Rīga, 19.apr., NOZARE.LV. Pašreizējā nodokļu
maksāšanas kārtība ir daudz izdevīgāka nekā piedāvātais mikrouzņēmuma
nodoklis, un mikrouzņēmumiem varētu būt jāmaksā lielāki nodokļi nekā
sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), secinājusi sertificēta
nodokļu konsultante un SIA "Finanšu akadēmija" valdes locekle Daiga
Zēna.
Iecerētais mikrouzņēmumu nodoklis - fiksētais maksājums no
apgrozījuma - vairāk paredzēts Valsts kases piepildīšanai, nevis
uzņēmīgu cilvēku ievilināšanai uzņēmējdarbībā, laikrakstam "Dienas
Bizness" uzsver Zēna.
"Tiem mikrouzņēmumiem, kuru galvenā
darbības joma ir smadzenes vai augsta pievienotā vērtība, izdevīgāka
būs esošā nodokļu nomaksas kārtība, kamēr tiem, kuriem ir lieli tēriņi
izejvielās un kapitālieguldījumos - ražošanā, atsevišķos gadījumos
izdevīgāks varētu būt arī piedāvātais 20% nodoklis no ienākuma," norāda
Zēna.
Viņasprāt, Saeimai ir iespējams valdības kļūdas labot un tādējādi iedzīvināt šo mikrouzņēmumu ideju.
"Latvijā
jau ir fiksētais iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājums, kuru likuma
nepilnīgas interpretācijas dēļ izmanto tikai daži, bet cerības taču
bija, ka tas tiks samērā plaši izmantots, rezultātā čiks vien no tā ir
sanācis," secina Zēna.
Arī "Pricewaterhouse Coopers" pārstāve
Ingrīda Dimiņa norāda, ka pati iecere atvieglot mikrouzņēmumu darbību
ir ļoti apsveicama, taču pašreizējā redakcijā likumprojekts nodrošina
tikai atvieglotu nodokļu saistību administrēšanu mikrouzņēmumu
īpašniekiem un grāmatvežiem, bet nesamazina kopējos nodokļu maksājumus.
"Gluži otrādi, vienotā nodokļa maksājumi var izrādīties lielāki
nekā tad, ja uzņēmums maksātu visus nodokļus atsevišķi," sacīja Dimiņa.
Pašreizējos tirgus apstākļos mazajiem uzņēmumiem paredzētais regulējums
būs neizdevīgs, jo viņiem būs jāmaksā nodoklis situācijā, kad viņiem ir
zaudējumi, bet, piemērojot vispārējos noteikumus, nodoklis nebūtu
jāmaksā.
Dimiņa norāda, ka izvēle maksāt mikrouzņēmuma nodokli
atkarīga arī no tā, kurā nozarē uzņēmums strādā, cik liela ir peļņa un
rentabilitāte.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien nodeva
izskatīšanai komisijām likumu par mikrouzņēmumu nodokli, kas paredz
šāda tipa uzņēmumiem tikai vienu nodokļa maksājumu 20% apmērā no gada
apgrozījuma.
Likumprojekts paredz, ka mikrouzņēmums var būt
individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai
zvejnieka saimniecība, cita fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts
ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar
ierobežotu atbildību, kura izvēlējusies maksāt mikrouzņēmuma nodokli un
atbilst šādiem kritērijiem.
Mikrouzņēmuma dalībnieki ir fiziskas
personas, bet sabiedrības ar ierobežotu atbildību gadījumā - vienlaikus
arī valdes locekļi. Uzņēmuma apgrozījums kalendāra gadā nedrīkst
pārsniegt 70 000 latu, savukārt darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne
vairāk kā pieci cilvēki, izņemot, ja darbinieks ir promesošs vai
atstādināts.
Likumprojekts paredz, ka mikrouzņēmuma nodokļa likme
ir 20%. Ja mikrouzņēmuma darbinieku skaits ceturksnī pārsniegs piecus
darbiniekus, noteiktajai nodokļa likmei pieskaitīs divus procenta
punktus par katru papildu nodarbināto darbinieku.
Ja darbinieku
skaits mikrouzņēmumā ceturksnī ir mainīgs, mikrouzņēmuma nodokļa likmi
nosaka pēc lielākā darbinieku skaita mikrouzņēmumā attiecīgajā
ceturksnī, ņemot vērā tos darbiniekus, kuri nostrādājuši ne mazāk par
pusi no attiecīgā ceturkšņa.
Mikrouzņēmuma nodokļa likme noteiktā
apgrozījuma - 70 000 latu - pārsnieguma daļai būs 30%. Savukārt, ja
mikrouzņēmuma darbinieku ienākumi pārsniegs noteikto robežu - 500 latus
mēnesī, papildus noteiktajai mikrouzņēmuma nodokļa likmei piemēros
palielinātu mikrouzņēmuma nodokļa likmi - 50% apmērā.
Mikrouzņēmuma
nodokli par taksācijas perioda apgrozījumu maksās mikrouzņēmums četras
reizes gadā par katra ceturkšņa apgrozījumu. Mikrouzņēmums iesniegs
Valsts ieņēmumu dienestam mikrouzņēmuma nodokļa ceturkšņa deklarāciju
līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam. Mikrouzņēmums maksās
mikrouzņēmuma nodokli līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 15.datumam
Valsts ieņēmuma dienesta tīmekļa vietnē norādītajos valsts budžeta
ieņēmumu kontos, paredz likumprojekts.
Mikrouzņēmuma darbinieks
būs pakļauts valsts obligātajai sociālajai apdrošināšanai tajos
pārskata ceturkšņa mēnešos, kuros mikrouzņēmuma darbinieks ir strādājis
pilnu kalendāra mēnesi. Mikrouzņēmuma darbinieks ir sociāli
apdrošināts, ja faktiski ir samaksāts mikrouzņēmuma nodoklis.
Atbilstoši
maksājumam valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta kontā Valsts
sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās valsts sociālās
apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu katram mikrouzņēmuma
darbiniekam proporcionāli mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijā norādītajam
katra mēneša mikrouzņēmuma darbinieku skaitam, piemērojot valsts
sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi 33,09% apmērā.
Tāpat
plānots, ka mikrouzņēmumā, kas maksā mikrouzņēmuma nodokli, nenodibinot
darba tiesiskās attiecības, var tikt nodarbināti mikrouzņēmuma
īpašnieka laulātais un pirmās pakāpes radinieki.
Plānots, ka likums stāsies spēkā 2010.gada 1.jūlijā.