Rīga, 16.aug., NOZARE.LV. Analizējot iespējas, kā
mazināt mazturīgo iedzīvotāju nodokļu slogu un padarīt Latvijas nodokļu
politiku progresīvāku, viens no iespējamiem risinājumiem būtu
pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikai līdz
10%, teikts Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) un Baltijas Starptautiskā
ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) pētījumā par nodokļu
politiku Latvijā.
BICEPS izpilddirektors Alfs Vanags šodien pētījuma prezentācijā
stāstīja, ka, samazinot PVN likmi pārtikai, pirmkārt, atvieglotu
mazturīgo iedzīvotāju nodokļu slogu, tādējādi tiktu ievērots sociālā
taisnīguma princips. Otrkārt, nodokļu ieņēmumu ziņā valstij būtu mazāk
zaudējumu, salīdzinot ar Finanšu ministrijas (FM) piedāvātajām izmaiņām
nodokļu politikā.
Kā papildu alternatīvu, lai veicinātu nodokļu progresivitāti, BICEPS min lielākus nodokļus automašīnām.
Kā atzina Vanags, lai arī valdība iestājas par nodokļu politikas
progresivitātes paaugstināšanu, tomēr ne visi FM nodokļu politikas
pamatnostādnēs minētie priekšlikumi ir vērtējami pozitīvi un dos cerēto
rezultātu. "Atceļot samazinātās PVN likmes un samazinot iedzīvotāju
ienākuma nodokļa (IIN) likmi līdz 21%, tiks panākts pretējs efekts -
regresivitātes palielinājums," norādīja Vanags.
Pētījumā secināts, ka FM priekšlikumi - nekustamā īpašuma nodokļa likmes
un ar IIN neapliekamā minimuma palielināšana - varētu veicināt nodokļu
sistēmas progresivitāti, taču kopumā valdības izsludinātās nodokļu
politikas pamatnostādnes var raksturot kā regresīvas. BICEPS lēš, ka,
tās īstenojot, nodokļu ieņēmumi var samazināties par gandrīz 4%.
Vērtējot iespēju samazināt PVN pārtikai līdz 10%, politiskās apvienības
"Par labu Latviju" valdes loceklis Andris Šķēle atzina, ka 10% PVN likme
pilnīgi visiem pārtikas produktiem ir nereāls mērķis, tajā pašā laikā
viņš minēja, ka šādu likmi varētu piemērot maizei vai kādam svaiga piena
produktam.
Tajā pašā laikā partiju apvienības "Vienotība" līdzpriekšsēdētājs Aigars
Štokenbergs pauda uzskatu, ka nodokļu sloga samazināšanai ir savas
pozitīvās puses, tomēr tādā gadījumā jārēķinās, ka valsts vairs nevarēs
atļauties finansēt skolas, policiju u.c. iestādes.
Savukārt "DnB Nord bankas" analītiķis Pēteris Strautiņš uzsvēra, ka IIN
ir jāsaglabā tāds, kāds tas ir patlaban, jo pretējā gadījumā var tikt
grauta Latvijas starptautiskā konkurētspēja. Tāpat viņš uzsvēra, ka IIN
26% likme, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, nav augsta.
Strautiņš arī pauda pārliecību, ka ir nepieciešams celt neapliekamo
minimumu, kā arī uzlikt augstākus nodokļus nekustamajam īpašumam un
automašīnām.
Jau ziņots, ka BICEPS un REA izstrādājuši pētījumu "Nodokļu reforma Latvijā - vai tā ir taisnīga?".
Pētījumā analizēta Latvijas nodokļu kopējā progresivitāte, tās izmaiņas
līdz ar nodokļu likmju izmaiņām krīzes periodā, kā arī dažādu nodokļu
ietekme uz iedzīvotāju grupām un secināts, ka nodokļu sistēma krīzes
periodā ir kļuvusi regresīvāka, proti, nodokļu slogs vēl vairāk skar
tieši mazāk turīgos Latvijas iedzīvotājus.
Pētījumā izskatīti arī priekšlikumi FM sagatavotajām "Nodokļu un nodevu
sistēmas attīstības pamatnostādnēm", kas paredz, piemēram, atcelt
samazinātās PVN likmes, palielināt nekustamā īpašuma nodokļa likmes
dzīvojamajām ēkām, pakāpeniski paaugstināt ar IIN neapliekamo minimumu
un samazināt IIN likmi.
FM priekšlikumi tiek izvērtēti arī kontekstā ar pamatnostādnēs formulēto
mērķi nodrošināt sociālo taisnīgumu, padarot nodokļu sistēmu
progresīvāku un samazinot nodokļu slogu zemāk atalgotiem darbiniekiem.
Pētījumā iekļauti arī BICEPS un REA ekspertu piedāvātie risinājumi mazāk
turīgo iedzīvotāju nodokļu sloga mazināšanai.