Krūmane norāda, ka šāds nodoklis būtu jāievieš vienlaikus visās ES dalībvalstīs.

"Tas būtu veids, kā samazināt neplānotus valsts izdevumus, kas saistīti ar banku finanšu problēmām, kas var radīt sistēmai nozīmīgas sekas," pārliecināta ir FKTK vadītāja.

Viņas skatījumā, šāds nodoklis būtu cena, ko bankas pastāvīgi maksātu pašas par savas sistēmas stabilitāti. Tas vienlaikus vairotu arī sabiedrības un noguldītāju uzticību banku sistēmai, jo būtu skaidrs līdzekļu avots, no kura pastāvīgi tiktu uzkrāti līdzekļi sistēmas stabilizēšanai nepieciešamības gadījumā.

"Ņemot vērā, ka ES nodokļu maksātāji, ieskaitot Latviju, jau ieguldījuši un rezervējuši līdzekļus finanšu sistēmu stabilitātei, šāds nodoklis būtu arī kompensācija, ko banku sektors maksātu nodokļu maksātājiem par to jau sniegto atbalstu finanšu sektoram," atbalstu ES iniciatīvai ieviest banku nodokli pauž Krūmane.

Šāds nodoklis paaugstinātu arī resursu cenu banku kredītņēmējiem, bet ilgtermiņā tas veicinātu Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti un noguldītāju uzticības pieaugumu.

Vienlaikus FKTK informē, ka, pēc komisijas rīcībā esošās informācijas, šāda veida nodoklis attiektos uz kredītiestāžu pasīvu posteņiem, kas nav kapitāls, rezerves vai saistības, par kurām pašlaik netiek veiktas iemaksas Noguldījumu garantiju fondā.

Šāda nodokļa bāze būtu saistības pret kredītiestādēm, tostarp sindicētajiem kredītiem, kā arī saistības pret valsti, centrālajām bankām, kā arī bankas emitētie parāda instrumenti.

Priekšlikumi par nodokļa maksātāju loku atšķiras - ASV tās būtu bankas ar aktīviem virs 50 miljardiem dolāru (24,95 miljardiem latu), Zviedrijā visas bankas, Lielbritānijā bankas, kuras ir saņēmušas valsts atbalstu, lai atgūtu ieguldītos līdzekļus.

Savukārt Finanšu ministrijā, kuras kompetencē ir nodokļu politikas jautājumi, aģentūrai LETA norādīja, ka pagaidām ministrijai nav konkrētas pozīcijas par šo nodokļa iniciatīvu, jo pašlaik tikai vairākos starptautiskos forumos izskanējušas idejas par to, bet nav izstrādāti konkrēti dokumenti.

Kā ziņots, ES izvērtēs Zviedrijas ierosinājumu Eiropā ieviest līdzīgu banku nodokli kā ASV, tādējādi cenšoties atgūt finanšu sektora glābšanai atvēlētos līdzekļus un izveidot nodrošinājumu nākotnes krīzēm.

Zviedrijas plāns paredz piemērot nodokli banku peļņai, nevis tikai atsevišķiem finanšu kompāniju darījumiem.

Spānijas finanšu ministre Elena Salgado reportieriem norādīja, ka šīs idejas apspriešana jau iekļauta aprīlī Madridē paredzētās "neformālās tikšanās dienas kārtībā".

Zviedrijas finanšu ministrs Andešs Borjs iepriekš saviem kolēģiem prezentēja plānu Eiropā ieviest nodokli, kas "samaksātu par finanšu sektora glābšanas pasākumu radīto ietekmi uz valstu finansēm".

Borjs uzsvēra, ka ES vairs "nevar atļauties situāciju, kurā bankas izvairās no rēķinu atmaksas". "Tas jau ir ticis ieviests ASV, un mums ir arī līdzīga sistēma Zviedrijā. Šis ir nodoklis, nodeva, kas varētu nest ievērojamus ienākumus, lai ne tikai kalpotu valsts finansēm, bet arī cīnītos ar banku krīzēm nākotnē," piebilda ministrs.

Savukārt no amata aizejošais ES nodokļu komisārs Lāslo Kovāčs šo plānu nodēvējis par "tehniski izpildāmu" un "politiski iespējamu", taču brīdina, ka saglabājas problēmas ar noteikumiem, kas ES paredz valstīm individuāli noteikt nodokļa politikas.