Kā ziņots, neraugoties uz pēdējo divu gadu laikā piedzīvotajiem notikumiem un krīzes ietekmi gandrīz katrā ģimenē, jau vairākus mēnešus pēc kārtas iedzīvotāji savos vērtējumos par ekonomisko situāciju valstī pēc gada kļuvuši ievērojami optimistiskāki, savukārt vairāk nekā puse respondentu uzskata, ka pēc pieciem gadiem situācija Latvijā noteikti būs uzlabojusies, šādi dati iegūti jaunākajā "DnB Nord Latvijas barometrā".

Pētījumā noskaidrots, ka ar pašreizējo situāciju valstī cilvēki nav apmierināti. Jautājot, kā respondenti vērtē Latvijas ekonomikas stāvokli, lielākā daļa jeb 54% pauda uzskatu, ka tas ir ļoti slikts, bet kā drīzāk sliktu to vērtēja 35%. Tikai par diviem procentpunktiem, līdz 10%, palielinājies to iedzīvotāju skaits, kas situāciju kopumā vērtēja kā viduvēju, savukārt 1% paudis, ka tas ir labs vai drīzāk labs.

70% respondentu cer, ka tieši ekonomiskās situācijas uzlabošanās spēs vairot viņu ienākumu līmeni. Tomēr dažādu nozaru uzņēmēji prognozē, ka tuvākā gada laikā nav sagaidāmas straujas izmaiņas.

"Galvenā vēlme un cerība ir, lai nākotnē nebūtu sliktāk nekā pašreiz, jo visu sektoru ražotāji jau ir pielāgojušies situācijai, kurā valdība pieņem sasteigtus un nepārdomātus lēmumus. Svarīgi, lai valdības lēmumi veicinātu ražošanu, lai tiktu atviegloti nodokļi darbaspēkam un attīstīta diferencētā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma nozarē," norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

"Skumji, ka metālapstrādes un mašīnbūves produktus par eksportu veicinošiem uzskata tikai 11% respondentu, dodot priekšroku koksnes un pārtikas produktiem, lai arī nozare eksportē 80% no saražotā un eksporta īpatsvars ir 27% no visa Latvijas preču eksporta," norāda Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.

Lai veicinātu ražošanas attīstību un Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumi spētu konkurēt kaut vai ar mūsu kaimiņiem - lietuviešiem un igauņiem, ir jāveic vairāki uzlabojumi. Piemēram, nodokļu un nodevu apjoms uz ražotāju nedrīkst būt lielāks kā kaimiņiem, kā arī energoresursu cenas tur ir zemākas. Nozīmīgs šķērslis ir arī nepietiekamie kredītresursi - jo grūtāk tos iegūt un investēt uzņēmumā, jo grūtāk normāli attīstīt ražošanu, un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumi valsts budžetā nepieaug, norāda Rantiņš.

Valstī ik dienu turpina pieaugt uzņēmumu skaits, kuriem pasludināts maksātnespējas process. 2010.gada februārī kopumā tika pasludināti 204 maksātnespējas procesi, kas ir pēdējo piecu mēnešu rekords, kamēr iepriekš šis rādītājs nepārsniedza vidēji 200 kompāniju robežu. Tādējādi maksātnespējīgo uzņēmumu skaita pieaugums likumsakarīgi ietekmē arī bezdarbnieku skaita palielināšanos, komentējot "DnB Nord Latvijas barometra" datus, atzīst informāciju tehnoloģiju kompānijas "Lursoft IT" valdes locekle Daiga Kiopa.

Apskatot jaunu uzņēmumu veidošanas dinamiku, var redzēt, ka jaunreģistrēto kompāniju skaita dibināšanas tempi pēdējā gada laikā nav auguši. Februārī reģistrēti vien 806 jauni uzņēmumi, bet iepriekšējos mēnešos gandrīz par 100 mazāk, norāda Kiopa.

Arī Saeimas paveiktais, kas saistīts ar uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājamās summas samazināšanu no 2000 latu līdz vienam latam, vērtējams divējādi. "Daudziem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem pavērsies iespēja nodibināt savas kompānijas un sākt uzņēmējdarbību, taču svarīgi ir saprast, ka šāda pamatkapitāla noteikšana reģistrācijas procesa veikšanu padarīs daudz pieejamāku arī negodprātīgiem cilvēkiem, kā sekas var būt dramatiskas un kopējo biznesa vidi graujošas. Rezultātā var palielināties fiktīvā uzņēmējdarbība, kas jau pašlaik tiek kontrolēta nepietiekami," brīdina "Lursoft IT" valdes locekle.

"Grūti paust pārlieku optimistisku viedokli par "DnB Nord Latvijas barometrā" iegūtajiem datiem, jo, izvērtējot valsts pašreizējo ekonomisko stāvokli un tās attīstības prognozes nākotnē, manuprāt, sabiedrībā pieaugošais optimisms acīmredzot nav balstīts uz makroekonomisko situāciju raksturojošiem rādītājiem," norāda Kiopa.

"DnB Nord Latvijas barometrs" tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.