Tas secināts personāla atlases uzņēmuma "Amrop" pētījumā "Pārmaiņu vadības pieredze Baltijas valstīs 1998-2009", biznesa portālu "Nozare.lv" informēja "Amrop" partneris Viesturs Lieģis.

Lieģis stāsta, ka, salīdzinot ar citu Eiropas valstu uzņēmumu vadītājiem, Baltijas pārstāvjiem trūkstot stratēģiska ilgtermiņa redzējuma un zināšanas un prasmes izstrādāt attīstības vīziju turpmākajiem 5-10 gadiem.

Pētījumā izvērtēta Baltijas valstu lielāko uzņēmumu vadītāju pārmaiņu vadības pieredze, izceļot kopīgās iezīmes un atšķirīgās pieejas, kā arī apkopoti labās prakses piemēri. Pētījums veikts kopā ar "Amrop" sadarbības partneriem Lietuvā un Igaunijā, intervējot vairāk nekā 40 uzņēmumu vadītājus, kuri pieredzi guvuši pēdējo desmit gadu laikā un savas karjeras izaugsmē veiksmīgi realizējuši nozīmīgus pārmaiņu un restrukturizācijas uzdevumus.

"Intervijas ar uzņēmumu vadītājiem no Rietumeiropas un Skandināvijas valstīm parādīja, ka nav būtisku atšķirību triju Baltijas valstu vadītāju vadības stilos, metodēs, paņēmienos un pieredzē. Nepārvaramās atšķirības ir tikai mīts, ko paši esam radījuši. Citur Eiropā trīs Baltijas valstis un to iedzīvotāji tiek uztverti kā vienota telpa, vienots tirgus. Protams, pastāv kulturālas un vēsturiskas nianses, piemēram, somi Igauniju uzskata par pašmāju tirgu, bet tās tiešam tiek uztvertas tikai kā nianses," apgalvo Lieģis.

Pētījuma laikā aptaujāti arī starptautisko uzņēmumu reģionālie vadītāji ar mērķi iegūt autoritatīvu skatu no malas, iespēju salīdzināt Baltijas vadītājus ar Ziemeļeiropas un Rietumeiropas uzņēmumu vadītāju pieredzi un kompetencēm.

Salīdzinot ar Rietumvalstu uzņēmumu vadītājiem, Baltijas valstīs uzņēmumu vadītāji ir vairāk orientēti uz rīcību un rezultātu sasniegšanu, turklāt ir proaktīvi un atvērti jaunu lietu izmēģināšanai. Turklāt vadītāji Baltijā ir vairāk orientēti uz biznesa attīstību un peļņas iegūšanu.

"Kā galvenie Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju trūkumi tiek minētas dažādas komunikācijas problēmas, piemēram, tendence nedalīties ar sev pieejamo informāciju, izvairīšanās runāt un prezentēt negatīvus darbības rādītājus. Turklāt Baltijas uzņēmumu vadītājiem bieži vien trūkst spējas plānot lietas ilgtermiņā un saskatīt kopainu. Viņi dažkārt tiek kritizēti par neprasmi kopīgos projektos sadarboties un iesaistīt kolēģus no citām struktūrvienībām," norāda Lieģis.

Tāpat Lieģis stāsta, ka augstākā līmeņa vadītāji snieguši savu viedokli par pirmajiem pārmaiņu nepieciešamības signāliem un ieviešanas posmiem, attiecībām ar akcionāriem, vadības stilu, lēmumu pieņemšanas procesu, ārējās un iekšējās komunikācijas nepieciešamību, svarīgākajiem veiksmes un neveiksmes faktoriem, kā arī īpašībām, kurām būtu jāpiemīt labam pārmaiņu vadītājam.

"Tieši šie aspekti ir īpaši būtiski, vērtējot vadītāju kompetenci un profesionalitāti tikt galā ar dažādām pārmaiņu vadības situācijām," uzsver Lieģis.

"Amrop" ir augstākā līmeņa personāla atlases uzņēmums Baltijā, kas savu darbību uzsāka 1993.gadā, strādājot ar dažādu nozaru uzņēmumiem.

Patlaban "Amrop" ir viens no vadošajiem Rietumu uzņēmumiem augstākā līmeņa personāla atlases jomā Baltijā ar birojiem Tallinā (kopš 1993.gada), Rīgā (kopš 1997.gada) un Viļņā (kopš 2003.gada).

"Amrop" ietilpst "Amrop Group", kurai ir 88 biroji 57 pasaules valstī, tās uzņēmumos strādā vairāk nekā 800 darbinieku, katru gadu realizējot vairāk nekā 4000 augstākā līmeņa personāla meklēšanas projektu.