Kā atzīst Ministru prezidents, ekonomiskās krīzes sekas sociālajā jomā vissmagāk ir skārušas nodarbinātību. Bezdarba līmenis 2009.gada laikā ir strauji pieaudzis un 2010.gadā var sasniegt 20%. 2009.gadā bezdarba līmenis bija 16,9%. Tādēļ valdība ir atbalstījusi papildu finansējuma 27 miljonu latu apmērā piešķiršanu aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanai 2010.gadā, pārdalot Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļus un piesaistot nepieciešamo valsts budžeta finansējumu.

2010.gadā nodarbinātības veicināšanas pasākumos papildus varētu iesaistīt vairāk nekā 72 000 bezdarbnieku. Kopumā 2010.gadā ar ESF un valsts budžeta atbalstu vairāk nekā 110 000 bezdarbnieku jeb 55% no kopējā bezdarbnieku skaita būs iespējams iesaistīt tādos nodarbinātības pasākumos, kuru laikā persona saņem finansiālu palīdzību.

Situācijai darba tirgū pasliktinoties, 2009.gadā tika veikti grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumiem", paplašinot personu loku, kas var pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu, un pagarinot pabalsta izmaksas kopējo ilgumu līdz deviņiem, uz pērn padarīto norāda premjers.

Savukārt preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumos ir ieviesti tādi pasākumi kā profesionālā apmācība ar kuponu sistēmu dīkstāves darbiniekiem un atbalsts bez darba palikušajām personām komercdarbības vai pašnodarbinātības sākšanai, bet 2010.gadā paredzēts sākt jaunus preventīvos pasākumus - profesionālās apmācības papildināšana ar pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iegūšanu, izmantojot apmācību kuponu metodi, kā arī apmācību programmu nodrošināšana pieaugušo iesaistei mūžizglītībā.

Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu plānā norādīts, ka šim mērķim 2009.gadā atvēlēti apmēram astoņi miljoni latu, bet 2010.gadā plānots novirzīt gandrīz 16 miljonus latu lielu finansējumu, ieskaitot ESF līdzfinansējumu. Ņemot vērā pasākuma būtisko lomu, tiek meklētas iespējas 2010.gadā iesaistīt tajā pēc iespējas vairāk bezdarbnieku un turpināt pasākuma īstenošanu arī 2011.gadā.

2009.gadā Ministru prezidenta uzdevumā ir izstrādāta, apstiprināta un patlaban tiek īstenota Mikrouzņēmumu atbalsta koncepcija, tādējādi veicinot individuālo un ģimenes komercdarbību, kas pašreizējos apstākļos var nodrošināt iztiku bez darba palikušajiem cilvēkiem, bet, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un uzņēmējdarbībai potenciāli paplašinoties, radīs jaunas darba vietas, atzīmē premjers.

Tāpat 2009.gadā ir ieviesta patentmaksa, kas apvieno iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Patentmaksu var izvēlēties maksāt fiziska persona, kas veic saimniecisko darbību noteiktās profesijās. Patentmaksas ikmēneša apmērs atkarībā no saimnieciskās darbības jomas, par kurām maksātājs var veikt patentmaksu, ir no 30 līdz 120 latiem mēnesī.

Lai mazinātu negatīvo sociālo ietekmi, kas izveidojusies nelabvēlīgu ekonomisko apstākļu un sākto nozaru reformu rezultātā, Ministru kabinets ir apstiprinājis un sadarbībā ar Pasaules Banku sācis sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanu, kas iedzīvotājiem paredz ārkārtas drošības pasākumus labklājības, izglītības un veselības aprūpes jomā. Stratēģijas īstenošanai 2009.gadā tika paredzēti 15 miljoni latu, 2010.gadā - 45 miljoni latu.

Pasākumu plāns labklājības jomā paredz garantētā minimālā ienākuma pabalsta palielināšanu, ar 2009.gada 1.oktobri nosakot 40 latu pabalstu pieaugušajiem un 45 latu pabalstu bērniem iepriekš noteikto 37 latu vietā, dzīvokļa pabalsta izmaksas nodrošināšanu un iespēju bezdarbniekiem veikt sabiedriski vajadzīgus darbus pašvaldībās, katru mēnesi saņemot 100 latu stipendiju.

Veselības aprūpes jomā izveidots kompensācijas mehānisms trūcīgām personām pacientu iemaksu segšanai, nodrošinot zāļu kompensēšanu trūcīgajiem pacientiem 100% apmērā, ja pacienta iegādāto zāļu līdzmaksājums kompensācijas sistēmā kalendāra gada laikā sasniedz 50 latu.

Plānota kompensācijas mehānisma izveide trūcīgo pacientu "slimnīcu viesnīcas" izdevumu segšanai un mājas aprūpes nodrošināšana trūcīgajiem pacientiem ar smagām slimībām. Ar "sociālo spilvenu" paredzēti atvieglojumi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā trūcīgākajiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 120 vai attiecīgi 150 latus mēnesī.

Izglītības jomā paredzēts nodrošināt skolēnu nogādāšanu skolās no apdzīvotām vietām, kur izglītības reformas rezultātā skolas ir slēgtas. Tāpat paredzēts nodrošināt pirmsskolas izglītību bērniem piecu un sešu gadu vecumā, par uzdevumiem informē premjers.

"Sarežģītā ekonomiskā situācija un nepieciešamība veikt būtisku valsts budžeta konsolidāciju ir sekmējusi nepamatoti iekavēto strukturālo reformu veikšanu gan izglītības un veselības jomās, gan valsts pārvaldē, dodot iespēju izvērtēt katras sistēmas efektivitāti, racionalitāti un pat nepieciešamību. Tieši krīze mūsu valstij sniedz iespēju no burbuļekonomikas, kas balstījās uz lētu kredītresursu bezatbildīgu tērēšanu, pāriet un atbildīgu pašu pelnītas labklājības audzēšanu. Kur beidzas nauda, tur sākas reformas," vērtējot strukturālo reformu nozīmi un gaitu, uzsvēris Ministru prezidents.

Dombrovska vadītais Ministru kabinets tika apstiprināts ar Saeimas balsojumu 2009.gada 12.martā.