Rīga, 9.marts, NOZARE.LV. Latvijā ir
nepieciešamas diskusijas par to, kā nodokļu ieņēmumi tiek sadalīti
starp dažādiem valdības līmeņiem, jo no visiem samaksātajiem nodokļiem
tikai salīdzinoši neliela daļa nonāk valsts pamatbudžetā, šodien apaļā
galda diskusijā "Vai nodokļi Latvijā ir tautsaimniecības attīstības
instruments?" norādīja nodokļu jautājumu eksperti.
Bijušais
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājs un tagadējais Rīgas Tehniskās
universitātes (RTU) profesors Kārlis Ketners norādīja, ka vidēji
Eiropas Savienībā (ES) pašvaldību budžetā nonāk vien 11% no nodokļu
ieņēmumiem, bet Latvijā šis rādītājs ir aptuveni 17%.
"Finanšu
ministrija (FM) šādā situācijā pat īsti nedala to, ko ir samaksājuši
nodokļu maksātāji," norādīja Ketners, sakot, ka ir nepieciešams vērtēt,
cik daudz iedzīvotāji un uzņēmēji par samaksātajiem nodokļiem saņem
pretī no pašvaldībām.
Pēc novirzītā nodokļu ieņēmumu apmērā
pašvaldībām Latvija tuvojoties Vācijas līmenim, taču Vācijas federālās
zemes saviem iedzīvotājiem piedāvājot ievērojami plašāku pakalpojumu
klāstu nekā to dara Latvijas pašvaldības, norādīja Ketners.
Viņam
piekrita arī citi diskusijas dalībnieki, piemēram, Banku augstskolas
prorektore zinātniskajā darbā Velta Vikmane pauda pārliecību, ka tieši
ieņēmumu sadalījumā starp dažādiem valdības līmeņiem ir jāmeklē
iespējas nepieciešamajām valsts budžeta korekcijām.
Diskusijas
dalībnieki arī mēģināja vienoties par to, kādai būtu jābūt nodokļu
administrēšanas sistēmai, taču tālāk par galveno trūkumu definēšanu
netika. Banku augstskolas docente un nodokļu menedžere Gunta Kauliņa kā
vienu no galvenajām problēmām uzsvēra to, ka VID darbā pie nodokļu
politikas veidošanas mēģina maksimāli atvieglot sev veicamos uzdevumus,
bet vienlaikus rada jaunas administratīvās procedūras nodokļu
maksātājiem.
"VID ir ļoti tālu no reālās dzīves," secināja Kauliņa.
FM
Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu politikas departamenta direktores
vietnieks Andrejs Birums uzsvēra, ka ir jāmeklē veidi, kā panākt, lai
potenciālie nodokļu maksātāji nodokļu vēlētos maksāt. Viņš pieļāva, ka
ir nepieciešams domāt par proaktīvākām metodēm, kas ļautu izskaust tā
dēvēto "aplokšņu algu" maksāšanu.
Latvijas nodokļu maksātāju
tiesību asociācijas valdes priekšsēdētāja Dana Muceniece ir
pārliecināta, ka, paaugstinot nodokļos, ir jānodrošina arī maksāšanas
neizbēgamība, lai, piemēram, patēriņa nodokļi nenonāktu Lietuvas vai
Igaunijas budžetos, kurās patēriņa nodokļi būs zemāki un Latvijas
iedzīvotājiem būs izdevīgāk iepirkties šajās valstīs.
Kā
ziņots, šodien Banku augstskola un Biznesa un finanšu pētniecības
centrs rīkoja apaļā galda diskusiju "Vai nodokļi Latvijā ir
tautsaimniecības attīstības instruments?".
Diskusijā piedalījās
Finanšu ministrijas, VID, auditorkompāniju, nodokļu juristu, akadēmisko
aprindu un nevalstisko organizāciju pārstāvji.