Rīga, 23.jūl., LETA. Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministres Dagnijas Staķes (ZZS) piedāvātās izmaiņas
Latvijas nodokļu politikā ir jāvērtē kontekstā ar jau sagatavotajām
nodokļu pamatnostādnēm turpmākajiem gadiem, aģentūrai LETA uzsvēra
Finanšu ministrijā (FM).
Finanšu ministrija no Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) ir saņēmusi atzinumu
par nodokļu un nodevu pamatnostādņu projektu, kurā ir ierosināts veikt
analīzi par nodokļu politikas ietekmi uz pašvaldību budžetiem, kā arī
veicināt uzņēmēju pievēršanos savas uzņēmējdarbības modernizācijai un
efektivitātes uzlabošanai, izteikti iebildumi pret nekustamā īpašuma
nodokļa likmes palielināšanu līdz 1,5% u.c. Taču tāda veida
priekšlikumi, par ko iepriekš ziņoja RAPLM preses dienests, nav saņemti.
Par tiem FM nodokļu speciālisti uzzinājuši no preses.
Pamatnostādņu
projekta apspriešanā FM esot gatavi diskutēt ar RAPLM par konkrētiem
priekšlikumiem. FM uzskata, ka visi priekšlikumi nodokļu izmaiņām ir
vērtējami tikai kontekstā ar pamatnostādnēs paredzētajiem nodokļu un
nodevu sistēmas attīstības virzieniem un konsolidācijas pasākumiem.
Atsevišķu izmaiņu virzīšana pieņemšanai ārpus pamatnostādnēm nav
pieļaujama.
LETA jau ziņoja, ka Staķe piedāvā radikālas izmaiņas Latvijas nodokļu politikā.
Kā
aģentūru LETA informēja RAPLM Komunikācijas nodaļas vadītāja Justīne
Plūmiņa, pēc ministres domām, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī,
kas negatīvi ietekmē pašvaldību budžetu ieņēmumus, kā arī to, ka
pašvaldībām Latvijā ir salīdzinoši zema finanšu ieņēmumu autonomija,
nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas nodokļu politikā, lai veicinātu
labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veidošanos pašvaldībās, investīciju
piesaisti un darba vietu rašanos.
Staķe uzskata, ka kopumā
pašvaldības ir ieinteresētas ekonomiskās aktivitātes pieaugumā savā
teritorijā, tomēr pastāv faktori, kas šo ieinteresētību deformē.
Piemēram, pašreizējais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadales
mehānisms un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma rada izdevīgu
situāciju tā saucamajām "guļamvagonu" pašvaldībām. Tāpat pašvaldību
ieņēmumiem patlaban nav sasaistes ar saimnieciskās darbības nodokļiem.
Pastāv
tieša un cieša sasaiste starp pašvaldības ieņēmumiem un ekonomisko
aktivitāti tajās, norāda Staķe. Tādēļ, lai panāktu, ka ekonomiskās
aktivitātes pieaugums konkrētajā teritorijā palielina šīs pašvaldības
ienākumus, ir izstrādāti "samērā radikāli priekšlikumi pašvaldību
finanšu avotu palielināšanai un dažādošanai".
Lai veicinātu
pašvaldību ieinteresētību sociālekonomiskajā attīstībā, Staķe uzskata,
ka nepieciešams noteikt nekustamā īpašuma nodokli kā pašvaldību
nodokli, dodot tām tiesības noteikt nodokļa likmi likumā noteiktās
robežās. Savukārt, veicot izmaiņas IIN piemērošanā, būtu jānodrošina
nodokļa apjoma saglabāšana pašvaldību budžetos, palielinot pašvaldības
daļu.
Tāpat uzņēmuma ienākuma nodokļa atskaitījuma daļai jābūt kā
pašvaldību ieņēmumiem, kas ieskaitāma pašvaldību finanšu izlīdzināšanas
fondā. Papildus Staķe piedāvā noteikt pašvaldībām tiesības ieviest
vietējās nodevas.