ST nosprieda, ka attiecībā pret SIA "Industriālais termināls", kas ST bija lūdzis izvērtēt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 16.panta 10.punktu, šī norma ir neatbilstoša Satversmei un spēkā neesoša no pieņemšanas brīža - 2003.gada 1.jūlija, aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Tādejādi apstrīdētā nodokļu likuma norma atzīta par atbilstošu Satversmes 1. un 105.pantam, kas noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un garantē tiesības uz īpašumu.

"Industriālais termināls" sūdzībā ST norādīja, ka apstrīdētā norma radījusi tādu situāciju, ka valsts faktiski piesavinās uzņēmuma īpašumu - PVN pārmaksu.

Kā atgādināja Kovalevska, "Industriālais termināls" vērsās ST, norādot, ka ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu tai atteikta daļas no pārmaksātā PVN atmaksa, jo pieprasījuma periods pārsniedzot trīs gadus. Uzņēmums norādīja, ka PVN esot pārmaksāts laikā pirms likumā tika ieviests trīs gadu termiņš, taču iepriekš nodokļu maksātāji esot bijuši tiesīgi atprasīt pārmaksātās nodokļu summas neierobežotu laiku.

Sūdzības iesniedzēja uzskatīja, ka minētajam trīs gadu termiņam esot piešķirts atpakaļejošs spēks, tādējādi aizskarto sūdzības iesniedzēja tiesisko paļāvību un nesamērīgi ierobežojot īpašuma tiesības.

Kā informēja Kovalevska, ST par pieļaujamu atzinusi noteikumu, ka PVN atmaksāšanai pastāv noteikts termiņš.

ST nospriedusi, ka apstrīdētā norma, ciktāl tas attiecas uz nodokļu pārmaksām, kas veidojās pēc apstrīdētās normas spēkā stāšanās dienas - 2003. gada 1. jūlija - atbilst Satversmes 1. un 105.pantam.

ST konstatēja, ka lietā problēma radusies galvenokārt tādēļ, ka "Industriālais termināls" nav varējusi savlaicīgi saprast, ka apstrīdētā norma attiecas uz tādām PVN pārmaksām, kas radušās pirms apstrīdētās normas spēkā stāšanās.

Tāpat "Industriālais termināls" neesot varējusi saprast, ka tā var pieprasīt pārmaksātā priekšnodokļa atmaksu arī pirms tam, kad veikusi ar PVN apliekamu darījumu.

No VID tā brīža prakses izrietēja, ka samaksāto PVN priekšnodokli nevar atprasīt, kamēr nav veikts ar PVN apliekams darījums.

ST noteica, ka, 2003.gadā likumā ieviešot apstrīdēto normu, likumdevējs nav noteicis pietiekami skaidru pārejas perioda regulējumu, lai nodokļu maksātājs šajā periodā varētu izprast savas tiesības un tās realizēt, informēja Kovalevska.

Līdz ar to ST atzina, ka apstrīdētā norma, ciktāl tā attiecas uz SIA "Industriālais terminālis" nodokļu pārmaksām, kas izveidojušās pirms šīs normas spēkā stāšanās, neatbilst Satversmes 1. un 105.pantam un ir spēkā neesoša no pieņemšanas brīža.

ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Kovalevska papildināja, ka šāds ST spriedums dod pamatu "Industriālajam terminālim" vērsties vai nu VID un lūgt atmaksāt strīdus summu, vai vērsties tiesā ar attiecīgu pieteikumu.

No ST sprieduma izriet, ka 2005.gada 18.martā "Industriālais termināls" bija lūdzis VID atmaksāt PVN pārmaksu - 134 036 latus, kas izveidojusies no 2002.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 1.martam.

VID Rīgas reģionālā iestāde 2005.gada 1.aprīlī nolēmusi atmaksāt uzņēmumam PVN pārmaksu - 63 770 latus, bet atteikusies atmaksāt pārmaksu, kas izveidojusies pirms 2002.gada 1.marta. Lēmums ticis apstrīdēts, bet VID to atstājis spēkā.

"Industriālais termināls" bija vērsies Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par PVN pārmaksas atmaksāšanu pilnā apmērā.

Pieteikumā norādīts, ka apstrīdētā norma neattiecas uz "Industriālo terminālu", jo tā prasījusi atmaksāt pārmaksu, kas izveidojusies pirms minētās normas spēkā stāšanās.

Administratīvā rajona tiesa ar 2007.gada 2.jūlija spriedumu apmierinājusi pieteikumu, bet VID iesniedzis par to apelācijas sūdzību.

Administratīvā apgabaltiesa ar 2008. gada 4. septembra spriedumu noraidījusi pieteikumu. Spriedumā tiesa norādījusi, ka apstrīdētā norma regulē tiesiskās attiecības, kas izveidojās brīdī, kad nodokļu maksātājs pieprasīja nodokļa pārmaksas atmaksāšanu. Attiecībā uz publiskās tiesības regulējošām normām darbojoties princips, ka tās piemērojamas no to spēkā stāšanās brīža.

"Industriālais termināls" bija vērsies Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā ar kasācijas sūdzību, tajā norādot, ka Administratīvās apgabaltiesas interpretācija neatbilst Satversmes 105.pantam, kā arī kāda Eiropas Savienības tiesas 2002.gada sprieduma atziņām.

Senāts piekritis, ka konkrētajā gadījumā pastāv īpašuma tiesību ierobežojums, taču, Senāta ieskatā, likumdevējs īpašuma tiesības konkrētajā gadījumā esot ierobežojis ar likumu, attiecīgajai likuma normai esot leģitīms mērķis - nodrošināt nodokļu aprites efektīvāku kontroli, turklāt privātpersonas tiesības netiekot nesamērīgi ierobežotas.

Atsaucoties arī uz ES tiesas spriedumu, Senāts secinājis, ka lietā ir jāpārbauda, vai tika noteikts pārejas periods attiecīgā regulējuma maiņai un vai tas bija pietiekami ilgs, lai nodokļu maksātājs varētu pieprasīt līdz tam nepieprasīto nodokļu atmaksu.

Senāts secinājis, ka laika posms no apstrīdētās normas izsludināšanas - 2003. gada 12. marta - līdz tās spēkā stāšanās dienai - 2003.gada 1.jūlijam ir pietiekami ilgs, lai nodokļu maksātājs varētu iesniegt pieprasījumu par līdz tam nepieprasīto nodokļu atmaksu.

Senāts atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2008.gada 4. septembra spriedumu, bet "Industriālā termināla" kasācijas sūdzību noraidīja.