Finanšu ministrija gatavo iesniegšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģijas ieviešanu, kurā piedāvās valdībai izlemt par privātā sektora parādu restrukturizācijas jeb kredītņēmēju atbalsta pasākumu ieviešanu vai atlikšanu un aizstāšanu ar citu atbalsta instrumentu - valsts galvojumiem uzņēmējdarbības jomai jaunu darba vietu radīšanai.

Ziņojumā tiks ņemts vērā visu iesaistīto pušu viedoklis, tas ir, Latvijas Komercbanku asociācijas viedoklis un Latvijas Kredītņēmēju apvienības viedoklis, norādīja FM pārstāve.

Plašāka informācija no FM pagaidām netiek sniegta.

LETA jau ziņoja, ka pamatīgi ieilgusi programmas kredītņēmēju atbalstam tālākā virzība, kam viens no iemesliem varētu būt banku noraidošā attieksme, kas rosinājusi pat diskusijas starp ministrijām par šīs programmas lietderību.

Skaidra atbilde pagaidām tā arī netiek sniegta, un nav zināms, vai dokuments tiks sagatavots līdz 31.martam - termiņam, kurš programmas sagatavošanai ir noteikts iepriekš noslēgtajās vienošanās ar aizdevējiem.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka kredītņēmēju atbalsta programmas pieņemšana iekavējusies, jo programmas pašreizējo redakciju neatbalsta ne Latvijas Kredītņēmēju apvienība, ne Latvijas Komercbanku asociācija, tāpēc patlaban starp ministrijām tiekot diskutēts par šādas programmas nepieciešamību, ja to neatbalsta iesaistītās puses.

Kredītņēmēju apvienība uzskata, ka programmas pašreizējā redakcija kredītņēmējiem radītu dubultu slazdu. Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons aģentūrai LETA uzsvēra, ka ne ekonomiski, ne finansiāli programma nebūs īstenojama un pie esošajiem nosacījumiem neviena banka šajā programmā nepiedalīsies.

"Jau no 2008.gada rudens Komercbanku asociācijas bija par šādu atbalsta programmas īstenošanu, jo tā bija vajadzīga gan kredītņēmējiem, gan bankām, bet diemžēl finanšu apstākļu dēļ valsts to nevarēja īstenot, bet šodien lielākā vajadzība pēc šādas programmas ir jau garām. Mēs joprojām būtu priecīgi, ja tāda programma būtu, tomēr ne pie šādiem nosacījumiem," uzsvēra Tverijons.

Tverijons informēja, ka, Komercbanku asociācijas skatījumā, palīdzība šajā programmā jāsniedz arī tiem kredītņēmējiem, kuri jau tagad ir maksātnespējīgi, nevis tikai tiem, kuriem maksāšanas problēmas var veidoties tikai nākotnē. Tāpat asociācija neatbalsta 10%-20% norakstīšanu no kredīta pamatsummas, sakot, ka šis punkts kalpos par motivāciju dalībai programmā arī tiem cilvēkiem, kuri savas saistības patiesībā spēj nokārtot, bet tagad meklēs paņēmienus, lai samazinātu pamatsummu.

Viņš apliecināja, ka bankas ir gatavas tāpat kā līdz šim sniegt atbalstu saviem klientiem, kuriem radušās maksāšanas grūtības. "Bankām nav vajadzīgas mājas, dzīvokļi vai zeme, bet gan maksātspējīgs klients, tāpēc tās iespēju robežās atbalstīs savus klientus, lai tie varētu atgriezties pie normālas maksāšanas disciplīnas," uzsvēra Tverijons.

Kā iepriekš informējusi FM, sagatavotā programmas redakcija paredz, ka pēc tās beigām tiek norakstīti 10% līdz 20% no kredīta pamatsummas tiem kredīta ņēmējiem, kuriem bijusi laba maksājumu disciplīna.

Noteikumi par programmas īstenošanas nosacījumiem vēl ir saskaņošanas procesā, līdz ar to iespējams, ka atsevišķi programmas nosacījumi vēl varētu mainīties.

Patlaban plānots, ka atbalsta programma varētu tikt sākta maijā.

Programma paredz izsniegt valsts galvojumus 82 miljonu latu apmērā, un tās faktiskās izmaksas plānotas ap 31 miljonam latu gadā.