Turklāt, viņasprāt, pieauguši riski, ka ārējos tirgos, īpaši eiro zonā, sagaidāma lēnāka ekonomikas attīstība, kas arī var ietekmēt ražošanas straujāku atgūšanos. Vienlaikus Rusakova atzīst, ka gan martā, gan aprīlī strauji uzlabojies uzņēmēju vērtējums situācijas attīstībai pēc mēneša, kas varētu būt apliecinājums pieaugošai uzņēmēju paļāvībai uz savas produkcijas noieta tirgu stabilitāti.

Latvijas apstrādes rūpniecībā izlaistās produkcijas apjoms martā salīdzinājumā ar februāri pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem palielinājies par 12,2%. Ekspertes skatījumā, faktori, kas veicina apstrādes rūpniecības attīstību, ir aizvien noteiktāka Latvijas rūpniecības pārorientēšanās uz eksportu un pakāpenisks ekonomiskās aktivitātes pieaugums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs. Arī apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides gada kāpums, izslēdzot darba dienu skaita ietekmi, bijis ievērojams - 11,1%.

Ievērojama izaugsme bija vērojama vairākās nozarēs, īpaši datoru, elektronisko un optisko iekārtu, elektrisko iekārtu, nemetālisko minerālu izstrādājumu, dzērienu, tekstilizstrādājumu, apģērbu, koksnes izstrādājumu ražošanā, ka arī mašīnbūves sektorā.

Uzņēmēju aptauju rezultāti liecina, ka minēto nozaru izaugsmi nodrošināja gan eksporta pasūtījumu kāpums, gan produkcijas konkurētspējas pieaugums, norāda Rusakova, piebilstot, ka arī Latvijas produkcijas konkurētspējas Eiropas Savienības tirgū vērtējuma indikators šā gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi pēdējo divu gadu laikā bija pozitīvs, un tā gada pieaugums bijis par 14 procentpunktiem.

"Latvijas produkcijas konkurētspējas kāpums dod iespēju vairāku nozaru vietējiem ražotājiem palielināt noietu arī iekšzemes tirgū, pakāpeniski aizvietojot importēto produkciju. Par to liecina pēdējie dati par apgrozījuma kāpumu iekšzemes tirgū tādās nozarēs kā dzērienu, tekstilizstrādājumu, pārtikas produktu, ķīmijas produktu, datoru, elektronisko un optisko iekārtu un mēbeļu ražošana," skaidro Latvijas Bankas ekonomiste.

Kā ziņots, šā gada martā, salīdzinot ar februāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieaudzis par 9,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2010.gada martā rūpniecības produkcijas izlaide faktiskajās cenās bija 329,8 miljoni latu.

Apstrādes rūpniecībā produkcijas apjoms palielinājies par 12,2%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 9% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 0,2%.

2010.gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 11,4%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 11,1%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 9% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 12,9%.

2010.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2009.gada 4.ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 0,3%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 1,8%, bet pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 8,4% un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - par 5,4%.

2010.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 7,4%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 4,7%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 4,9% un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - par 17%.