Latvijā no 1.maija plānots piemērot akcīzes nodokli dabas gāzei, kas sadārdzinās gāzi vidēji par 7%, bet kopumā cenu kāpuma dēļ šogad gāzes sadārdzinājums tiek prognozēts 30% apjomā. Tas savukārt iespaidos arī siltuma cenas.

"Esmu dzirdējis no rietumu kolēģiem, ka tad, ja izmanto gāzi ražošanā, akcīzes nodoklis nav jāmaksā. Ja pie mums runā, ka gāzes cenas pieaugs par 30%, tad man jautājums, no kurienes būs nauda, lai šo nodokli samaksātu?" jautā "Sakret" direktors Andris Vanags.

Viņaprāt, arī Latvijā ražotājiem nebūtu jāpiemēro akcīzes nodoklis. Ja būs jāmaksā, tad "visiem skaidri jāpasaka, ka mēs esam valsts, kas visu importē, neko neražo un neeksportē. Mums ir zeme, dziedam, dejojam, viss skaisti, bet tad mēs esam nolemti nekam, nav nākotnes valstī."

Pēc "Sakret" vadītāja domām, akcīzes nodokļa piemērošanas pamats nevar būt budžeta caurumu lāpīšana, un tam jāmeklē citi risinājumi. "Nodokļus nevar celt. Ne jau tāpēc, ka tos negrib maksāt, bet vienkārši nevar. Mēs jau tagad strādājam uz izdzīvošanas robežas," norādīja Vanags.

Lai gan akcīzes nodokļa ieviešanas laiks tuvojas, patlaban vēl nav skaidrības par tā aprēķināšanu un iekasēšanu. Iepriekš Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes vadītāja Valentīna Andrējeva atzina, ka gāzes akcīzes nodokļa iekasēšana var izrādīties problemātiska. Viņa lēsa, ka akcīzes nodoklis ne vien sadārdzinās gāzes cenu aptuveni par 7%, bet arī atsauksies uz siltumenerģiju, tātad patērētājiem būtu jārēķinās ar 20%-30% lielu gāzes cenas kāpumu. Tomēr tās ir tikai prognozes, un neviens vēl pat nevar nosaukt precīzu skaitli, kas savukārt varētu būt zināms aprīļa sākumā.

Lūgts komentēt, ko "Sakret" darīs, ja akcīzes nodoklis būs jāmaksā, Vanags norāda: "Mums ir trīs rūpnīcas katrā no Baltijas valstīm un mēs varam izrēķināt, cik maksā preci aizvest no Paides Igaunijā un Ķedaiņiem Lietuvā līdz Rīgai. Ja Latvijā pašizmaksa ražošanai, izmantojot vietējās izejvielas un maksājot nodokļus, būs augstāka nekā tā, par kuru es varu atvest no Igaunijas vai Lietuvas, tad Latvijā nevarēs ražot. Tad mēs palielināsim importu no mūsu pašu rūpnīcām, bet Latvijā vienkārši apstādināsim rūpnīcu. Mēs neesam labdarības iestāde, mēs skatāmies, lai bizness nenokristu."

Kā atgādina "Dienas Bizness", pēdējā laikā daudzi lielie ražotāji ir brīdinājuši valdību par aiziešanu no Latvijas. "Viens ir teikt, bet otrs - darīt. Ja kāds saka, tad ir gatavs to darīt. Nevar vienkārši noskrūvēt rūpnīcu un to aizvest uz Baltkrieviju. Tas nav iespējams. Arī, uz laiku apstādinot rūpnīcu, izmaksas ir lielas," skaidro Vanags.

Viņš akcentē, ka tajā brīdī, kad spēj saražot un daudz realizēt, nodokļi neliekas tik būtiski. "Ja nevar saražot tik, cik jāsaražo, tad nodokļus var celt kaut vai trīs reizes, bet rezultāts būs tāds, ka nodokļu ieņēmumi samazināsies, jo nav un nebūs, kas tos maksās," uzsver uzņēmējs.