"Šāda šaura sektoru pieeja uzliek papildu administratīvo slogu godīgi strādājošiem uzņēmumiem. Plāns atvieglos kontrolējošo institūciju dzīvi un radīs iespēju uzlikt jaunus sodus darba devējiem. MK izvēlējies formāli risināt jautājumu, sadrumstalojot ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumus pa ministrijām. Praktiski šādas darbības izvēršas par sociāli atbildīgu darba devēju tiranizēšanu," stāsta Egle.

LDDK uzskata, ka Labklājības ministrijas izstrādātais "Nereģistrētās nodarbinātības mazināšanas pasākumu plāns", kas radīts ar mērķi mazināt nereģistrēto nodarbinātību, ietver pārāk šauru skatījumu, paredzot sīkus un sadrumstalotus pienākumus darba devējiem, nevis risinot problēmu kopumā.

Piemēram, paredzēts noteikt jaunas prasības darbinieku identifikācijai. "Ko lai darba devējs dara, ja darbinieks pārdomā un neierodas darbā? Un kāda ir institūciju atbildība par ziņu sniegšanu laikā? Vislielāko apgrūtinājumu tas radīs tiem uzņēmumiem, kam struktūrvienības ir visā Latviju, bet personāla lietas tiek kārtotas centralizēti un mūsdienām atbilstoši - e-veidā," norāda Egle.

Tā vietā uzsvars ir jāliek uz finanšu un algu rādītājiem starp uzņēmumiem nozarē, analizējot informāciju no valsts institūciju datu bāzēm un veicot attiecīgas kontroles. Jārada labvēlīga vide nozaru un reģionu koplīgumu slēgšanai, lai varētu noteikt nozarei atbilstošas minimālās algas un nodrošinātu godīgu konkurenci.

"Darba devēji atbalsta plānā rosinātās būtiskas izmaiņām, kas varētu dot reālu labumu nereģistrētās nodarbinātības mazināšanā. Piemēram, grozījumus Darba likumā, kas paredz prezumpciju gadījumā, ja kontrolējošā iestāde konstatē, ka darbinieks tiek nodarbināts bez rakstveidā noslēgta darba līguma, tiek uzskatīts, ka darba tiesiskās attiecības ir pastāvējušas trīs mēnešus, darbinieks nodarbināts normālo darba laiku (40 stundas nedēļā) un viņam ir nolīgta minimālā alga. Tāpat atzinīgi vērtējami plānā ietvertie pasākumi, kas paredz grozīt Publisko iepirkumu likumu un noteikt tiesības pasūtītājam izslēgt pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, ja vidējā nodarbināto darba alga noteiktā periodā ir bijusi mazāka par 70% no vidējās algas nozarē. Ir vairākas nozares, piemēram, uzkopšanas bizness, apsardze, kuru darba devēju organizācijas ir gatavas atbalstīt nodarbināto apliecību ieviešanu. Tas jau ir apgrūtinājums darba devējiem, bet ir būtisks instruments nelegālās nodarbinātības kontrolēšanai," stāsta Egle.

Tāpat LDDK atzīmē, ka joprojām, neskatoties uz Labklājības ministrijas un LDDK mutisko vienošanos Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, Labklājības ministrija nav atsaukusi arī Saeimā iesniegtos grozījumus Darba likumā, kas paredz par pienākumu darba devējam katrā struktūrvienībā glabāt darba līgumu kopijas. Šīm kopijām negodīgi darba devēji un darbinieki uzliek vajadzīgos datumus, inspektoriem ierodoties darba vietās. Pēdējā saskaņošanā no plāna esot izņemts arī pasākums, kas paredzēja noteikt administratīvo atbildību darbiniekam par strādāšanu bez līguma vai aplokšņu algas saņemšanu.

"Nozare.lv" jau ziņoja, ka valdība atbalstīja plānu laikā līdz 2013.gadam ar dažādiem pasākumiem mazināt nereģistrētās nodarbinātības līmeni valstī.

Līdz pasākumu plāna izskatīšanai valdībā to plānots saskaņot ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, izvērtējot papildus pasākumus, piemēram, uzņēmumi, kas darbiniekus nodarbina nelegāli vai algu maksā "aploksnēs", nevarēs saņemt valsts pasūtījumus.

Plānā ietvertie 25 pasākumi jau noteikti pamatnostādnēs "Par nereģistrētās nodarbinātības samazināšanas pasākumiem", kā arī turpinās iepriekšējos gados uzsākto politiku šai jomā. Tās izstrādātas sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju, Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Tieslietu ministriju, Iepirkumu uzraudzības biroju, Uzņēmumu reģistru, Centrālo statistikas pārvaldi, Konkurences padomi, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts darba inspekciju.

Par pasākumu plānā ietverto pasākumu izpildi atbildīgas ir Labklājības ministrija, Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija, un citas institūcijas. Pasākumi sadalīti četros rīcības virzienos - nereģistrētās nodarbinātības kontroles mehānisma efektivizēšana, negodīgas konkurences mazināšana, sodu politikas pārskatīšana attiecībā uz nereģistrēto nodarbinātību un sabiedrības informēšana un izglītošana par nereģistrētās nodarbinātības negatīvajām sekām.

Atbilstoši institūciju kompetencei pasākumi galvenokārt vērsti uz normatīvās bāzes uzlabošanu, bet ietver arī cita veida aktivitātes.

Plānots, ka šā gada 1.ceturksnī tiks pilnveidota Valsts darba inspekcijas (VDI) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas apmaiņa. Tādā veidā tiks paplašinātas VDI iespējas lietot VID rīcībā esošos datus saistībā ar nereģistrēto nodarbinātību.

Tāpat šai laikā plānots veikt grozījumus Darba likumā, paredzot darba devējam pienākumu darba līgumu slēgt rakstveidā pirms darba uzsākšanas un nodrošinot kontrolējošām institūcijām iespēju pārbaužu laikā nekavējoties iegūt informāciju no darba devēja par tā noslēgtajiem darba līgumiem.

Gada otrajā ceturksnī tiks organizēta diskusija ar nozaru, kurās ir augsts nereģistrētās nodarbinātības risks, darba devēju organizācijām un arodbiedrībām par iespējamiem risinājumiem darbinieku identificēšanai darbavietā.

Visā nākamajā periodā līdz 2013.gadam plānots atkārtoti apsekot augsta nereģistrētās nodarbinātības riska nozaru uzņēmumus, kā arī tos uzņēmumus, kuros pēc VID veiktajām kontrolēm strauji pieaudzis nodarbināto skaits, bet vēlāk šis nodarbināto skaits strauji samazinājies, taču uzņēmuma apgrozījums nav mainījies.

Tāpat šai laikā plānots veikt vairākus citus pasākumus arī negodīgas konkurences mazināšanai, pārskatīt sodu politiku, kas saistīta ar nelegālo nodarbinātību, kā arī informēt sabiedrību par nereģistrētās nodarbinātības negatīvajām sekām.