Komitejas deputāti šā gada martā pēc Latvijas eiroparlamentārieša Roberta Zīles (TB/LNNK) ierosinājuma viesojās Latvijā, lai klātienē iepazītu un iegūt informāciju par situāciju mūsu valstī, aģentūru LETA informēja EP deputāta pārstāve Ance Gulbe.

Vizītes secinājumi tiek atainoti EP ziņojuma projektā. Proti, ziņojumā tiek nosodīta ārvalstu banku uzvedība, kas, savu interešu vadītas, neesot pieļāvušas lata devalvāciju. Tas esot radījis valstij nepieciešamību veikt drastiskus algu samazinājumus, novedot pie jaunu un kvalificētu darbinieku masveida emigrācijas no Latvijas.

Jau vizītes laikā Rīgā, pēc tikšanās ar Latvijas augstākajām amatpersonām, Latvijas vadošo banku vadītājiem, finanšu uzraugiem, Latvijas Bankas, arodbiedrību, dažādu asociāciju pārstāvjiem, ziņojuma autore Pervenče Beresa uzsvēra, ka Latvijai jāveicina uz eksportu virzīta uzņēmējdarbība un ir būtiski mazināt bezdarbu un darbaspējīgo iedzīvotāju emigrāciju uz ārvalstīm.

Ziņojuma autore, kura EP pārstāv Sociālistu grupu, visai pretrunīgi analizē krīzes cēloņus un ietekmi uz sabiedrību, krīzes izraisīšanā lielā mērā vainojot globālo kapitālismu un ASV "ekspansīvo monetāro politiku". EP labējo grupu deputāti jau izteikušies pret šādu uzstādījumu.

Zīle, kurš strādā šajā komitejā un veidoja programmu komitejas vizītei Latvijā, kopumā pozitīvi vērtē ziņojumā ietvertos secinājumus par Latviju - gan par ārvalstu banku agresīvi veidotā privātā parāda lielumu Latvijā, gan par pašreizējās valsts fiskālās politikas sekām.

"Esmu patīkami pārsteigts par ziņojuma gatavotājas precīzi uztverto Latvijas problēmu un tās tiešo atainojumu ziņojumā. Tas komitejas sēdē jau izraisīja neapmierinātību zviedru deputātos," dokumentu komentē Zīle.

Vienlaikus viņš uzsver, ka ziņojumā varētu vēlēties sabalansētāku pieeju krīzes cēloņu analīzei. "Krīzes izraisīšanā nevar vainot tikai ASV finanšu politiku, jāskatās arī uz pašu Eiropas Savienību (ES), tai skaitā lielo dalībvalstu - Vācijas un Francijas rīcību, kas 2002.-2004.gadā neievēroja budžeta deficīta kritērijus, pārkāpjot un vājinot Stabilitātes un izaugsmes paktu. Tas ir novedis tālāk pie milzīgajiem budžeta deficītiem Grieķijā, Spānijā, Portugālē un citās valstīs," uzsver deputāts.

Zīle norāda, ka ziņojumā nepieciešams iekļaut arī skaidrāku analīzi par produktivitātes un darbaspēka izmaksu atšķirībām dažādās ES dalībvalstīs, kas liedz runāt par vienotu ekonomisko izaugsmi visā ES.

Jūnija sākumā paredzētas plašākas debates par ziņojuma projektu, kam sekos deputātu un politisko grupu darbs pie ziņojuma teksta.

Paredzēts, ka komiteja varētu ziņojumu apstiprināt vasarā, bet EP balsojums notiks rudenī.

Īpašā EP komiteja izveidota un ziņojumu gatavo, lai sniegtu priekšlikumus, kā ilgtermiņā atjaunot stabilu finanšu tirgu darbību, veicināt izaugsmi, sociālo vienlīdzību un nodarbinātību ES valstīs.

Komiteja darbosies vienu gadu, taču EP varēs lemt par tās darbības pagarināšanu.