Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) vēstulē finanšu ministram Einaram Repšem (JL) norāda, - ja PVN likmi cels no 10 līdz 21%, tad būs jāpārtrauc sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana lauku un mazapdzīvotajos rajonos, neadekvāti samazināsies sabiedriskā transporta pakalpojumu apjoms, kā arī netiks nodrošināta iedzīvotāju maksātspējai pieejama pakalpojuma cena.

Gerhards norāda, ka valsts nevarēs nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus sociāli neaizsargātām pasažieru kategorijām, tostarp pirmsskolas vecuma bērniem, invalīdiem, bērniem bāreņiem un politiski represētajām personām.

Pēc ministra teiktā, būtiski palielināsies nelegālo pārvadātāju skaits, palielinot ēnu ekonomiku. Ja cels PVN likmi, tad, pēc Satiksmes ministrijas aprēķiniem, nepaaugstinot biļešu cenu, no valsts budžeta pasažieru pārvadātāju dotēšanai nākamajā gadā papildus vajadzēs 10,3 miljonus latu, bet papildu ienākumi no PVN palielinājuma būs vien 8,3 miljoni latu. Ministrija vērtējusi arī iespējas vai nu celt biļešu cenas atbilstoši likmes kāpumam (par 11%), vai par 15% ar mērķi saglabāt pārvadātāju ienākumus šā gada līmenī. Šī rīcība samazinātu pasažieru skaitu par attiecīgi 35 un 48%.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Pēteris Salkazanovs uzsve, ka samazināto PVN likmi pasažieru pārvadāšanai patlaban piemēro 21 Eiropas valstī. Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka samazinātās likmes atcelšana sabiedriskajam transportam no 2011.gada 1.janvāra ļautu papildus valsts budžetā saņemt 9,84 miljonus latu.

Asociācijas vadītājs un nozares eksperti norāda, ka šis ir ļoti vienpusējs skatījums. Proti, kad 2009. gada 1. janvārī palielināja samazināto PVN likmi no 5 uz 10%, tad braukšanas maksas tarifu par 5% cēla vien reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos. Rezultātā pārvadāto pasažieru skaita samazinājums bija 25,6%.

"Likmes celšanas gadījumā valstij un pašvaldībām sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem būs jāsedz 20 miljonu latu lielie zaudējumi. Tas ir uz pusi vairāk nekā FM prognozēto 9,84 milj. latu ieguvums," tā Salkazanovs. Samazinoties pārvadāto pasažieru skaitam, visticamāk, būs mazāk maršrutu, tāpēc mazāk tērēs dīzeļdegvielu, par kuru uzņēmumi samaksā akcīzes nodokli. Tāpat arī vajadzēs atlaist no darba darbiniekus, samazinot nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldību budžetos.

Starptautiskie aizdevēji arī norāda, ka iespēja ietaupīt naudu meklējama valsts dotācijas samazināšanā sabiedriskajam transportam. Šajā gadā sabiedriskais transports saņem 49,9 miljonu latu valsts dotāciju (gandrīz par 30% mazāk nekā pērn), kā arī 6,1 miljonu latu lielu Pasaules bankas palīdzību invalīdu, bāreņu un represēto cilvēku pārvadājumiem starppilsētu un reģionālajos pārvadājumos.

"Patlaban ir sasniegta sarkanā līnija, valsts atbalstu tālāk samazināt nedrīkst. Dotācijas vajadzētu samazināt starppilsētu pārvadājumiem, bet palielināt vietējiem reģionālajiem pārvadājumiem, kur reisu intensitāte ir nepietiekama. Tieši vietējie pārvadājumi nodrošina cilvēku nokļūšanu darbā un iespējas lauciniekiem saņemt pakalpojumus mazpilsētās. Ļoti reāls risinājums ir komercpārvadājumu izveidošana starppilsētu maršrutos, kad valsts pārvadātājam kompensētu vien maksu par to cilvēku vešanu, kuriem pienākas atvieglojumi," norāda autobusu pasažieru pārvadāšanas firmas SIA "Aips" direktors Uldis Kolužs. Šajā gadījumā daudzviet pieaugtu biļešu cenas.

Vēl viena iespēja ietaupīt ir stingrāka nelegālo pārvadātāju un autobusu šoferu kontrole. Pasažieri informē, ka aizvien vairāk ir gadījumu, kad viņiem par zemāku cenu, nekā ir fiksētā pilnas biļetes cena, izsniedz invalīdu vai bāreņu biļetes, kas nemaksā neko. Cilvēki parasti neatsakās. Rezultātā valsts nesaņem nodokļus. Līdz šim stingrāki kontroles pasākumi palikuši vēlējumu izteiksmē.

FM norādījusi, ka lēmums par PVN likmēm un subsīdiju pasažieru pārvadājumiem tapšot valsts budžeta sagatavošanas laikā.