Tā šodien Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un LZA Ekonomikas institūta organizētajā cikla "Valsts ekonomiskā politika recesijas pārvarēšanai" diskusijā par NĪN un Latvijas tautsaimniecību sacīja ekonomikas zinātņu habilitētais doktors Pēteris Guļāns.

Viņš sacīja, ka plānotā NĪN paaugstināšana tiek argumentēta ar to, ka Latvijā šis nodoklis esot mazāks nekā attīstītajās valstīs, taču daudzās attīstītajās valstīs šāda nodokļa vispār nav.

"Nodokļu sistēmas uzdevums ir līdzekļu akumulēšana sabiedrības kopējo vajadzību finansēšanai un sabiedrības ekonomiskā potenciāla izaugsmes veicināšana, tāpēc Latvijā būtu jāveido tāda nodokļu sistēma, kas uzņēmumiem dotu iespēju samazināt ražošanas izmaksas. NĪN likmju minimizācija ir viens no veidiem šādu apstākļu radīšanai, bet radušos budžeta ieņēmumu samazinājumu būtu lietderīgi kompensēt ar uzņēmuma ienākuma jeb korporāciju nodokļa likmju palielināšanu," uzsvēra Guļāns.

Viņš arī piebilda, ka NĪN likmju sasaiste ar īpašuma vērtību ir aizgūta no sociālisma ideoloģijas. "Tā orientē iedzīvotājus neveidot sev labus mājokļus un izvairīties no dzīvošanas prestižos rajonos," piebilda Guļāns.

Viņš skaidroja, ka dzīvojamo māju aplikšanā ar NĪN būtu jānovērš pašreizējās nepilnības objektu kadastrālā vērtējuma un nodokļu likmju jomā.

LZA Ekonomikas institūta pētnieks Jānis Počs diskusijā uzsvēra, ka līdz šim izstrādātās nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanas metodes parāda, ka to izstrādātāji neizprot, kas ir tik specifiskas nozares kā ienākumu gūšana no nekustamā īpašuma izmantošanas ekonomiskais pamats, kas ir šīs nozares tirgus un kā tas funkcionē.

"Lai gan klasiski atzītais NĪN avots ir zemes rente jeb ienākumi, kas gūti no nekustamā īpašuma izmantošanas, Latvijā kadastrālā vērtība nekādi netiek saistīta ar šiem ienākumiem, bet nekustamais īpašums netiek apskatīts kā zemes un ēkas vienots veselums," sacīja Počs.

"Diemžēl ir aizmirsts, ka pilsētās vai ciematos ienākums no nekustamā īpašuma izmantošanas ir nomas maksa vai īres maksa, bet lauksaimniecības zemēm NĪN jākalpo kā ienākumu nodoklim no saimnieciskās darbības. Pasaulē daudzās valstīs pastāv tirgus vērtības kadastrs, tikai šajos gadījumos par kadastrs bāzi netiek izmantota nekustamā īpašuma cena tirgus "burbuļa" apstākļos. Normālos tirgus apstākļos nekustamā īpašuma tirgus vērtība vienmēr ir samērota ar peļņas gūšanas iespējām. Visobjektīvākais ir peļņas kadastrs, jo tajā tiek atspoguļoti reālie ienākumi kaut kādā laika periodā, tātad arī aprēķinātais NĪN ir reāls un tas nekad nepārsniegs ienākumus," skaidroja Počs.

Viņš piebilda, ka Latvijā NĪN tiek noteikts, nedefinējot, kas ir NĪN maksāšanas reālais avots dažādiem saimnieciskiem subjektiem un kā tas tiek saistīts ar mājokļu izmantotāju - iedzīvotāju ienākumiem. "Tāpat nav skaidra valsts koncepcija, kā NĪN iekļaujas Latvijas nodokļu koncepcijā, tas ir, cik liela daļa no ienākumiem vispār dažādiem saimnieciskajiem subjektiem ir jāsamaksā nodokļos," sacīja Počs.

"Latio" tirgus analītiķis ekonomikas zinātņu doktors Māris Grīnbergs diskusijā sacīja, ka kadastrālo vērtību vajadzētu noteikt, nevis izmantojot tirgus vērtību, kas ir svārstīga, bet gan ilgtermiņa vērtību, ko ir noteicis vērtētājs, piesardzīgi novērtējot īpašuma pārdošanas iespējas nākotnē. "Spekulatīvie elementi ilgtermiņa vērtībā netiek ņemti vērā," sacīja Grīnbergs.

Viņš arī ierosināja, ka turpmāk kadastrālo vērtību vajadzētu noteikt, vērtējot kopā gan zemi, gan uz tās esošās būves.