Tāpēc, FKTK skatījumā, būtu jāvērtē ne tikai uzraudzības institūciju, bet arī banku vadītāju un valstu valdību rīcība līdz 2008.gadam, kad visu pasauli smagi skāra finanšu krīzes radītās sekas. Vairākos gadījumos arī akcionāri nepilnvērtīgi pildīja savu kā īpašnieku lomu finanšu institūcijās, piebilda Dravniece.

"Protams, ka tā ir daļa no Latvijas vēstures, un jāizvērtē tie, kas piedalījās pie tās veidošanas," sacīja Dravniece.

Viņa uzsver, ka Ziemeļvalstu reģiona valstīm būtu kopīgi jāanalizē tās metodes, kuras var efektīvi nodrošināt kreditēšanas tempa regulāciju, lai nepieļautu ne kredītu nepieejamību tirgū, ne pārlieku strauju līdzekļu iepludināšanu un līdz ar to saistīto kredītu nodrošinājuma kvalitātes samazināšanos.

FKTK biroja vadītāja atgādināja, ka ne tikai Zviedrijā, sastopoties ar kreditēšanas sekām, 2008.gadā tika nomainīta finanšu sektora uzraudzības institūcijas vadība, bet arī Latvijā. 2008.gada aprīlī FKTK vadītājas amatā Saeima vienbalsīgi apstiprināja Irēnu Krūmani, kura līdz tam vairākus gadus pildīja Finanšu ministrijas valsts sekretāres amata pienākumus. Savukārt iepriekšējais FKTK vadītājs Uldis Cērps pieņēma piedāvājumu turpināt darbu banku uzraudzības jomā Zviedrijā, kļūstot par Zviedrijas finanšu uzraudzības iestādes "Finansinspektionen" Stabilitātes departamenta direktoru un vadības grupas locekli.

Dravniece pauž pārliecību, ka tieši Krūmanes vadībā FKTK sāka un turpina veikt uzraudzības reformas, kas vērstas uz finanšu sistēmas stabilitātes noturēšanu un nodrošināšanu. Piemēram, esot panāktā kapitāla bāzes stiprināšana, banku valdes un kredītkomiteju sēžu protokolu analīze, pastiprināta uzraudzība uz banku iesniegto pārskatu analīzes pamata, kā arī tiek veiktas pastiprinātas pārbaudes klātienē un pastiprināts banku iekšējās kontroles un risku pārvaldības regulējums.

Kā ziņots, ārlietu ministrs Aivis Ronis paudis viedokli, ka būtu atbalstāma Latvijas Saeimas un Zviedrijas Riksdāga kopīgas komisijas izveide pēc vēlēšanām finanšu sektoru regulatoru darbības izvērtēšanai Latvijā un Zviedrijā laika posmā līdz 2008.gadam, lai nākotnē spēlētu atbildīgu lomu un turpinātu banku sektora darbību labāk regulētā vidē.

"Latvija vēlētos sagaidīt šādu solidaritāti un iesaisti Latvijas ekonomikas konkurētspējas atjaunošanā no Zviedrijas un tās premjerministra, īpaši ņemot vērā, ka Zviedrijas bankas bija deklarējušas, ka Latvijas tirgus ir Zviedrijas pašmāju tirgus turpinājums. Kārlis XII 17.gadsimtā Rīgu sauca par Zviedrijas otro galvaspilsētu, bet tad pameta. Arī Zviedrijas premjeram vajadzētu viesoties savās "otrajās mājās", kamēr tās nav pārņēmis kāds cits. Baltijas valstis ir īpaši svarīgs reģions no ģeopolitiskā aspekta," uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.