Kāpēc tad iedzīvotāji nelieto Latvijas pasta izdoto elektronisko parakstu "E-me"?
Tāpēc, ka tas ir dārgs un neērts!

Kas tad ir nepieciešams, lai vienkāršs iedzīvotājs varētu šo pakalpojumu pilnvērtīgi izmantot? Dators + internet pieslēgums + speciāla viedkaršu lasīšanas iekārta + nauda!

Ja dators nupat jau ir katram, tad internet pieslēgums ārpus pilsētas ir zināma ekstra! Pats esmu veidojis internet pieslēgumu prom no pilsētas meža vidū. Telekom Baltija (Triatel) bija vienīgais, kas kaut ko spēja piedāvāt. Bet nu jārēķinās ar 23,60 Ls mēnesī – lētāka pakete nespēj nodrošināt grāmatveža darbu. Žēl tikai, ka gada laikā kvalitāte ir ievērojami kritusies un atbildīgie darbinieki uz sūdzībām reaģē iekopējot e-pastā kaut kādu standarta atbildes tekstu. Ir jau visādi piedāvājumi no mobilo operatoriem, bet neviens jau nereklamē, ka ārpus pilsētas bāzes stacijām ir veca aparatūra un viņiem nemaz nav izdevīgi to mainīt uz jaunāku, kas varētu šo internet pieslēgumu nodrošināt atbilstošā kvalitātē.

Tālāk Jums jānoslēdz līgums ar Latvijas pastu par elektroniskā paraksta lietošanu. Tā kā iedzīvotājam piemērotākais pakalpojums maksā 24,00 Ls par diviem gadiem, tad karšu lasītājs ir jāpērk vēl atsevišķi (kādi 13 Ls laikam varēja būt). Un ja tā parēķina, tad e-paraksta pakalpojums mēnesī izmaksā minimums 1,50 Ls. Un tikai tāpēc, ka varbūt divu gadu laikā būs pēkšņi vajadzība pēc kāda valsts iestādes pakalpojuma. Situācijā, kad jādomā kā inflācijas dēļ savilkt galus, nav par dārgu tāda izklaide?

Ar naudu jau nekas nebeidzās – cik % iedzīvotāji orientējas e-paraksta lietošanā? Kurš apmācīs tos, kuri nav no bērnības jau sēdējuši pie datora? Vajadzēs taču papildus budžeta līdzekļus apmācībām, kursiem, priekšnieku algām, .... automašīnām.... privātmājām... nu kā jau parasti tas pie mums notiek. Šajā brīdī arī ir redzams, kāpēc Satiksmes ministrija savā pakļautībā šo e-paraksta pakalpojumu grib pārņemt. (Starp citu, ienāca interesanta bet nepārbaudīta informācija, ka sakarā ar ministriju izdevumu samazināšanu, satiskmes ministrs tā vietā, lai samazinātu ministrijas izdevumus, pārtrauks zināmu auto ceļu posmu rekonstrukciju. Vai nav “lieliska” pieeja?)

Diemžēl valsts politika – “piespiežam un visi lietos” jau tiek realizēta. Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sitēma (EDS) sākot ar 2010.gadu būs jāielieto visiem obligāti. Vienīgais atbrīvojums būs tām fiziskajām personām, kuras neveic saimniecisko darbību, bet nevis tiem, kuriem tehniski nebūs internets pieejams.

EDS gadījumā gan ir būtiska atšķirība no E-me – šīs sistēmas elektroniskais paraksts un lietošana ir bez maksas. Pie tam, sekojot līdzi EDS attīstībai un E-me paraksta attīstībai,  ir vērojamas būtiskas atšķirības šo abu pakalpojumu kvalitātē.

EDS regulāri tiek uzlabota un tā tiešām grāmatvežiem dod lielu atbalstu:
- man vairs nav 15.datumā jāstāv 100 cilvēku garā rindā kādā pasta nodaļā.
- ir iespējams iegūt nodokļu atlikumu, aprēķinu un maksājumu informāciju.
- pilnīga kontrole pār deklarāciju iesniegšanu. Un ņemot vērā, ka man ir bijuši gadījumi, kad pazūd ierakstītas vēstules, tas ir būtiski!
EDS tehniskais atbalsts reaģē uz paziņojumiem, ņem vērā un realizē ieteikumus!

Savukārt Latvijas pasta ģenerāldirektors (iepriekšējais) atļāvās pat neatbildēt uz rakstisku sūdzību. Tika izstrādāta E-me paraksta programmas sākotnējā versija, tad jauna versija, un pēkšņi iepriekš sagatavotie un parakstītie dokumenti vairs nebija lietojami! Privāts uzņēmums sniedzot tik nekvalitatīvus pakalpojumus būtu jau bankrotējis, bet šī iestāde to var atļauties.

Bet kolosāla ir pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna pieeja “Jānosaka datums, ar kuru e-parakstu jāsāk izmantot obligāti, tad arī redzēsim, cik ātri un ērti tas ir”. Laikam mums visa valsts ir uzbūvēta pēc šāda principa – vispirms darīsim un tad domāsim!

Līdz ar to var noformulēt konkrētus jautājumus likumdevējiem:
- Vai gadījumā iedzīvotāju interesēs nebūtu padarīt Latvijas pasta izdotā elektroniskā paraksta E-me lietošanu ērtāku un pieejamāku iedzīvotājiem, atbalstīt tā lietošanu ar veicināšanas pasākumiem, nevis piespiedu kārtā likt iegādāties produktu, kuru ierindas iedzīvotājs nevarēs un nemācēs lietot un kurš pēc savas būtības ir brāķis?
- Ja likumdevējs nosaka, ka elektroniskās sistēmas ir jālieto obligāti un nav citas alternatīvas, kādi pasākumi tiek plānoti, lai nodrošinātu visus Latvijas iedzīvotājus ar finansiāli un tehniski pieejamu internet pieslēgumu?