"E-paraksts ir dati, kas radīti ar personai piederošu privāto (slepeno)
kriptogrāfisko atslēgu (kuras piederību personai apliecina uzticama
sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja (Latvijas Pasta) izsniegts
kvalificēts sertifikāts) un pievienoti elektroniskajam dokumentam
(„Word” vai citu formātu elektroniskie faili). Lietojot e-parakstu,
dokumentiem ir tāds pats juridiskais spēks kā ierastajiem, uz papīra
veidotajiem, dokumentiem."
Vārdu sakot, ja dokuments ir parakstīts ar elektronisko parakstu, tad vajadzētu būt tā, ka to tiešām ir parakstījis paraksta saņēmējs un tam var ticēt.
Viss šis process izpaužas sekojoši:
1) e-paraksta saņēmējs saņem čipkarti (viedkarti), kurā ir elektroniskais paraksts un kura ir aizsargāta ar ciparu paroli, kuru zin tikai paraksta īpašnieks (līdzīgi kā PIN kods bankas kartei).
2) tiek izsniegts (pārdots) šīs kartes lasītājs, kas pie datora pievienojas izmantojot USB portu.
3) Datorā ir instalēta bezmaksas programmatūra eParakstītājs, kas nodrošina dokumentu (failu) elektronisku parakstīšanu izmantojot iepriekšminēto čipkarti un kartes lasītāju.
4) Programmā eParakstītājs tiek ievietoti faili, kurus lietotājs vēlas parakstīt un izveidots jauns fails ar paplašinājumu ".edoc". Šis jaunais fails tad arī ir dokuments, kuru var elektroniski parakstīt izmantojot elektronisko parakstu. Pie tam, ir iespēja parakstīt ar laika zīmogu - atzīmi, cikos tas ir izdarīts. Šim nolūkam nepieciešams internet pieslēgums.
5) Lietotājs, kurš grib pārbaudīt, vai dokuments ir parakstīts, kad ir parakstīts un kurš (vai kuri) to ir parakstījis, uzinstalē uz sava datora bezmaksas programmu eParakstītājs un atver sagatavoto dokumentu, kuram ir paplašinājums .edoc
Ja tas viss darbotos tik vienkārši, iespējams, ka mēs visi jau lietotu elektronisko parakstu, bet...
Sākās viss ar čipkartes saņemšanu. 05.12.2006 iesniedzu Latvijas pasta centrā "Sakta" iesniegumu par elektroniskā paraksta piešķiršanu. Tas, protams, nav bezmaksas pasākums - samaksāju 47 Ls (ir trīs viedu pakalpojumi - www.e-me.lv). Tiku informēts, ka divu nedēļu laikā karte būs izgatavota un es pa pastu saņemšu pieejas kodu, kas nozīmē, ka varu ierasties pēc kartes. 27.12.2006 saņēmu vēstuli ar kodu. 29.12.2006 ierados Pasta centrā "Sakta" noslēgt līgumu un saņemt čipkarti ar elektronisko parakstu un karšu lasītāju par kuru atsevišķi
nebija jāmaksā (iekļauts komplekta cenā). Tajā pašā dienā mēģināju karšu lasītāju pieslēgt datoram un iepazīties
ar iespējām ko sniedz elektroniskais paraksts. Diemžēl pasākums beidzās
ar neveiksmi, jo karšu lasītājs neatpazina man izsniegto viedkarti,
kaut gan visa programmatūra bija uzinstalēta. Atliku šī jautājuma
risināšanu uz nākošo darba dienu.
2007.gada 2.janvārī sazinājos ar zvanu centru pa tālruni 7018989, lai
atrisinātu šo problēmu. Vēlreiz pēc operatores norādījumiem
pārinstalēju programmatūru, bet nesekmīgi. Nekas nemainījās arī pēc
draiveru nomaiņas no Microsoft un karšu lasītāja izgatavotajiem. Ņemot
vērā, ka ne pirmo reizi ir nācies instalēt dažādas iekāras dažādās
operētājsistēmās, iedomājos pārbaudīt karšu lasītāju ar citām
viedkartēm. Tika paņemtas divas AS Hansabanka izdotās čipkartes. Karšu lasītājs atpazina vienu no viņām. Vizuāli
salīdzinot čipkartes, ievēroju, ka Latvijas pasta izsniegtajai kartei
čips ir nedaudz nobīdīts pa labi. Tādēļ noņēmu karšu lasītāja vāciņu
līdz ar to bija iespēja pamainīt ievietotās čipkartes pozīcijas un
leņķi. Rezultātā konstatēju, ka ir noteikta pozīcija, kurā lasītājs karti atpazīst, ko norādīja zaļās diodes gaismiņa, un pat izdevās
elektroniski parakstīt dokumentu. Uzliekot atpakaļ vāciņu kartes
lasītājam, tas karti vairs nevarēja atpazīt.
Ņemot vērā, ka biju konstatējis problēmu, vērsos ar iesniegumu pasta
centrā "Sakta". Darbiniece karšu lasītāju paņēma un tā es paliku ar savu elektronisko parakstu un bez atbildēm uz saviem jautājumiem, piemēram:
"Kāpēc ir izveidota situācija, kad izsniegtais sertifikāts ir derīgs
īsāku laiku nekā par to tiek maksāts - līgums parakstīts 29.12.2006,
bet sertifikāts derīgs līdz 10.12.2008". Sanāk, ka lietotājs maksā vismaz par divām nedēļām, kuru laikā apmaksātais pakalpojums nu nekādi nevar tikt lietots.
Visa šī problēma tika aprakstīta 2007.gada 3.janvāra sūdzībā Latvijas pasta ģenerāldirektoram Gintam Škodovam. Diemžēl līdz pa šodienai Škodova kungs nav uzskatījis par vajadzīgu atbildēt uz manu sūdzību. Acīmredzot klienti nav šīs organizācijas prioritāte...
Protams, man izdevās iegūt jaunu karšu lasītāju, kas atpazina elektroniskā paraksta čipkarti un izdevās arī elektroniski parakstīt dokumentus. Tikai šajā brīdī rodas jautājums - vai tas ir vajadzīgs un kam tas ir vajadzīgs? Grāmatvedim tas tiešām var noderēt. Es šo elektronisko parakstu izmantoju, lai parakstītu uzņēmumu virsgrāmatas un citus reģistrus, kas ir sagatavoti elektroniski - ietaupās laiks un papīrs - pie tam ievērojami. Vēl viena lietotāju grupa varētu būt tā, kurai līdz valsts iestādēm jāmēro tāls ceļš - teorētiski būtu vieglāk dokumentus iesniegt elektroniski parakstītus. Man gan ar šo situāciju sanāca tā aplami - nosūtīju pa e-pastu vienai Valsts ieņēmumu dienesta nodaļai iesniegumus par nodokļu izdrukām elektroniski parakstītus. Kad aizbraucu tām pakaļ, man tomēr palūdza aizpildīt iesniegumus papīra formā. Laikam jau gadiem jāpaiet, lai pārietu no papīra formāta dokumentiem uz elektroniskā formāta dokumentiem (vai arī jāceļ A4 formāta papīra cenas :)
Bet nu Latvijas pasts izdod programmas eParakstītājs 1.0.1 versiju (iepriekšējā bija 1.0) un vienkārši paziņo, ka ar šo programmu nevarēs nolasīt, tātad arī pārbaudīt, 1.0 versijā sagatavotos un elektroniski parakstītos dokumentus (
http://info.e-me.lv/lv/aktuali/). Šāda cūcība no elektroniskā paraksta izdevēja gan nebija gaidīta. Viss, kas iepriekš ir sagatavots un parakstīts - pie tam par maksu - ir izmetams. Situācija līdzinās tai, ja Microsoft izdotu jaunu Word lietojumprogrammu un paziņotu, ka tā nelasīs iepriekšējās versijās sagatavotos dokumentus. Saprātīgs programmražotājs to nekad nevarētu atļauties, bet organizācijai - monopolistam e-paraksta izsniegšanā - tas nav šķērslis.
Vienīgais, ko Jums varu ieteikt - nesteidzieties ar elektroniskā paraksta iegādi. Nogaidiet, kad Latvijas pasts sakārtos savu organizatorisko struktūru, sāks cienīt savus klientus, un pirms ko darīt, vispirms visu izdomāt līdz galam.
Kopsavilkums:
Plusi:
- Pie lieliem parakstāmo datu apjomiem ietaupa resursu.
- Neklātienē var iesniegt parakstītus dokumentus
Mīnusi:
- Programmu versiju nesavietojamības dēļ, lietotājs var ciest reālus zaudējumus
- No elektroniskā paraksta izdevēja puses nenopietna attieksme pret lieotājiem
- Dārgs - Viens paraksts ar laika zīmogu 0.25 - 0.35 Ls
- Nav zināma elektroniski sagatavotu dokumentu nākotne. Papīra dokumentu varēs izlasīt arī pēc 100 gadiem, bet vai pēc 100.gadiem būs kāda iekārta, kas lasīs, piemēram, CD-ROM diskus vai atpazīs Word dokumentus? Līdz ar to droši izmantojams īstermiņā.
Mans konts
Kopš 2006.gada valsts akciju sabiedrība Latvijas pasts piedāvā pakalpojumu "elektroniskais paraksts" (e-paraksts). Latvijas pasta lapā http://www.e-me.lv atradu definējumu jēdzienam e-paraksts:
