Sprūds norāda, ka uzņēmēji neiegulda pietiekami daudz laika un līdzekļu, lai uzraudzītu debitoriem izrakstīto rēķinu apmaksu. Viņš uzskata, ka nav jābaidās būt prasīgiem un pieprasīt, lai debitori laikus norēķinās.

"Viens no uzņēmumu bankrotu iemesliem ir naudas plūsmas problēmas un nespēja norēķināties ar saviem kreditoriem, tāpēc daudz rūpīgāk jāizvērtē arī nākamie sadarbības partneri. Esošo vai bijušo sadarbības partneru atsauksmes, kā arī publiski pieejamā informācija par uzņēmumu ir galvenais, kas ļauj pārliecināties, vai uzņēmumam drīkst, piemēram, izsniegt preces bez priekšapmaksas," norāda Sprūds.

Tāpat administratoru asociācijas valdes loceklis uzsver, ka VID nespēj operatīvi un kvalitatīvi sadarboties ar uzņēmējiem, ko veicina birokrātija, ilgs lēmumu pieņemšanas process un nesavlaicīga norēķināšanās ar uzņēmējiem, atmaksājot tiem pārmaksātos nodokļus.

"Šī problēma var izraisīt pat uzņēmumu bankrotus, kas nākotnē radīs caurumus arī valsts budžetā. Piemēram, ja uzņēmumam ir nodokļu parādi, tad VID tā bankas kontiem mēdz uzlikt inkaso, parasti pat neiedziļinoties konkrētā uzņēmuma situācijā. Tas nozīmē, ka visa nauda, kas tajā brīdī ienāk uzņēmuma norēķinu kontā, automātiski tiek novirzīta nodokļu iekasēšanai un uzņēmuma finansu darbība šajā laikā faktiski tiek apturēta. Rezultātā uzņēmējam daudz izdevīgāk ir reģistrēt citu uzņēmumu un turpināt darbību jau zem cita nosaukuma. Īpaši patlaban, kad jaunas sabiedrības ar ierobežotu atbildību Latvijā iespējams cept kā pīrāgus par vienu latu," uzskata Sprūds.

Eksperts situācijas risinājumu redz VID darbības filozofijas maiņā ne tikai uz papīra, bet arī reālajā dzīvē. Viņš uzskata, ka šobrīd uzņēmējiem ir radies priekšstats, ka daudzas VID amatpersonas cenšas būtiskus, uzņēmumam labvēlīgus lēmumus nepieņemt, jo nodokļu apmaksas termiņu pagarināšana no vadības puses var tikt tulkota kā pārlieka labvēlība pret konkrēto uzņēmumu, kas ir pretēja valsts interesēm. Tas, ka nodokļu apmaksas termiņa pagarināšana nereti ir vienīgā iespēja glābt uzņēmumu, bieži vien nav arguments.

Arī banku sektors pēdējo gadu laikā kļuvis nevis par atbalstu uzņēmējiem, bet gan galvas sāpēm, uzskata Sprūds. Viņš apgalvo, ka kopš ekonomiskās lejupslīdes sākuma bankas ir kļuvušas īpaši piesardzīgas, taču tās rezultāts ir lēna reakcija no banku ierēdņu puses.

"Šobrīd bankas jebkādus lēmumus pieņem tik lēni, ka savlaicīga lēmumu pieņemšana ir izņēmums, nevis likumsakarība," atzīst Sprūds.

Eksperts uzsver, ka īpaši neapmierināti uzņēmēji esot ar banku restrukturizācijas nodaļu darbu. Kolīdz tām jāsāk meklēt parādu nomaksas risinājumi, tā banku pārstāvju darbība kļūst lēna un inerta. Uzņēmēji, kuri vēlas rīkoties godprātīgi, tiek ievilkti tik lielā birokrātijas virpulī, tādēļ viņu stāsti par savu pieredzi sadarbībā ar banku nebūt nemudina citus rīkoties godprātīgi.

Kā ziņots, Saeima šī gada janvārī konceptuāli atbalstīja jauno Maksātnespējas likumprojektu.

Jaunais Maksātnespējas likumprojekts izstrādāts saskaņā ar Latvijas valdības un Starptautiskā Valūtas fonda parakstīto Nodomu protokolu un Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānu.

Maksātnespējas likumprojekts izstrādāts, lai uzlabotu maksātnespējas tiesisko regulējumu. Tā kā bija nepieciešams izdarīt ļoti apjomīgus grozījumus patlaban spēkā esošajā Maksātnespējas likumā, tika pieņemts lēmums izstrādāt jaunu likumprojektu.

Jaunajā likumprojektā paredzēts, ka juridiskajām personām maksātnespējas situācijās būs iespēja izmantot divus pamatprocesus - tiesiskās aizsardzības procesu un juridiskās personas maksātnespējas procesu, savukārt fiziskajām personām - bankrota procesu un saistību dzēšanas procesu.

Ar jauno likumu paredzēts atvieglot juridisko personu pieeju maksātnespējas procesam. Proti, juridiskās personas maksātnespējas process varēs tikt ierosināts, pamatojoties uz juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, kurā juridiskās personas pilnvarotais pārstāvis deklarē tās maksātnespēju.

Savukārt, izlemjot par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, pamatojoties uz kreditora iesniegto pieteikumu, vairs netiks piemērots tā saucamais bilances kritērijs, kad parādnieka parādsaistības pārsniedz aktīvus.

Lai nodrošinātu maksātnespējas procesa sākotnējo finansēšanu, jaunajā likumprojektā noteikts, ka maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir maksātnespējas procesa depozīta iemaksa 200 latu apmērā Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotā kontā.

Saskaņā ar likumprojektu pienākums nodrošināt maksātnespējas procesa sākotnējo finansējumu būs tā pieteicējam. Šāds regulējums nodrošinās to, ka valstij nebūs jāsedz izmaksas maksātnespējas procesos, kur parādnieka uzņēmumā nav aktīvu, kā arī to, ka maksātnespējas procesu neizmantos kā parādu piedziņas mehānismu, uzskata likumprojekta autori.

Maksātnespējas procesa efektīvas un likumīgas gaitas nodrošināšanai tādi jautājumi kā parādnieka mantas pārdošanas plāns, mantas neesamība parādnieka uzņēmumā, administratora atlīdzības apmērs, maksātnespējas procesa izmaksas, kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns, kā arī maksātnespējas procesa pasākumu izpilde tiks saskaņoti ar kreditoriem elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu.

Jaunais Maksātnespējas likums paredzēs iespēju pāriet no maksātnespējas procesa uz tiesiskās aizsardzības procesu. Šo procedūru nevarēs izmantot, ja parādniekam maksātnespējas process būs pasludināts, pamatojoties uz to, ka tam gada laikā otro reizi tika ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, bet netika pasludināta procesa īstenošana, ja, īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu parādnieks nebūs veicis likumā noteiktās darbības vai būs sniedzis nepatiesas ziņas, ja parādnieks ilgāk par 30 dienām nepildīs pasākumu plānu, kā arī citos likumā noteiktajos gadījumos, skaidro Tieslietu ministrija.

Savukārt fiziskās personas maksātnespējas process būs tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura gaitā tiks realizēta parādnieka manta un segti kreditoru prasījumi, ievērojot kreditoru kopuma intereses. Labticīgam parādniekam, kura manta un ienākumi nebūs pietiekami visu saistību segšanai, tiks dota iespēja tikt atbrīvotam no nenokārtotām saistībām.

Fiziskās personas maksātnespējas process sastāvēs no bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras. Bankrota procedūras laikā tiks realizēta visa parādnieka manta, un no tās realizācijas iegūtie līdzekļi tiks novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai. Saistību dzēšanas procedūras laikā parādnieka ienākumi tiks novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai un pēc saistību dzēšanas procedūras termiņa beigām tiks dzēstas šīs procedūras laikā nesegtās saistības, paredz jaunais likumprojekts.

Fiziskajai personai varēs piemērot maksātnespējas procesu, ja šai personai nebūs iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniegs 5000 latu vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniegs 10 000 latu. Tāpat fiziskajai personai varēs piemērot maksātnespējas procesu, ja tai trīs mēnešu laikā nebūs iespējams izpildīt izpildu dokumentu par parāda piedziņu no parādnieka vai arī saistībā ar pierādāmiem apstākļiem izpildu dokumenta pilnīga izpilde nebūs iespējama saistībā ar to, ka parādniekam nebūs mantas, uz kuru varētu vērst piedziņu.