Iepriekšējo nolīguma variantu deputāti februārī noraidīja, lai panāktu garantijas par eiropiešu tiesību aizsardzību un apņemšanos, ka ES ieviesīs sistēmu, lai izvairītos no neatlasītu datu nodošanas ASV.

Par nolīgumu balsoja 484 EP deputāti, pret bija 109, bet vēl 12 atturējās. Nolīgumam jāstājas spēkā šā gada 1.augustā ar darbības laiku pieci gadu. Pēc tam nolīgums katru gadu būs jāatjauno.

Deputāts no Vācijas Aleksandrs Alvaro norādīja, ka līgums neattieksies uz datu apmaiņu ES dalībvalstu starpā, bet gan tikai finanšu līdzekļu kustību uz trešajām valstīm.

Kā apmaiņu pret deputātu atbalstu nolīgumam EP pārstāvji sarunās ar Eiropadomi panāca vienošanos, ka pēc gada sāksies darbs pie Ziemeļamerikas sistēmai ekvivalentas finanšu terorisma izsekošanas programmas, kas ļaus atteikties no neatlasītu bankas datu nodošanas.

Tādējādi arī ES būs struktūra, kas ļaus analizēt datus savā teritorijā un nodot citām valstīm vienīgi to informāciju, kas atbilst konkrētai teroristiskas darbības izmeklēšanai, izsekošanai vai novēršanai.

Tāpat vienošanās paredz, ka Eiropas policijas birojs "Europol" datu nodošanu ASV varēs bloķēt. "Europol" izskatīs katru pieprasījumu atsevišķi, pārliecinoties, kas tas saistīts ar cīņu pret terorismu un ka datu apjoms ir ierobežots tiktāl, cik tas nepieciešams konkrētajai izmeklēšanai.

Jaunais nolīgums paredz, ka neatkarīgu ekspertu grupa uzraudzīs ASV veikto datu izmantošanu, kas atļaujama tikai terorisma apkarošanai. Šajā grupā piedalīsies ES pārstāvis, ko norīkos Eiropas Komisija un EP.

Nolīgums paredz, ka atlasītos datus drīkst uzglabāt tikai laika posmā, kamēr notiek izmeklēšana. Katru gadu ASV iestādēm jāsagatavo pārskats par datiem, kas saņemti neatlasītā veidā un kas vairs netiks izmantoti terorisma darbību izmeklēšanai. Šie dati ir jāizdzēš ne vēlāk kā piecu gadu laikā.

LETA jau ziņoja, ka EP decembrī nobalsoja pret atļaujas piešķiršanu ASV tiesībsargājošajām iestādēm piekļūt eiropiešu starpbanku darījumu datiem, ko Vašingtona bija lūgusi terorisma apkarošanai.

Tieši šaubas par datu drošību bija viens no būtiskākajiem aspektiem, kādēļ vienošanās tika noraidīta. EP deputāti pieprasīja pastiprināt personīgās informācijas aizsardzību, ierobežot to institūciju skaitu, kam ir tiesības tai piekļūt. Turklāt jānodrošina, ka informācija tiks izmantota tikai terorisma apkarošanas mērķiem.