Vakar palasīju TVNet.lv komentārus par Basteja bulvāra pārdēvēšanu Zigfrīda Annas Meierovica vārdā. Tā īsti nav skaidrs ar ko nodarbojas valsts un Rīgas vadība. Ja ielas pārdēvēšana ir tik būtiska lieta, ka prezidentam tā ir jāiekļauj savos mērķos, tad jau laikam nav vērts gaidīt, ka tiks risināti jautājumi, kas skar iedzīvotāju problēmas.

Atcerējos tādu piemēru (nezinu vai taisnība vai nē): vienā valstiņā, iespējams Monako, deputāti risina jautājumus un strīdās par to kādam ir jābūt tualetes papīra platumam. Ko citu lai viņi dara, jo visi pārējie jautājumi ir jau atrisināti! Laikam mēs arī esam nonākuši jau tādā labklājībā, ka viss pārējais ir atrisināts!

Ja pieņem, ka Rīgas domes deputāti vai valdības ministri ir vēlētāju pārstāvji, tad vai kāds man nevarētu izskaidrot, kuras vēlētāju grupas intereses šajā gadījumā  tiek pārstāvētas? Vai gadījumā tā grupa nav ļoti šaura un varbūt pat neatrodas šajā valstī?

Interesantas tendences parādās no valsts puses. Tā vietā lai radītu ērtu pakalpojumu, tiek strādāts nevis pie tā uzlabošanas, bet pie tā ieviešanas piespiedu kārtā!

 

 Tā saskaņā ar LETA informāciju šodienas "Dienas bizness" raksta, ka satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) vēlas ieviest virkni valsts iestāžu pakalpojumu, kas būtu pieejami tikai ar elektronisko parakstu. Arī valdības sēdē vairāki ministri ir izteikuši viedokli, ka elektroniskā paraksta izmantošanu varētu veicināt, ieviešot pakalpojumus, kurus varēs izmantot tikai e-paraksta lietotāji.