Lai 2011.gadā budžeta deficītu samazinātu līdz 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), saskaņā ar Latvijas Bankas aplēsēm ir jāveic budžeta konsolidācija vismaz par 400 miljoniem latu, bet Finanšu ministrija (FM), ņemot vērā pašreizējās ekonomikas tendences, aprēķinājusi, ka konsolidācijas apjoms būs 350-395 miljonu latu apmērā.

"SEB bankas" sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis šodien preses konferencē norādīja, ka pagaidām nav redzami nekādi signāli vai pazīmes, kas liecinātu, ka budžeta deficītu izdosies samazināt tikai uz valsts izdevumu samazināšanas rēķina, nepalielinot nodokļu slogu.

Viņaprāt, budžeta īsināšanā tiks izvēlētie vieglākie ceļi un nodokļi tiks palielināti. Visticamāk, tas varētu skart tieši nekustamā īpašuma nodokļus. "Tas ir neizbēgami," norādīja Rudzītis.

Arī "Nordea bankas" vecākais ekonomists Andris Strazds uz biznesa portāla "Nozare.lv" jautājumu, vai iespējamā nākamā gada budžeta konsolidācija nepieciešamajā apjomā bez nodokļu paaugstināšanas, atbildēja - nē, sakot, ka daļu no līdzekļiem budžeta deficīta samazināšanai nāksies meklēt budžeta ieņēmumu pusē.

Ticamākie mēri attiecībā uz nodokļu izmaiņām esot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju atcelšana un progresīvā nekustamā īpašuma nodokļa ieviešana, kas, pēc dažādām aplēsēm, varētu dot papildu ieņēmumus ap 100 miljoniem latu gadā. "Savukārt tiešo nodokļu paaugstināšana grautu Latvijas eksporta sektora konkurētspēju un mazinātu cerības piesaistīt jaunas investīcijas," sacīja Strazds.

"Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks piekrita kolēģu teiktajam, ka nodokļu izmaiņas ir gaidāmas, arī pieļaujot, ka tās, visticamāk, attieksies uz nekustamo īpašumu un PVN samazinātajām likmēm. Viņa skatījumā, svarīgi, lai nodokļu celšanas gadījumā tiktu izveidoti kompensējošie mehānismi maznodrošinātajiem, kuru situācija arvien ir ļoti skaudra.

Kazāks uzskata, ka izmaiņas nodokļu struktūrā ir nepieciešamas, taču tām ir jābūt vērstam uz patēriņa nodokļu celšanu. Tanī pat laikā ekonomists aicināja atbildīgos politiķus 2011.gada budžeta veidošanā nebalstīties uz nodokļu celšanu, bet gan lūkoties pēc izmaiņām budžetā, kas būtu vērstas uz gudrāku saimniekošanu jeb strukturālajām reformām.

Kā ziņots, FM izstrādājusi divus scenārijus budžeta izdevumu samazināšanai 2011.gadā; plānota nodokļu paaugstināšana, kā arī izmaiņas pensiju sistēmā, raksta laikraksts "Telegraf".

Savukārt FM Komunikāciju nodaļas vadītāja Baiba Melnace aģentūrai LETA uzsvēra, ka ministrija negatavo nekādus atsevišķus nākamā gada budžeta variantus, bet, kā jau daudzkārt ir ticis minēts, valdība, tostarp FM, sagatavos jaunajai valdībai lēmumu pieņemšanai konsolidācijas priekšlikumus, kas apjomā pārsniedz nepieciešamo konsolidācijas apmēru.

Atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, "Telegraf" norāda, ka FM izstrādājusi divus 2011.gada budžeta ietvarus - optimistisko un reālistisko.

Pirmais scenārijs balstās uz optimistiskām makroekonomikas prognozēm un cerībām, ka starptautiskie aizdevēji būs piekāpīgi sarunās. Tiek piedāvāts budžeta deficītu samazināt par 250-270 miljoniem latu, kamēr vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju paredz 390-440 miljonu latu samazinājumu.

Šāda scenārija īstenošanas gadījumā tiktu īstenoti trīs pasākumi - atceltas visas vai daļa samazināto PVN likmju, līdz 1,5% palielināta nekustamā īpašuma nodokļa likme, kā arī likvidētas otrā pensiju līmeņa iemaksas. Savācot šos 2% pensiju iemaksu, valsts iegūtu papildu 112 miljonus latu.

Savukārt otrs scenārijs ir reālistiskāks, un tajā plānots veikt budžeta konsolidācijas pasākumus par 370-390 miljoniem latu. Neskaitot optimistiskajā scenārijā minētos pasākumus, te plānots arī palielināt akcīzes nodokli, ieviest iedzīvotāju ienākumu nodokļa progresīvo likmi, kā arī samazināt neapliekamo minimumu pensionāriem.

Priekšlikums samazināt neapliekamo minimumu pensionāriem izskanēja jau Pasaules Bankas rekomendācijās. Samazinot pensijas neapliekamo minimumu no 165 līdz 80 latiem mēnesī, valsts gadā spētu ietaupīt līdz pat 85 miljoniem latu.

FM priekšlikumos kā potenciālais ieguvums no pensiju neapliekamā minimuma samazināšanas tiek minēti 40 miljoni latu.