Rīga, 2.apr., NOZARE.LV. Sociāli jutīgo jomu skaršana var būt tikai pats pēdējais solis valsts budžeta izdevumu samazināšanā, kad visi pārējie varianti ir izsmelti, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja "Latvijas Krājbankas" Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Ertuganova, vērtējot šonedēļ publicētos Pasaules Bankas (PB) ieteikumus Latvijas 2011.gada budžeta konsolidācijai, uzsvēra, ka lielāko rezonansi sabiedrībā radījuši PB ieteikumi samazināt pensiju neapliekamo minimumu, atcelt piemaksu pensijām un ieviest pensiju indeksāciju, kas deflācijas apstākļos nozīmēšot pensiju samazinājumu.

Arī priekšlikumi samazināt valsts finansēto budžeta vietu skaitu vai finansējuma apjomu Latvijas augstskolām, kā arī atcelt subsīdijas studiju kredītiem tiek uztverti asi. "Neapšaubāmi, šie aspekti ir sociāli jutīgi, tomēr tie jāvērtē no vairākiem aspektiem," saka ekonomiste.

Viņa gan norāda, ka PB ieteikumi ir tikai rekomendācijas un vismaz pagaidām tās nav striktas kreditora prasības. Tāpat vairāki priekšlikumi satura ziņā neesot jaunas idejas, bet gan tie vienkārši atgādina par nepieciešamību turpināt jau iesāktos darbus - palielināt efektivitāti valsts sektorā, pārskatīt atalgojumu sistēmu, izvērtēt un uzlabot funkciju izpildes procesus, atsakoties no liekajām, slēdzot objektīvi nevajadzīgas pozīcijas aģentūrās, valsts uzņēmumos un ministrijās.

"Tajā pašā laikā izdevumu samazinājums vēl joprojām galvenokārt notiek tur, kur to tehniski vieglāk realizēt un kur ieguvums ir viegli aprēķināms," sacīja Ertuganova.

Runājot par sociāli jutīgajiem ieteikumiem, viņa atzina, ka, no vienas puses, ja valsts pati nevar finansēt sevi, tai nav citas izejas kā samazināt izdevumus visās jomās. Analītiķe atgādina, ka bez starptautiskās palīdzības un cita finansējuma pieejamības Latvijai būtu jādzīvo ar nulles budžeta deficītu un konsolidācija būtu vēl sāpīgāka.

"Protams, lai arī cik nežēlīgi tas varētu šķist, tomēr, ja "treknajos gados" pensijas un pabalsti pieauga, tad loģiski, ka līdz ar kopējo ienākumu samazinājumu valstī un kritisku situāciju budžetā tie varētu būt pakļauti samazinājumam. Tomēr pensiju un pabalstu samazinājuma jautājumam dienas kārtībā jābūt pēdējam," atkārtoti uzsvēra "Latvijas Krājbankas" galvenā analītiķe.

"Turklāt nedrīkst aizmirst par netiešo efektu, kas rodas, veicot nepopulāras izmaiņas sociālajā jomā. Ja cilvēks neredz atdevi no samaksātajiem nodokļiem, nejūtas pārliecināts, ka saņems pensiju, bērnu pabalstu vai bezdarbnieku pabalstu daudzmaz atbilstoši sociālajām iemaksām, tad viņam nav motivācijas maksāt nodokļus vai pat dzīvot Latvijā," saka Ertuganova.

Saskaņā ar viņas sniegto informāciju, pēc "Eurostat" novērtējuma, līdz 2050.gadam viens no dramatiskākajiem iedzīvotāju skaita kritumiem būs novērojams Latvijā, galvenokārt negatīvas dabiskās kustības dēļ. Šo tendenci pastiprinās arī emigrācijas procesi vājās ekonomiskās situācijas ietekmē.

"Tādējādi, kaut arī atsevišķi īstermiņa risinājumi var dot papildu naudu budžetā, ilgtermiņā tie dramatiski sarežģīs ekonomisko situāciju Latvijā," secina analītiķe.

Kā ziņots, PB Latvijai rosina apsvērt ļoti sāpīgus budžeta izdevumu samazināšanas lēmumus, kas iedzīvotāju ienākumus varētu samazināt vēl vairāk un skartu valsts pārvaldi, pensijas un sociālos pabalstus, kā arī veselības aprūpi un izglītības sistēmu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie dokumenti.

PB savā ziņojumā rosina rūpīgāk analizēt finansējuma sadalījumu valsts pārvaldes atlīdzības fondā, valsts pensiju un sociālo pabalstu sistēmā, kā arī veselības aprūpes un izglītības nozarēs. PB priekšlikumiem ir rekomendējošs raksturs.

Ziņojumā ir norādīts, ka būtu jāturpina darba vietu samazināšana valsts pārvaldē, galvenokārt nozaru ministriju pakļautajās valsts aģentūrās, valsts uzņēmumos, kā arī pašvaldību budžeta iestādēs, nodrošinot strādājošajiem konkurētspējīgu atalgojumu. Ir jāturpina darbs pie strukturālajām reformām, atsakoties no atsevišķām valsts pārvaldes veiktajām funkcijām vai deleģējot tās privātajam sektoram, kā arī ir ierosināts atcelt tiešās subsīdijas valsts un pašvaldību uzņēmumiem, kas strādā ar zaudējumiem.

PB rosina pastiprināt piešķirtā finansējuma izlietojumu kontroli aģentūrās un uzņēmumos, kas pakļauti Izglītības un zinātnes, Kultūras un Satiksmes ministrijai, kā arī nodrošināt nelietderīgā finansējuma atgūšanas mehānismus. Piedāvāto publiskā sektora reformu ieviešanās rezultātā varētu ietaupīt līdz 145 miljoniem latu.

PB eksperti piedāvā reformas arī sociālajā jomā: rosina izvērtēt pensiju neapliekamā minimuma samazināšanu no 165 līdz 140 vai 80 latiem mēnesī, kā arī ierosina atteikties no piemaksām pensijām, kas tika aprēķinātas līdz 1996.gadam un kas pārsniedz 140 latus mēnesī. Tāpat ir rosināts ieviest vispārēju pensiju indeksāciju atbilstoši patēriņa cenu indeksa izmaiņām. Ieteikts atcelt vecāku pabalstu strādājošiem vecākiem un aizstāt to ar ģimenes valsts pabalstu 100 latu apmērā. Ieviešot PB ekspertu piedāvāto sociālajā jomā, finansiālais ietaupījums varētu sasniegt 300 miljonus latu.

Izglītības nozarē starptautiskie eksperti rosina par 50% samazināt valsts budžeta finansētās studiju vietas valsts augstskolās vai sadalīt finansējumu konkrētai studiju vietai vienlīdzīgi starp valsti un privātpersonu, kā arī rosina pārtraukt subsīdijas valsts galvotajiem studiju kredītiem. Kopumā izglītības nozarē ietaupījums budžetā varētu būt ap 40 miljoniem latu.

Savukārt veselības aprūpes nozarē tiek piedāvāts samazināt gultas vietu skaitu valsts slimnīcās līdz 450 vienībām uz 100 000 iedzīvotāju, tādējādi nākamā gada budžetā varētu ietaupīt līdz 16 miljoniem latu.

Kopumā, ieviešot PB ekspertu sagatavotos priekšlikumus, 2011.gada valsts budžetā varētu ietaupīt līdz 500 miljoniem latu.