Rīga, 23.marts, LETA. Latvijas eksporta apjomi šogad palielināsies un vidējā termiņā tie augs straujāk nekā kopējais iekšzemes kopprodukts, bet importa apjomi turpinās samazināties, liecina Finanšu ministrijas sagatavotais ziņojums par paveiktajiem darbiem ekonomikas stabilizēšanai, ar kuru šodien iepazinās valdība.

Vienlaikus tiek prognozēts, ka sabiedriskā patēriņa apjoms samazināsies arī 2010. un 2011.gadā, stabilizējoties tikai vidējā termiņā.

Kā norādīts ziņojumā, ražošanas izmaksu samazināšanās un Latvijas uzņēmumu aizvien lielāks uzsvars uz ārējā pieprasījuma apkalpošanu, kā arī ekonomikas pakāpeniska atkopšanās Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs ļaus palielināt eksporta apjomus jau 2010. gadā un vidējā termiņā tie augs straujāk nekā kopējais iekšzemes kopprodukts (IKP).

Savukārt importa apjomi turpinās samazināties arī 2010.gadā krītošā iekšējā pieprasījuma dēļ, ko daļēji kompensēs pieprasījums pēc investīcijām ekonomikas pārstrukturizēšanās procesā un eksportam nepieciešamo izejvielu un komponenšu pieprasījuma kāpums.

Kā norāda FM, makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka Latvijas tautsaimniecība atgriežas pie ilgtspējīgas izaugsmes, būtiski uzlabojot savu konkurētspējas pozīciju caur vienības darbaspēka izmaksu samazinājumu un valsts finanšu situācijas uzlabošanu, kas investoriem ļaus precīzāk novērtēt ieguldījumu pozitīvo atdevi un stabilitāti.

Būtiskas ir arī valsts veiktās reformas izglītībā, medicīnā, valsts pārvaldē u.c., kas ir pamats gan nākotnes produktivitātes kāpumam, gan arī izdevumu ierobežošanas ilgtspējai. 2010.gadā ir sagaidāms IKP samazinājums, ko noteiks gan notiekošā privātā sektora saistību sloga restrukturizācija, gan valsts sektora konsolidācija. Taču deflācija un darba izmaksu samazināšanās ir pamats ātrākai ārējās konkurētspējas palielināšanai. Sākot ar 2011.gadu, scenārijs paredz IKP pieaugumu, norāda FM.

2010.gada negatīvo prognozi nosakot aizvien vājais iekšējā pieprasījuma novērtējums, kas izriet no nepieciešamajiem valdības konsolidācijas pasākumiem, banku sektora zaudējumu ietekmes uz finansējuma pieejamību reālajam sektoram un mājsaimniecību pirktspējas samazināšanās to ienākumu krituma dēļ.

Pēc FM aplēsēm, Latvijas relatīvās konkurētspējas uzlabojums, ko veicinās deflācija un darba izmaksu kritums, lielāko atdevi dos vidējā termiņā. Sagaidāms, ka uzlabojumi ārējā vidē būs pakāpeniski, turklāt Latvija spēs tos pilnībā izmantot, tikai samazinoties investoru negatīvajām gaidām un atgūstot uzticību Latvijas realizētajai fiskālajai un monetārajai politikai.

Vidējā termiņā tiek prognozēts vidējās darba samaksas un nodarbinātības samazinājums. Mājsaimniecību parādu slogs laikā, kad samazinās to ienākumi, arī ir būtisks šķērslis lielākam pieprasījumam un samazina to iespējas patēriņu finansēt ar jaunu aizņēmumu palīdzību.

Tādējādi vidējā termiņā privātā patēriņa tempi būs zemāki par IKP attīstību, un tā apjoms stabilizēsies tikai 2011.gadā.

Mājsaimniecību parādu restrukturizācijas process ir būtisks priekšnoteikums straujākam privātā patēriņa kāpumam nākotnē.

Kā norāda FM, sabiedriskā patēriņa kritums 2009.gadā bija mazāks par kopējo tautsaimniecības izlaides samazinājumu uz vispārējās valdības budžeta deficīta kāpuma rēķina. Tomēr nepieciešamie konsolidācijas pasākumi noteiks, ka sabiedriskā patēriņa apjoms samazināsies arī 2010. un 2011.gadā, stabilizējoties tikai vidējā termiņā.

Ziņojumā norādīts, ka 2009.gadā rūpniecības nozares kritumu izraisīja iekšējā pieprasījuma straujais samazinājums un globālās ekonomiskās krīzes radītais pieprasījuma samazinājums pasaulē. Vienas vienības darbaspēka izmaksu un vispārējā cenu līmeņa samazināšanās rezultātā, sākot ar 2010. gadu, Latvijas konkurētspēja pakāpeniski sāks uzlaboties. Rūpniecības izaugsme vidējā periodā būs balstīta uz eksporta apjoma pieaugumu, prognozē FM.

Būvniecības un mazumtirdzniecības nozares iepriekšējos gados uzrādīja dinamiskus attīstības tempus, apkalpojot pieprasījumu, ko noteica kreditēšanas un nekustamo īpašumu burbuļa radīts iekšējā patēriņa pieaugums.

Savukārt mājsaimniecību ienākumu samazināšanās un zemā konfidence būs noteicošais faktors, kas sekmēs tālāku deflācijas procesu 2010. un 2011.gadā. To atbalstīs arī ražotāju cenu kritums, ko nodrošinās darba izmaksu samazināšana un efektivitātes paaugstināšana ražošanas procesā, cīnoties par noietu iekšējā un ārējā tirgū.

Ņemot vērā, ka darba tirgus rādītāji atpaliek no reālās ekonomikas izmaiņām, var prognozēt, ka tie sāks uzlaboties tikai 2010.gada beigās.

Pašlaik Labklājības ministrija prognozē, ka 2010.gadā vidējais reģistrēto bezdarbnieku skaits varētu sasniegt aptuveni 200 000 reģistrētu bezdarbnieku, reģistrētā bezdarba līmenim vidēji gadā sasniedzot 18%.

Arī vidējā termiņā darba tirgus uzlabosies tikai pakāpeniski, ko noteiks tas, ka izaugsme pamatā balstīsies uz produktivitātes un ražošanas efektivitātes palielinājumu, turklāt tautsaimniecībā notiks ievērojamas strukturālas izmaiņas, kas saistītas arī ar darba spēka pārvietošanos starp nozarēm, prognozēts ziņojumā.