Rīga, 27.okt., NOZARE.LV. Neredzam fiskālu
pamatojumu, lai samazinātu pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikas
precēm, šodien notikušajā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes
(LOSP) sēdē norādīja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks
nodokļu politikas jautājumos Juris Stinka.
Šodien notikušajā LOSP ikmēneša sapulcē vairāki zemnieki ministrijas
pārstāvim jautāja, kāpēc Latvijā pārtikas precēm joprojām tiek piemērots
21% PVN, kamēr citviet Eiropas Savienībā pārtikai ir samazināta nodokļa
likme, svārstoties no 2,4% (Šveicē) līdz 20% (Albānijā).
"Samazināts PVN pārtikai veicinātu uzņēmumu attīstību un jaunu
darbavietu rašanos, sekmētu zemnieku ražotās produkcijas konkurētspēju,
radītu iespēju cilvēkiem lētāk iegādāties vietējā ražojuma pārtikas un
lauksaimniecības preces, kā arī, pieaugot pirktspējai, dotu papildu
nodokļu ieņēmumus valsts kasē, tā radot iespēju samazināt uzņēmumu
ienākuma nodokli," sacīja biedrības "Latvijas Dārznieks" vadītājs Jānis
Bērziņš.
Tikmēr Stinka norādīja, ka neesot iespējams pierādīt, ka nodokļa
samazināšanai būtu pozitīvas sekas. "Neredzam, kāds te būtu fiskālais
pamatojums. Jāņem vērā, ka līdzīgus nodokļu atvieglojumus nekavējoties
pieprasīs arī citas nozares, turklāt, ja reiz tāds nodoklis tiek
ieviests, jārēķinās, ka to būs ļoti grūti pārskatīt."
Finanšu ministrijas pārstāvis lauksaimniekiem sacīja, ka tiek plānota
nodokļu parādu amnestija Latvijā, kas varētu tikt piedāvāta kopumā 121
557 parādniekiem. "Precīzi amnestijas ieviešanas termiņi pagaidām nav
zināmi, bet tās būtība ir tā, ka pamatsummas nomaksas gadījumā valsts
"atlaiž" kavējuma naudu. Šāda koncepcija tiek izstrādāta, lai varētu
risināt problēmu ar krīzes laika parādiem un tas varētu atvieglot arī
zemnieku parādsaistības," akcentēja Stinka.