Biznesa portālam "Nozare.lv" viņa uzsvēra, ka jautājums par labu pārvaldību nav nekas ekskluzīvs un to risina gan privātie īpašnieki, gan valdības un pašvaldības visā pasaulē. Arī Latvija neesot izņēmums, taču Latvijā esot izveidojusies situācija, ka valstij pieder daudzi ļoti vērtīgi uzņēmumi, bet tajos nav tik būtiska pārvaldes instrumenta kā padome, un arī to finanses un darbība neesot caurskatāma.

"Nebūtu jābaidās atzīt problēmu, taču tā būtu apņēmīgi jārisina, jo ir ļoti svarīgi panākt, lai valstij pilnībā vai daļēji piederošos uzņēmumos būtu ievēroti labas pārvaldības principi," skaidroja Auziņa-Melalksne.

Kā akcentēja "NASDAQ OMX Riga" valdes priekšsēdētāja, padome ir tā institūcija, kurai ir galīgā atbildība par uzņēmuma darbības rezultātiem. "Profesionālas padomes esamība nodrošinātu to, ka tiek rūpīgi vērtēti visi uzņēmuma projekti, tostarp arī lielākās investīcijas, līgumi, valdes locekļi. Valde atbild padomes priekšā, savukārt padome atbild akcionāriem, un ikviens padomes loceklis ir atbildīgs par jebkuru darījumu," saka biržas vadītāja.

Viņa norāda, ka iemesls, kāpēc padomes valsts uzņēmumos tika likvidētas, bija mazināt ar partijām saistīto cilvēku klātbūtni tajās, un šī ideja esot vērtējama kā ļoti laba, taču padomes vajadzēja pārveidot tā, lai tajās strādātu nozares profesionāļi ar labu reputāciju, kuri būtu pilnīgi apolitiski. "Bet tas šodienas Latvijai, acīmredzot, ir pārāk sarežģīts uzdevums," secinājusi biržas vadītāja.

Pēc viņas teiktā, visā pasaulē ir aktuāli jautājumi par to, kā nodrošināt, lai uzņēmums tiktu vadīts visu akcionāru interesēs, lai akcionāriem ir nepieciešamā kontrole un labs pārskats pār uzņēmumu, un kā panākt, lai uzņēmuma darbība ir vērsta uz tā vērtības pieaugumu. "Arī Latvijā, tiklīdz ir runa par vērtīgiem un ekonomikai nozīmīgiem uzņēmumiem, būtu uzreiz jāiedegas sarkanajai lampiņai, kas signalizētu, ka ir nepieciešams rūpēties par šo uzņēmumu korporatīvās pārvaldības kvalitāti. Jautājuma atrisināšana nozīmē miljonos mērāmus ieguvumus, neatrisināšana - zaudējumus," pauda Auziņa-Melalksne.

Viņasprāt, valstij piederošo uzņēmumu kotācija biržā ir labs risinājums, kā ievērojami palielināt uzņēmuma caurskatāmību gan pašiem īpašniekiem, gan sabiedrībai. "No tā, ka uzņēmums strādās biznesa interesēs un tiks efektīvi pārvaldīts, valsts iegūs daudz vairāk, nekā saglabājot tos pilnībā savā īpašumā. Latvijas pieredze diemžēl pierāda, ka tas, kas pieder visiem, nepieder nevienam," teica "NASDAQ OMX Riga" valdes priekšsēdētāja.

Kā ziņots, biržas "NASDAQ OMX Riga" koncerna peļņa pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, pieaugusi par 3% un bijusi 486 099 lati. 2008.gadā "NASDAQ OMX Rīga" koncerna neto peļņa bija 472 806 lati.

"NASDAQ OMX Rīga" koncerna neto apgrozījums 2009.gadā bija 1,724 miljoni latu, kas ir par 22 000 jeb 1% mazāk nekā 2008.gadā.

"NASDAQ OMX Riga" biržas Oficiālajā sarakstā tiek kotētas piecu uzņēmumu akcijas, bet Otrajā sarakstā - 28 uzņēmumu akcijas.

Vērtspapīru birža "NASDAQ OMX Riga" ir vienīgais licencētais regulētā vērtspapīru tirgus organizētājs Latvijā. Biržas darbību uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

"NASDAQ OMX Riga" lielākais īpašnieks ir "NASDAQ OMX" grupā ietilpstošais Somijas uzņēmums "NASDAQ OMX Nordic", kuram pieder 92,98% akciju. Pārējie "NASDAQ OMX Riga" akcionāri ir AS "Rietumu banka" ar 3,51% un AS "RB Securities" ar 3,51%.