribu tikai vienu. Lai man atļauj nomirt mājā, ko mans
tēvs ir uzbūvējis." Nebūtu pareizi šo cilvēku žmiegt ar augstu nodokli.
Es izteicu ideju - saistīt nekustamā īpašuma nodokli ar iedzīvotāju
ienākuma nodokli. Ja jūs maksājat iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijā,
jums ir viena nekustamā īpašuma nodokļa likme. Ja nemaksājat, jums
piemēro desmit reizes lielāku likmi," uzskata Brīvers.