Noteikumu projekts ir tehniska rakstura un nemainīs nodokļa maksātāja pienākumus vai tiesības.

Kā skaidro Finanšu ministrija (FM), ar 2009.gada 1.decembra likumu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" ir konkretizēts un papildināts likumā dotais deleģējums Ministru kabinetam noteikt atsevišķu likuma normu piemērošanas kārtību. Līdz ar to atbilstoši likuma dotajam precizētajam deleģējumam ir nepieciešamība izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus.

Atbilstoši likumā dotajam deleģējumam noteikumos tiek veikts terminu skaidrojums. Noteikumos skaidrota ar nodokli apliekamā ienākuma noteikšanas kārtība, ņemot vērā dažādos apstākļus un likumā minētos ierobežojumus un citus nosacījumus, kuri konkrētā situācijā ietekmē apliekamā ienākuma apmēru.

Likuma normu praktiskās piemērošanas ilustrācijai noteikumu piemēros iekļauti situāciju un aprēķinu piemēri. Tāpat noteikumos ir iestrādāti likumā lietotie termini attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem un tiem subjektiem, kuriem ir pienākums aprēķināt, ieturēt un samaksāt budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Normatīva pielikumos ir iekļauti veidlapu paraugi, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas piemēri.

Kā norāda FM, fiziskajai personai ne vienmēr ir pietiekoša izpratne par to, kāda atbildība var iestāties, ja tā veic nereģistrētu saimniecisko darbību. Tādēļ, lai fiziskā persona labāk apzinātos savus pienākumus un sekas par nereģistrētas saimnieciskās darbības veikšanu, atsevišķā noteikumu pielikumā iekļautajā veidlapas paraugā skaidrots, kādos gadījumos fiziskajai personai iestājas administratīvā atbildība par nereģistrētas komercdarbības (saimnieciskās darbības) veikšanu.

Kā iepriekš biznesa portālam "Nozare.lv" atzina Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu asociācijas valdes locekle Lilita Bērziņa, FM izstrādātie jaunie noteikumi par likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" piemērošanas kārtību viesīs skaidrību vairākos jautājumos.

Tomēr viņa kritiski vērtē noteikumu ilgo tapšanas laiku, jo grāmatveži šādus noteikumus gaidīja stājamies spēkā jau no 1.jūlija, bet tikai septembrī šie noteikumi izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Viņa skaidroja, ka saturiski ļoti būtisku jauninājumu, ko komersanti nebūtu jau zinājuši un gaidījuši, šajos grozījumos nav, tomēr tajos beidzot ir sakārtoti un izslēgti tie punkti, kuri iepriekšējā variantā atsaucās uz jau izslēgtiem likuma pantiem, kā arī ir ieviesta skaidrība citos iepriekš neskaidros jautājumos.

Piemēram, noteikumu 14. un 15.punktā ir izskaidrots, ka fiziskajām personām rezidentiem vai nerezidentiem, kas reģistrējas un maksā IIN saskaņā ar likuma 4.panta 1.daļas 4. un 5.punktu, vairs nav jāreģistrējas pēc dzīvesvietas, bet jebkurā Valsts ieņēmumu dienesta nodaļā. Šo izmaiņu grāmatvežu asociācija vērtē pozitīvi, jo ne vienmēr VID nodaļa, kurā persona reģistrējusies, ir ērti un ātri pieejama. Bieži ir situācijas, kad persona ir deklarējusies vienā vietā, bet fiziski atrodas pavisam citur.

Noteikumu 39.punktā ir skaidrots, ka kompensācija, kas nav apliekama ar IIN, ir arī summa, ko darba devējs izmaksā darbiniekam par tam piederoša transportlīdzekļa, kas tiek izmantots darba vajadzībām, nolietošanos. Norma ir noteikta 0,025 lati par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 40 lati mēnesī. Arī to grāmatveži vērtē pozitīvi, jo tas beidzot vieš skaidrību, vai kompensācija par transporta nolietojumu ir apliekams vai neapliekams ienākums. Līdz šim to dažādi speciālisti traktēja dažādi.

Savukārt noteikumu 42.punkts nosaka, ka, pārdodot nekustamo īpašumu, kas bijis personas īpašumā mazāk par 60 mēnešiem vai vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanai nav bijis personas deklarētā dzīvesvieta, jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis un jāsniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla. Ir skaidrota arī apliekamā ienākuma aprēķināšana nekustamā īpašuma pārdošanas darījumā. Līdz ar to vairs nerodas jautājumi, no kādas summas jāmaksā nodoklis.

Noteikumos skaidri atrunāti kritēriji, kuros gadījumos un cik liela nodokļa likme jāmaksā, ja nekustamais īpašums ir pārklasificēts no saimnieciskajā darbībā izmantota īpašuma uz personīgo īpašumu. Ir dots skaidrojums darījumam, ja tiek pārdots daudzdzīvokļu nekustamais īpašums, kas personas īpašumā ir bijis vairāk nekā 60 mēnešus. Šajā gadījumā ar IIN nav apliekama tā daļa, kurā personai vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas brīdim bija deklarētā dzīvesvieta.

Taču ir saglabājušās arī vairāki neskaidri jautājumi. Piemēram, no noteikumiem ir izslēgts skaidrojums par to, ka kompensācijas izmaksa saskaņā var būt arī izmaksa fiziskajām personām, ko juridiskā persona sūta komandējumā, neatkarīgi no tā, vai fiziskā persona ir darba attiecībās ar institūciju, kas to sūta komandējumā. Kā atzīst Bērziņa, līdz ar to nav īsti skaidrs, vai komandējuma dienas nauda, ko izmaksā fiziskajai personai, kas nav darba attiecībās ar personu, kas sūta komandējumā, ir neapliekams ienākums.

Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu asociācijas vērtējumā jaunie noteikumi ievieš lielāku skaidrību likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanā, taču vēl vajadzētu piestrādāt pie nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījuma normu piemērošanas, jo šajā jautājumā vēl ir saglabājušas neskaidrības, kas var radīt pārpratumus nākotnē.