Līguma parakstīšanai pilnvarots finanšu ministrs Einars Repše (JL). Vēlāk parakstītais līgums ar likuma spēku būs jāpieņem Saeimai.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka līgums nodrošinās katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kuru neietekmēs otras valsts nodokļu normatīvo aktu grozījumi, kā arī radīs likumīgu pamatu abu valstu kompetento iestāžu tiešai sadarbībai un novērsīs iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu.

Līguma projektā noteikts, ka dividendes to izcelsmes valstī var aplikt ar nodokli, kas nepārsniedz 5%, gadījumos, kad dividenžu saņēmējs ir sabiedrība, kurai tieši pieder vismaz 25% no dividendes izmaksājošās sabiedrības kapitāla un ja investētais kapitāls pārsniedz 75 000 ASV dolāru (56 132 latu) vai šīs summas ekvivalentu, un 10% visos pārējos gadījumos.

Procentu maksājumus to izcelsmes valstī var aplikt ar nodokli pēc likmes, kas nepārsniedz 5% no procentu kopapjoma, ja procenti rodas līgumslēdzējā valstī un tiek maksāti par jebkāda veida aizdevumu, ko piešķīrusi otras līgumslēdzējas valsts banka vai cita finanšu institūcija, un 10% visos pārējos gadījumos. Savukārt autoratlīdzības to izcelsmes valstī var aplikt ar nodokli pēc likmes, kas nepārsniedz 5% no autoratlīdzības kopapjoma.

FM uzskata, ka normatīvais akts veicinās komercdarbību Latvijā un Krievijā, atvieglos Latvijas investoru darbību Krievijā un otrādi, kopumā veicinās ārvalstu investīciju piesaistīšanu, radīs stabilu investīciju vidi un sakārtos starptautiskos nodokļu uzlikšanas jautājumus atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem.

Tāpat, pēc FM skaidrojuma, līgums radīs likumīgu pamatu abu līgumslēdzēju valstu kompetento iestāžu tiešai sadarbībai un tiks novērstas iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu.

Pašreiz līgumslēdzējas valsts investori otrā līgumslēdzējā valstī tiek aplikti ar nodokļiem vienīgi, pamatojoties uz otras valsts nodokļu normatīvajiem aktiem. Otra valsts var mainīt kā nodokļu likmes, tā arī apliekamā ienākuma aprēķināšanas kārtību.

Pašreizējā situācijā līgumslēdzējas valsts investoriem netiek garantēta zināmu nodokļu uzlikšanas noteikumu nemainība ilgākā laika periodā, tāpēc nav iespējams precīzi plānot investīcijas, to atmaksāšanos un peļņu. Līdz ar to nav nodrošināta stabilitāte attiecībā uz vienas līgumslēdzējas valsts investoru ienākumu aplikšanu ar nodokļiem otrā valstī ilgākā laika periodā, skaidro FM.

Tāpat pašreiz līgumslēdzējas valsts kompetentajai iestādei nav pienākums atbildēt uz otras līgumslēdzējas valsts kompetentās iestādes pieprasījumu par informācijas sniegšanu par otras valsts nodokļu maksātāju darījumu partneriem pirmajā valstī un par otras valsts nodokļu maksātāju saņemtajiem ienākumiem pirmajā valstī.

Bez minētās informācijas otrai valstij ir apgrūtināta tās rezidentu ārvalstīs gūto ienākumu aplikšana ar nodokļiem, kā arī ir problemātiski piemērot vairākas speciālas nacionālo nodokļu normatīvo aktu normas, piemēram, noteikumus par apliekamā ienākuma koriģēšanu darījumos starp saistītiem uzņēmumiem, kas izmantojami, lai novērstu apliekamā ienākuma pārnešanu no šīs valsts uz citām valstīm.