Šobrīd nodevu apmērus un maksāšanas kārtību nosaka vairāk nekā 100 Ministru kabineta izdotie noteikumi, kā arī astoņi likumi, kuros ir noteiktas nodevas likmes un maksāšanas kārtība. Pēdējo gadu laikā strauji ir pieaudzis maksājamo nodevu skaits – no 47 nodevu objektiem 2000.gadā līdz 98 nodevu objektiem 2010.gadā. Turklāt nereti nav skaidras robežas starp valsts nodevu, iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un nodokli.

Tādēļ koncepcija piedāvā samazināt administratīvo slogu komersantiem, pārskatot šobrīd uzlikto nodevu efektivitāti un atceļot tās nodevas, kuru lietderība netiek pierādīta. Tāpat arī būtu nepieciešams skaidri noteikt, par kādu sniegto nodrošinājumu valsts uzliek maksāt nodevas, un kuros gadījumos tā sniedz maksas pakalpojumus. Papildu nepieciešams precizēt nodevu objektus, izvērtēt, vai kāda no šobrīd noteiktajām nodevām neatbilst nodokļa pazīmēm, kā arī samazināt maksājumu skaitu, skaidri nosakot, ka par viena veida pakalpojumu (nodrošinājumu), par kuru ir noteikts maksāt nodevu, ir iekasējama tikai nodeva.

Sistēmiski uzlabojumi un sakārtošana ir nepieciešami arī nodevu maksas pakalpojumu administrēšanas sistēmā, vienlaikus nodrošinot to uzskaiti un kontroli. Kā piemēram, noteikt vienotus nodevu summu iemaksas termiņus; nodrošināt, ka nodevu summas, kuras tiek ieskaitītas valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontos ir identificējamas, atklājot faktiskos nodevu maksātājus; noteikt vienotu kārtību kļūdaini ieskaitīto summu identificēšanai.

Ņemot vērā koncepcijā minēto problēmu kopumu, valdībai ir nepieciešams pieņemt konceptuālu lēmumu par to, vai nenodokļu ieņēmumu administrēšanas sistēmas pilnveidošana kā tāda ir nepieciešama un tā realizējama ar koncepcijā ietverto pasākumu palīdzību. Tie prasa fundamentālas izmaiņas nenodokļu ieņēmumu administrēšanas procesā un uzskaites veikšanā, un to īstenošanā nepieciešams papildus budžeta finansējums. Pretējā gadījumā saglabājams šobrīd esošais administrēšanas process, pieļaujot koncepcijā minētos riskus.

Koncepcijas projekts pilnībā pieejams MK mājas lapā.